Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina ārpakalpojumu grāmatvedības pakalpojumu sniedzējus savlaicīgi iesniegt iesniegumu licences saņemšanai, jo saskaņā ar Grāmatvedības likuma pārejas noteikumu 3.punktu, ārpakalpojuma grāmatveži ir tiesīgi turpināt grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu bez licences ne ilgāk kā līdz 2023.gada 1.jūlijam. Šobrīd no visiem ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem licenci ir saņēmuši tikai 20%.
Atgādinām, ka no 2023.gada 1.jūlija grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšana bez licences būs aizliegta un tie ārpakalpojuma grāmatveži, kuri nebūs saņēmuši licenci, vairs nedrīkstēs turpināt sniegt grāmatvedības pakalpojumus[1]. Ņemot vērā minēto, aicinām neatlikt licences saņemšanu uz pēdējo brīdi, bet iesniegt iesniegumu licences saņemšanai savlaicīgi.
Licencēšanas prasības attiecas uz uzņēmumiem, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, kā arī fiziskām personām, kas grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji.
Kopš 2021. gada 1.jūlija ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem ir izsniegtas 1067 licences, no tām lielākā daļa – 890 licences jeb 83% no visām izsniegtajām licencēm – ir izsniegtas uzņēmumiem, savukārt 177 licences jeb 17% fiziskajām personām, kas grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji. VID šobrīd reģistrēti ir 5376 ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzēji.
Kā saņemt licenci
Licenci var saņemt attālināti – Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), aizpildot iesnieguma veidlapu “Iesniegums ārpakalpojuma grāmatveža licences saņemšanai” (EDS- Dokumenti – No veidlapas – Citi – Ārpakalpojuma grāmatveža licence).
Iesniegumā jānorāda atbildīgā grāmatveža personas dati (atbildīgais grāmatvedis vienlaicīgi var būt arī uzņēmuma valdes loceklis, ja tas atbilst likumā noteiktajām licencēšanas prasībām attiecībā uz darba pieredzi un izglītību) un jāpievieno profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments (augstākās izglītības iestādes diploms), profesionālo pieredzi apliecinošs dokuments (darba līgums vai amata apraksts, vai darba devēja izziņa par personas nodarbināšanu grāmatveža amatā), Iekšējā kontroles sistēma (IKS) un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise.
Fiziskām personām, kuras sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus kā saimnieciskās darbības veicēji, atšķiras tikai iesniedzamo profesionālo pieredzi apliecinošo dokumentu veids, kas šajā gadījumā ir uzņēmuma līgums ar klientiem par grāmatvedības ārpakalpojumu nodrošināšanu.
Aizpildot EDS iesniegumu un iesniedzot tam pievienotos dokumentus, aicinām īpašu vērību pievērst un aktualizēt[2] saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 6. un 7.pantu izstrādāto “Iekšējo kontroles sistēmu (IKS)”.
Kā uzzināt, kuri ārpakalpojumu grāmatveži ir licencēti
Informācija par jau izsniegtajām licencēm ir pieejama www.vid.gov.lv sadaļā “Publiskojamo datu bāze” apakšsadaļā “Licencēto ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrs”. Ar to var iepazīties ikviens interesents, tajā skaitā uzņēmēji, kuri uzticējuši kārtot savu grāmatvedību tieši ārpakalpojuma grāmatvedim. Ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšana ir valstiski atzīts mehānisms, kas palīdz noskaidrot, kurš no pakalpojumu sniedzējiem ir kompetents un uzticams.
Valsts ieņēmumu dienests turpina aktīvi konsultēt ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējus par licences saņemšanas kārtību un nosacījumiem un aicina ārpakalpojuma grāmatvežus licenci saņemt savlaicīgi.
Plašāk par nosacījumiem licences saņemšanai, likumā noteiktajiem izņēmuma gadījumiem lasiet VID tīmekļvietnē www.vid.gov.lv sadaļā “Uzņēmējiem” – “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana” – “Par ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu”.
Neskaidrību gadījumā ārpakalpojuma grāmatvežiem ir iespēja uzdot savus jautājumus Elektroniskās deklarēšanas sistēmā sadaļā “Sarakste ar VID” vai pa tālruni +37167122478 vai +37167122477.
[1] Grozījumi “Likumā par grāmatvedību”, kas nosaka profesionālās kvalifikācijas prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu darbības licenci, stājās spēkā 2021. gada 9.martā.
[2] Likuma subjekta pienākums ir regulāri, bet ne retāk kā reizi 18 mēnešos izvērtēt iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitāti, tai skaitā pārskatot un aktualizējot ar klientu, tā rezidences (reģistrācijas) valsti, klienta saimniecisko vai personisko darbību, izmantotajiem pakalpojumiem un produktiem un to piegādes kanāliem, kā arī ar veiktajiem darījumiem saistīto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu.