Atbildība par nodokļu likumu pārkāpšanu

Nodokļu administrācija, veicot nodokļu auditu, nodokļu maksātāja atbildību par nodokļu likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumiem nosaka saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām", ja konkrētajā nodokļu likumā nav paredzēts cits soda naudas apmērs.

Ja nodokļu auditā tiek konstatēts, ka nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu normatīvo aktu prasības, nepamatoti samazinājis budžetā iemaksājamo nodokļu summu vai palielinājis no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēru, VID ir tiesības attiecīgi papildus aprēķināt un par labu budžetam piedzīt samazināto nodokļu summu, nokavējuma naudu un soda naudu vai samazināt nepamatoti palielināto no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēru un par labu budžetam no nodokļu maksātāja iekasēt soda naudu.

Lai noteiktu soda naudu saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32.pantu, auditors novērtē budžetā iemaksājamās summas procentuālo samazinājumu vai no budžeta atmaksājamās summas procentuālo palielinājumu.

Ja palielinājums vai samazinājums nepārsniedz 15 procentus no deklarējamās summas vai pārmaksātās summas, soda nauda tiek noteikta 20 procentu apmērā.

Ja palielinājums vai samazinājums pārsniedz 15 procentus no deklarējamās nodokļa summas vai pārmaksātās summas, soda nauda tiek noteikta 30 procentu apmērā.

Soda naudu minētajos gadījumos nodokļu maksātājam uzliek par katru pārbaudīto taksācijas periodu, savukārt, lai noteiktu soda naudu, auditors izvērtē, vai nodokļu maksātājs nav veicis atkārtotu pārkāpumu pēdējo 3 gadu laikā.

Par atkārtotu nodokļu pārkāpumu uzskatāms pārkāpums, kas atbilst likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32.⁴panta otrajā daļā minētajām pazīmēm.

Par atkārtotu nodokļu pārkāpumu likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta ceturtajā un piektajā daļā minēto soda naudas apmēru divkāršo.

Ja izdarītais nodokļu pārkāpums nav uzskatāms par atkārtotu nodokļu pārkāpumu un ja nodokļu maksātājs ir ievērojis deklarāciju iesniegšanas termiņus un kārtējo nodokļu samaksas termiņus, kā arī ir sadarbojies ar nodokļu administrāciju likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32.² panta  izpratnē, nodokļu administrācija uzliek soda naudu 50 procentu apmērā no šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktās soda naudas.

Nodokļu audita laikā papildus noteiktos maksājumus nodokļu maksātājam jāmaksā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem. Ja lēmumā par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem norādītie maksājumi netiek veikti minēto 30 dienu laikā, nodokļu administrācija likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29.panta otrajā daļā noteikto nokavējuma naudu aprēķina ar nākamo dienu pēc maksāšanas termiņa iestāšanās.

Administratīvās atbildības vispārīgos noteikumus, administratīvā pārkāpuma jēdzienu, administratīvo sodu veidus un to piemērošanas noteikumus, kompetentās iestādes un amatpersonas, administratīvā pārkāpuma procesa norisi iestādē un tiesā, administratīvo sodu izpildi, kā arī starptautisko sadarbību administratīvo pārkāpumu procesā nosaka Administratīvās atbildības likums (turpmāk – arī AAL).

Administratīvos pārkāpumus, par tiem piemērojamos sodus un amatpersonu kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā iestādē, ievērojot šajā likumā paredzētos administratīvās atbildības pamatnoteikumus, nosaka attiecīgo nozari regulējošajos likumos, piemēram, administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā noteikti likumā “Par nodokļiem un nodevām” XVI nodaļā.

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 115.panta pirmās daļas 39.punktu, administratīvā pārkāpuma procesu ir tiesīgas veikt VID amatpersonas.

Tiesību akti nosaka, ka VID veic administratīvo pārkāpumu procesu atbilstoši:  

Administratīvā pārkāpuma procesu var uzsākt:

Administratīvā pārkāpuma procesu nepieļaujoši apstākļi ir noteikti AAL 119.pantā. Lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un lēmumu par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu pieņem atbilstoši AAL 121.pantam.

Atbilstoši AAL 133.pantā noteiktajiem termiņiem, izskata administratīvā pārkāpuma lietu un pieņem AAL 151.panta 1.punktā paredzēto lēmumu par soda piemērošanu vai 151.panta 2.punktā minēto lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu.

Administratīvā pārkāpuma procesu uzsāk ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no ziņu, kuras norāda uz iespējamu administratīvo pārkāpumu, saņemšanas dienas (ar lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesu vai ar lēmumu par materiālu pārsūtīšanu pēc piekritības), savukārt ilgstošu ziņu pārbaudes gadījumā, ne vēlāk kā viena mēneša laikā, no visu ziņu iegūšanas dienas. (AAL 117.pants).

Procesuālās darbības protokolā fiksē izmeklēšanas darbību veikšanu un iegūtos pierādījumus, kā arī procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošanu (AAL 78.pants)

Nosakot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pie atbildības saucamās personas personību (juridiskajai personai- reputāciju), mantisko stāvokli, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, atbildību mīkstinošos apstākļus (AAL 20.pants) un pastiprinošos apstākļus (AAL 21.pants).

Administratīvā pārkāpuma procesā dokumentus paziņo saskaņā ar Paziņošanas likumu, nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbadienu laikā no dokumentu sagatavošanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš (AAL 81.pants).”

Soda piemērošana automātiski

VID ir īpašas tiesības informācijas sistēmās automātiski fiksēt administratīvos pārkāpumus un pieņemt lēmumus par soda piemērošanu saistībā ar nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņa neievērošanu vai šo deklarāciju neiesniegšanu.

1. likuma “Par nodokļiem un nodevām” 145.panta pirmajai daļai - par minētā likuma 135., 136., 137., 138., 139., 140., 141., 142., 143. un 144.pantā noteiktajiem pārkāpumiem nodokļu jomā;  
2. Grāmatvedības likuma 45. panta pirmajai daļai – par minētā likuma 41., 42., 43. un 44. pantā minētajiem pārkāpumiem veic VID, savukārt atbilstoši Grāmatvedības likuma 45. panta otrajai daļai administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 42. pantā minētajiem pārkāpumiem, ja tos izdarījusi politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība, veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs;
3. Muitas likuma 30.panta pirmajai daļai – par minētā likuma 29.pantā noteiktajiem pārkāpumiem;
4. likuma “Par akcīzes nodokli” 36.panta pirmajai daļai – par minētā likuma 35.pantā noteiktajiem pārkāpumiem;  
5. Alkoholisko dzērienu aprites likuma 15.panta otrajai daļai – par minētā likuma 14.panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un astotajā daļā noteiktajiem pārkāpumiem;
6. Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 15.panta trešajai daļai – par minētā likuma 14.panta otrajā, trešajā, astotajā un divpadsmitajā daļā noteiktajiem pārkāpumiem attiecībā uz tabakas izstrādājumiem un augu smēķēšanas produktiem;
7. Veterinārmedicīnas likuma 82.panta pirmajai daļai – par minētā likuma 64.pantā noteiktajiem pārkāpumiem;
8. likuma “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem” 16.pantā – par minētā likuma 15.pantā noteiktajiem pārkāpumiem;
9. likuma “Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos” 13.panta otrajai daļai – par minētā likuma 12.panta trešajā daļā  noteiktajiem pārkāpumiem;
10. Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 29.panta trešajā daļā – par likuma 3.panta otrās daļas pārkāpumiem. Atbilstoši Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 29.panta sestajai daļai – par minētā likuma 4.pantā noteikto pārkāpumu un atbilstoši 29.panta desmitajai daļai – par minētā likuma 8.pantā noteikto pārkāpumu;
11. likuma “Par valsts proves uzraudzību” 21.³ pantam – par likuma 21.¹  un 21.² pantā noteiktajiem pārkāpumiem;
12. Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likuma 9.¹ pantam - par minētā likuma 9.pantā noteikto pārkāpumu;
13. likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” 7.panta otrajai daļai - par likuma 7.panta pirmajā daļā noteikto pārkāpumu;
14. likuma ”Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 33.panta pirmajai daļai – par likuma 32.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajiem pārkāpumiem;
15. Maksātnespējas likuma 180.panta pirmajai daļai – par likuma 178.pantā noteiktajiem pārkāpumiem;
16. likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 20.panta otrajai daļai – par minētā likuma 19.panta ceturtajā daļā noteikto pārkāpumu, bet atbilstoši 20.panta trešajai daļai – par minētā likuma 19.panta piektajā daļā noteiktajiem pārkāpumiem;
17. Ķīmisko vielu likuma 24.panta ceturtajai daļai – par minētā likuma 19.panta septītajā daļā noteiktajiem pārkāpumiem dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu apritē.
18. ne vēlāk kā viena gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs,- no pārkāpuma pārtraukšanas dienas (AAL 118.panta pirmā daļa);
19. ne vēlāk kā divu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, ja pārkāpums izdarīts:
    • Valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas jomā;
    • Valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanas jomā;
    • Publisko iepirkumu un publiskās un privātā partnerības jomā; (AAL 118.panta trešā daļa)
20. ne vēlāk kā trīs gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, ja ir izbeigts kriminālprocess, bet ir konstatējamas administratīvā pārkāpuma pazīmes (AAL 118.panta ceturtā daļa).

1. “VID ir tiesības apturēt nodokļu maksātāja vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums, saimniecisko darbību, ja nodokļu kontroles laikā konstatēts vismaz viens no likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.¹ panta pirmajā daļā norādītajiem pārkāpumiem.
2. VID piecu darbdienu laikā pēc likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.¹ panta pirmajā daļā minētā pārkāpuma konstatācijas rakstveidā brīdina nodokļu maksātāju par saimnieciskās darbības apturēšanu, izņemot minētā panta pirmās daļas 1. punktā minēto pārkāpumu.
3. Atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.¹ panta 2.¹ daļai, brīdinot nodokļu maksātāju par saimnieciskās darbības apturēšanu, VID vienlaikus ir tiesības aizliegt nodokļu maksātājam veikt noteiktas darbības, kas vērstas uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un piemērot liegumu nodokļu maksātāja reorganizācijai un likvidācijai.
4. Lēmumu par nodokļu maksātāja vai tā struktūrvienības saimnieciskās darbības apturēšanu pieņem gadījumā, ja:
   • nodokļu maksātājs 15 dienu laikā pēc rakstveida brīdinājuma par nodokļu maksātāja vai tā struktūrvienības saimnieciskās darbības apturēšanu paziņošanas dienas nav novērsis tajā norādītos pārkāpumus;
   • nodokļu maksātājs nodarbina personas, ar kurām nav noslēgts rakstveida darba līgums, un šo personu skaits ir 50 procenti vai vairāk, bet ne mazāk kā trīs personas no pārbaudāmajā objektā nodarbinātajām personām (bez brīdināšanas);
   • konstatē kādu no likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.¹ panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem un kādu no minētā likuma 34.¹ panta ceturtajā daļā norādītajiem apstākļiem (bez brīdināšanas).
5. Triju darbdienu laikā pēc lēmuma par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu pieņemšanas VID veic likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.¹ panta sestajā daļā noteiktos nodokļu maksātāja saimniecisko darbību ierobežojošus pasākumus.
6. Nodokļu maksātājam, kuram VID apturējis saimniecisko darbību, aizliegts pildīt maksājumu saistības un veikt darījumus, izņemot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.¹ panta desmitajā daļā paredzēto gadījumu.
7. Nodokļu maksātājam aizliegts veikt darījumus ar nodokļu maksātāju, kuram VID apturējis saimniecisko darbību. Ja nodokļu maksātājs veic darījumu ar tādu nodokļu maksātāju, kuram VID apturējis saimniecisko darbību:
   • piemēro administratīvo atbildību atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 138. pantam (par neatļautu darījumu veikšanu vai maksājumu saistību pildīšanu, ja nodokļu maksātājam ir apturēta saimnieciskā darbība, piemēro naudas sodu – fiziskajai personai vai valdes loceklim no divdesmit astoņām līdz četrsimt naudas soda vienībām, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā);
   • ja darījums vai kopējā darījumu summa ar tādu nodokļu maksātāju, kam apturēta saimnieciskā darbība, pārsniedz 1500 euro, izdevumi, kuri nodokļu maksātājam radušies šādas rīcības rezultātā, nav uzskatāmi par izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību.
8. Ja nodokļu maksātājs ir novērsis visus lēmumā par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu minētos pārkāpumus un par to paziņojis, VID pēc pārbaudes veikšanas vienas darbdienas laikā atjauno nodokļu maksātāja saimniecisko darbību un veic darbības, kas noteiktas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.² panta otrajā daļā par nodokļu maksātāja saimniecisko darbību ierobežojošo pasākumu atcelšanu.

1. VID ir tiesības pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu, ja konstatē kādu no likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.⁴ panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem.

2. VID pēc likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.⁴ panta pirmajā daļā minētā pārkāpuma konstatācijas rakstveidā brīdina nodokļu maksātāju par domēna vārda atslēgšanu, izņemot minētā panta pirmās daļas 5. un 6. punktā minēto pārkāpumu, kad bez iepriekšēja brīdinājuma pieņem lēmumu par domēna vārda atslēgšanu.

3. Brīdinājumu par nodokļu maksātāja domēna vārda atslēgšanu un/vai mitināšanas pakalpojumu pārtraukšanu (apturēšanu) izsaka, ja konstatē kādu no likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.⁴ panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 7. un 8. punktā noteiktajiem apstākļiem un pēdējo 12 mēnešu laikā nodokļu maksātājs nav brīdināts par analoģisku pārkāpumu tīmekļa vietnē.

Brīdinājumā norāda nodokļu maksātāja pienākumu novērst konstatētos pārkāpumus 10 dienu laikā no brīdinājuma paziņošanas dienas.

Ja nodokļu maksātājs ir novērsis brīdinājumā norādītos pārkāpumus brīdinājumā noteiktajā termiņā, VID piecu darbdienu laikā no minētā fakta konstatācijas dienas informē nodokļu maksātāju, nosūtot vēstuli par domēna vārda atslēgšanas vai mitināšanas pakalpojumu pārtraukšanas (apturēšanas) procesa izbeigšanu.

4. Lēmumu par nodokļu maksātāja domēna vārda atslēgšanu pieņem ne vēlāk kā 15 dienu laikā no rakstveida brīdinājuma paziņošanas dienas, ja nodokļu maksātājs brīdinājumā par domēna vārda atslēgšanu noteiktajā termiņā nav informējis VID par novērstajiem pārkāpumiem un nav novērsis norādītos pārkāpumus vai ir novērsis daļēji.

5. Lēmumu par nodokļu maksātāja mitināšanas pakalpojumu pārtraukšanu (apturēšanu) pieņem ne vēlāk kā 15 dienu laikā no rakstveida brīdinājuma paziņošanas dienas, ja nodokļu maksātājs VID brīdinājumā par mitināšanas pakalpojumu pārtraukšanu (apturēšanu) noteiktajā termiņā nav informējis VID par novērstajiem pārkāpumiem un nav novērsis norādītos pārkāpumus vai ir novērsis tos daļēji.

6. Lēmumu par nodokļu maksātāja domēna vārda atslēgšanu pieņem ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc pārkāpuma konstatēšanas datuma, ja konstatē kādu no likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.⁴ panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 7. vai 8. punktā minētajiem apstākļiem un iepriekšējo 12 mēnešu laikā nodokļu maksātājs ir brīdināts par analoģisku tīmekļa vietnē konstatētu pārkāpumu, kā arī konstatē 5. vai 6. punktā minēto apstākli.

7. Lēmumu par nodokļu maksātāja mitināšanas pakalpojumu pārtraukšanu (apturēšanu) pieņem ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc pārkāpuma konstatēšanas datuma, ja konstatē kādu no likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.⁴ panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 7. vai 8. punktā minētajiem apstākļiem un iepriekšējo 12 mēnešu laikā nodokļu maksātājs ir brīdināts par analoģisku tīmekļa vietnē konstatētu pārkāpumu, kā arī konstatē 5. vai 6. punktā minēto apstākli.

8. Lēmumu par nodokļu maksātāja domēna vārda vai mitināšanas pakalpojumu atjaunošanu pieņem pēc iesniegumam pievienotās informācijas pārbaudes, ja nodokļu maksātājs ir novērsis VID lēmumā par domēna vārda atslēgšanu vai mitināšanas pakalpojumu pārtraukšanu (apturēšanu) minētos pārkāpumus un iesniedzis VID iesniegumu par pārkāpumu novēršanu.

VID triju darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas nosūta pieprasījumu NIC par VID pieņemtā lēmuma izpildi vai pieprasījumu mitināšanas pakalpojumu sniedzējam par mitināšanas pakalpojumu atjaunošanu un publicē informāciju par domēna vārda atjaunošanu VID tīmekļa vietnē.

Par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināmo maksājumu nomaksas peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, ja šīs darbības izdarītas atkārtoti gada laikā, un par  izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināmo maksājumu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij vai pašvaldībai lielā apmērā, nenomaksāto nodokļu un nodevu pamatsumma nav mazāka par 50 Latvijas Republikā noteiktajām minimālajām mēnešalgām nodarījuma izdarīšanas laikā, nodokļu maksātājam ir paredzēta kriminālatbildība.

Nodokļu maksātājam par normatīvo aktu pārkāpumiem nodokļu jomā var iestāties arī kriminālatbildība:

1. Par uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), iestādei vai organizācijai likumos noteikto grāmatvedības dokumentu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas slēpšanu vai viltošanu (Krimināllikuma 217.pants);
2. Par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu, ja tas izdarīts ievērojamā apmērā (Krimināllikuma 217¹.pants);
3. Par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij vai pašvaldībai lielā apmērā (Krimināllikuma 218.pants).
4. Par faktiski nenotikuša ar pievienotās vērtības nodokli apliekama darījuma uzrādīšanu pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā, ja deklarācijā uzrādītā faktiski nenotikušā darījuma vai vairāku šādu darījumu kopējā vērtība sasniedz lielu apmēru, minēto darījumu uzrādīšanu pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā vai vairākās šādās deklarācijās, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij ievērojamā vai lielā apmērā, kā arī, ja minētos noziedzīgos nodarījumus izdarījusi organizēta grupa (Krimināllikuma 218.¹ pants).