Nefasēto preču un nefasēto preču transporta iepakojumā pieļaujamās masas atšķirības

Publicēts: 26.09.2022.
Atjaunināts: 10.10.2023.

Muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču un nefasēto preču transporta iepakojumā pieļaujamās masas atšķirības noteikšanas kārtība ir noteikta Muitas likuma 23.⁵ pantā un Ministru kabineta 2023.gada 3.oktobra noteikumos Nr.560 “Muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču un nefasēto preču transporta iepakojumā pieļaujamās masas atšķirības” (turpmāk – MK noteikumi Nr.560).

Muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču un nefasēto preču transporta iepakojumā masas atšķirības ir atšķirības (preču dabiskie zudumi, preču iztrūkums vai lielāka preču masa) starp muitas, reeksporta vai pagaidu uzglabāšanas deklarācijā norādīto preču masu un šo preču faktisko masu, kas tiek konstatētas muitas procedūras un reeksporta izpildes laikā, pagaidu uzglabāšanas laikā vai pabeidzot muitas procedūru, reeksportu vai pagaidu uzglabāšanu¹.

Preču dabiskie zudumi ir neatgriezeniski zudumi, kas rodas preču fizikāli ķīmisko īpašību dēļ, tajā skaitā uzglabāšanas, pārkraušanas, pārvadājumu un tehnoloģiskās transportēšanas laikā meteoroloģisko faktoru ietekmē².

Preču iztrūkums ir neatgriezeniski zudumi (kas nav preču dabiskie zudumi), kas rodas preču iekraušanas, uzglabāšanas, pārkraušanas, pārvadājumu un tehnoloģiskās transportēšanas laikā (tajā skaitā neprecizitātes pārvadājumu dokumentos)³. Ja tiek konstatēts, ka preču faktiskā masas atšķirība ir mazāka par pieļaujamām preču masas atšķirību normām, tad par preču masas atšķirību (dabiskie zudumi vai iztrūkums) uzskata konstatēto faktiskā zuduma vai iztrūkuma apmēru.

Ja muitas procedūrā izlaisto, reeksportā izlaisto vai pagaidu uzglabāšanā nodoto preču dabiskie zudumi vai iztrūkums nepārsniedz noteikto pieļaujamo preču masas atšķirību, minēto atšķirību neuzskata par neatbilstību muitas procedūras, reeksporta vai pagaidu uzglabāšanas izpildē⁴.

Ja muitas procedūrā izlaisto, reeksportā izlaisto vai pagaidu uzglabāšanā nodoto preču konstatētā masa ir lielāka par atbilstošajā muitas, reeksporta vai pagaidu uzglabāšanas deklarācijā norādīto, taču nepārsniedz tiesību aktos muitas jomā noteikto pieļaujamo preču masas atšķirību, minēto atšķirību neuzskata par neatbilstību muitas procedūras, reeksporta vai pagaidu uzglabāšanas izpildē⁵.

¹Muitas likuma 23.⁵ panta pirmā daļa.

² Muitas likuma 23.⁵ panta otrā daļa.

³ Muitas likuma 23.⁵ panta trešā daļa.

⁴ Muitas likuma 23.⁵ panta piektā daļa.

⁵ Muitas likuma 23.⁵ panta sestā daļa.

Transporta iepakojums ir iepakojums, ko izmanto, lai pārvadātu un uzglabātu nefasētās preces, kā arī izvairītos no preču iztrūkumiem uzglabāšanas, pārkraušanas vai pārvadājuma laikā⁶.

Transporta iepakojumam jāatbilst šādiem kritērijiem:

tas nav paredzēts preču pasargāšanai no meteoroloģisko faktoru ietekmes;
vienas transporta iepakojuma, izņemot transporta iepakojumu pārtikas un lauksaimniecības precēm, vienības nominālā ietilpība nav mazāka par 1000 litriem vai 500 kg;
pārtikas un lauksaimniecības preču vienas transporta iepakojuma vienības nominālā ietilpība nav mazāka par 200 litriem vai 25 kg⁷.

⁶Muitas likuma 23.⁵ panta ceturtā daļa.

⁷ MK noteikumu Nr. 560 3. punkts.

Precēm pieļaujamās masas atšķirības ir masas atšķirības (preču dabiskie zudumi, preču iztrūkums vai lielāka preču masa), kas nepārsniedz MK noteikumu Nr.560 pielikumā vai saskaņā ar VID lēmumu (vispārīgo administratīvo aktu) noteiktās precēm pieļaujamās masas atšķirību normas⁸.

Precēm paredzamās masas atšķirības ir preču dabiskie zudumi, preču iztrūkums vai lielāka preču masa, kas var rasties, uzglabājot preces pagaidu uzglabāšanas vietā, muitas noliktavā vai brīvajā zonā, ja atbilstoši uzglabāšanas vietas tehnoloģiskajam procesam nav iespējams noteikt faktisko preču masu uzglabāšanas laikā, pārvietojot preces ar stacionāro transporta iekārtu, ja atbilstoši stacionāras transporta iekārtas tehnoloģiskajam procesam nav iespējams noteikt faktisko preču masas atšķirību⁹.

MK noteikumu Nr.560 pielikumā norādītās precēm pieļaujamās un paredzamās masas atšķirību normas piemēro tikai tad, ja ar precēm tiek veiktas tādas darbības, kas paredzētas glabāšanas vietas tehnoloģijā, tehnoloģiskā procesa aprakstā, un ja persona pilda tiesību aktos noteikto pienākumu rūpīgi rīkoties ar precēm un ievēro preču pārvadāšanai, kraušanai un uzglabāšanai noteiktos nosacījumus.

⁸Muitas likuma 23.⁵ panta devītā daļa un MK noteikumu Nr. 560 16. punkts.

⁹MK noteikumu Nr. 560 17. punkts.

Preču faktisko masu apliecina ar vismaz vienu no šādiem dokumentiem:

attiecīgo valsts uzraudzības un kontroles iestāžu izsniegtajiem faktu fiksējošiem dokumentiem (piemēram, VID pārbaudes aktu, ko sastāda, veicot preču faktiskā daudzuma pārbaudi, vai Vides dienesta sastādīto pārbaudes aktu, ja ir notikusi preču noplūde);
atzinumu, ko izsniegusi persona (eksperts), kurai ir atbilstoša kvalifikācija preču masas noteikšanā;
normatīvajos aktos par mērījumu vienotību noteiktajā kārtībā verificētu valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu izdruku par preču masu;
komerciālu dokumentu, kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par preču pārvadājumiem (piemēram, komercaktu, preču nodošanas un pieņemšanas aktu, svēršanas aktu), ja precēm ir piemērota tranzīta procedūra, muitas procedūra – eksports, reeksports vai pārvietošana, kas minēta Savienības Muitas kodeksa 148. panta 5. punktā, 219. pantā vai normatīvajā aktā par preču pārvietošanu starp brīvo zonu teritorijām viena muitas kontroles punkta ietvaros¹⁰.

¹⁰ MK noteikumu Nr. 560 10. punkts.

Preču faktisko masu konstatē atbilstoši vispārpieņemtām mērījumu metodēm, izmantojot vienīgi kalibrētus un verificētus mērīšanas līdzekļus.

Preču masas atšķirības piemēro tikai tad, ja preces tiek svērtas vai tiek veikti mērījumi. Nav pieļaujama situācija, kad zudumu normu apmēri tiek piemēroti automātiski, neievērojot MK noteikumos Nr.560 noteikto kārtību.

Persona, uzglabājot šķidrās nefasētās preces, mērījumus veic katra mēneša pēdējā darbdienā vai dienā, kurā tiek veikta pēdējā darbība ar šķidrajām precēm, katrā rezervuārā to glabāšanas vietā. Ziņas par šķidro preču mērījumiem dokumentē atsevišķi par katru rezervuāru tā, lai preču uzskaite atspoguļotu faktisko šķidro preču masu¹¹.

Šķidro preču faktisko masu nosaka, izmantojot mērīšanas līdzekļus (piemēram, mērlenti, mērstieni, automatizētu mērīšanas iekārtu), kas atbilst normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem un normatīvajiem aktiem par mērījumu vienotību.

Beramajām precēm zuduma normas piemēro, ja preces tiek svērtas, ievērojot vispārpieņemtās mērījumu metodes, un ja ar precēm tiek veiktas jebkuras darbības, ievērojot normatīvajos aktos par preču pārvadāšanu, kraušanu un uzglabāšanu noteiktās prasības.

Nosakot zudumu dabisko apmērus, jāņem vērā:

mērījumu kļūda – izmērīto vērtību novirze no patiesajām vērtībām, kas rodas mērīšanas līdzekļa neprecizitātes dēļ;
šķidro preču tilpuma izmaiņas temperatūras ietekmē – tilpuma izmaiņas, mainoties temperatūrai dažādos mērījumu veikšanas laikos un vietās.

Preču dabiskie zudumi jākonstatē laikus; nav pieļaujama situācija, ka preču pārbaude (svēršana/mērīšana) tiek veikta tikai uzglabāšanas procesa noslēgumā pēc preču atlikuma.

Uzņēmumiem, kas ilgstoši nodarbojas ar beramu kravu uzglabāšanu, slēdzot sadarbības līgumus, jāparedz pārkraujamo/uzglabājamo preču iespējamie dabiskie zudumi, kas var rasties (t.sk., ņemot vērā tehnoloģiskos procesus), un jāpiemēro zudumu normas pakāpeniski katrai preču partijai (daļai) brīvajā zonā vai katrai muitas/pagaidu uzglabāšanas deklarācijai muitas noliktavā vai preču pagaidu uzglabāšanas vietā.

Pēc mērījumu (svēršanas) veikšanas jāveic izmaiņas uzglabāšanas vietas uzskaitē.

Piemērs

Situācijas apraksts
Muitas noliktava sniedz klientam no trešās valsts ievesto dekoratīvo šķembu uzglabāšanas pakalpojumu.
Šķembas ir beramkrava, tā tiek ievesta ar autotransportu un uzglabāta bez mazumtirdzniecības individuālā iepakojuma realizācijai būvmateriālu veikalu tīklā. Transportēšanas nolūkā nosūtītājs šķembas ir iebēris 1000 l big-bag maisos.
Muitas noliktava ir aprīkota ar pusautomātiskiem autotransporta svariem. Svariem ir veikta metroloģiskā kontrole, to apliecina uzlīme uz svariem vai akreditētas institūcijas izsniegts sertifikāts par metroloģisko pārbaudi. Uzstādot svarus, svaru piegādātājs ir apmācījis noliktavas darbinieku rīkoties ar šo mērsistēmu. Svariem ir lietošanas instrukcija. Svari ir aprīkoti ar svēršanas informācijas drukāšanas ierīci, līdz ar to noliktavai nav nepieciešams sastādīt svēršanas aktu.
Pieļaujams, ka automātiskās sistēmas darbojas autonomi un svērumu rezultāti tiek veidoti sarakstu veidā un uzglabāti uzņēmuma elektroniskajā dokumentu uzskaitē.
Ierodoties noliktavā, automašīna tiek nosvērta (pilna un tukša) un šķembas izkrautas noliktavas laukumā transportēšanas iepakojumā. Noliktavas personāls, izkraujot preci no transportlīdzekļa, novērtē iepakojumus un marķējumus uz tiem (celtspēja, masa, instrukcija uzglabāšanai u.c.). Ja uz iepakojumiem nav saglabājies marķējums un iepakojums ir tipveida, pieņem, ka iepakojums atbilst tipveida iepakojuma nominālvērtībai, piemēram, big-bag tipa iepakojums ar izmēriem 90x90x110 cm atbilst 1000 litriem. Ja iepakojums nav tipveida, tā ietilpību nosaka noliktavas personāls, ņemot vērā informāciju autotransporta pavadzīmē par iepakojumu skaitu un preces masu, vai papildus pārsver katru iepakojumu, ja tie nav identiski. Masas atšķirības normas piemēro, ja konstatētā preces masa vienā transporta iepakojumā nav mazāka par 500 kg.
Muitas noliktava iegrāmato konstatēto preces svaru un svēruma datus preču uzskaitē, ja tas nepārsniedz pieļaujamo masas atšķirības normu. Ja atšķirība ir lielāka, muitas noliktava rīkojas Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumu Nr. 500 “Muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas un brīvo zonu noteikumi” (turpmāk - MK noteikumi Nr.500) noteiktajā kārtībā.
Izvedot šķembas no noliktavas, tās tiek iekrautas transportlīdzeklī un transportlīdzeklis nosvērts. Muitas noliktava iegrāmato konstatēto preces svaru un svēruma datus preču uzskaitē, ja tas nepārsniedz pieļaujamo masas atšķirības normu. Ja atšķirība ir lielāka, muitas noliktava rīkojas MK noteikumu Nr. 500 noteiktajā kartībā.
Ja muitas noliktavā šķembas tiek piegādātas ar jūras pārvadājumiem un nav iespējams pārbaudīt atvestās preces daudzumu, muitas noliktavai jāsagatavo tehnoloģiskā karte kraušanas un glabāšanas procesiem, iesniedzot to muitas iestādē. Tehnoloģiskajā kartē jāparedz preču zudumi, kas rodas tehnoloģisko procesu un ārējo vides faktoru ietekmes rezultātā, pamatojoties uz preces fizikālajām īpašībām. Iegrāmatojot preces masu muitas noliktavas preču uzskaitē, tai var piemērot prognozējamās masas atšķirības atbilstoši tehnoloģiskajā kartē paredzētajām preču masas atšķirībām, bet ne vairāk par pieļaujamo preču masas atšķirības normu.

¹¹MK noteikumu Nr. 560 12. punkts.

Eksports

Ja precēm, kas izlaistas muitas procedūrā – eksports –, konstatē preču masas atšķirību (dabiskie zudumi vai preču iztrūkums) no muitas deklarācijā vai pavaddokumentos norādītā daudzuma, kas pārsniedz pieļaujamās masas atšķirību normas, eksporta deklarācijā veic atbilstošus labojumus, samazinot eksporta deklarācijā norādīto preču masu un papildmērvienības daudzumu par masu un papildmērvienību daudzumu, kas pārsniedz precēm pieļaujamās masas atšķirību normas¹².

Tranzīts – atzītā saņēmēja pienākumi

Ja atzītais saņēmējs, saņemot preces atļaujā noteiktajā vietā, konstatē uzrādītās preces masas atšķirības TIR karnetē vai Savienības tranzīta deklarācijā norādītajai masai, viņš aprēķina, vai preču atšķirības nepārsniedz precēm noteiktās pieļaujamās Pieļaujamo preču masas atšķirību piemērošana masas atšķirību normas¹³.

Ja preču masas atšķirības nepārsniedz pieļaujamās masas atšķirību normas, atzītais saņēmējs aizpilda tranzīta vai TIR karnetes elektroniskās deklarācijas “Ierašanās paziņojuma”, “Izkraušanas kontroles piezīmes” formas “Papildus informācija” (netiek uzskatīta par neatbilstību) aili – norāda faktisko preču masu, savukārt sadaļu “Konstatētās neatbilstības” neaizpilda¹⁴.

Ja konstatētās preču masas atšķirības pārsniedz noteikto normu vai tranzīta procedūru piemēro likuma “Par akcīzes nodokli” 3., 4., 4.¹, 4.² un 5. pantā noteiktajām akcīzes precēm, – EMDAS TKS reģistrē neatbilstības (atzītais saņēmējs aizpilda sadaļu “Konstatētās neatbilstības”).

Savienības preču muitas statusa apliecinājums

Ja konstatētā preču masa ir lielāka par Regulas 2015/2447 199. panta 1. punkta “b”, “c”, “d”, “e” un “g” apakšpunktā noteiktajā Savienības preču muitas statusa apliecinājumā norādīto, pārsniedzot precēm noteiktās pieļaujamās masas atšķirību normas, par apliecinājumā nenorādītajām precēm (preču masai) iesniedz citu attiecīgu Savienības preču muitas statusa apliecinājumu¹⁵.

Regulas 2015/2447 199. panta 1. punkta “b”, “c”, “d”, “e” un “g” apakšpunktā noteikti šādi Savienības preču muitas statusa apliecinājumi: T2L / T2LF dokuments / dati; muitas preču manifests; atbilstoši noformēts rēķins vai pārvadājuma dokuments; zvejas kuģa žurnāls (kā arī izkraušanas deklarācija, pārkraušanas deklarācija un kuģu satelītnovērošanas sistēmas dati); akcīzes preču pārvietošanas akcīzes nodokļa atliktās maksāšanas režīmā elektroniskais administratīvais dokuments – eAD.

¹² MK noteikumu Nr. 560 25. punkts.

¹³ MK noteikumu Nr. 560 27. punkts.

¹⁴ MK noteikumu Nr. 560 28. punkts.

¹⁵ MK noteikumu Nr. 560 26. punkts.

Paredzamās preču masas atšķirības norāda tehnoloģiskā procesa aprakstā, ko persona pirms darbību veikšanas (uzglabāšana, pārvietošana, kraušana u.c.) ar precēm iesniedz VID, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

Reģistrējot preču uzskaitē no pagaidu uzglabāšanas vietas, muitas noliktavas vai brīvās zonas izvesto preču masu, var piemērot precēm paredzamās masas atšķirības. Piemērojot precēm paredzamās masas atšķirības, tās jāattiecina katrai pagaidu uzglabāšanas deklarācijai, muitas deklarācijai vai ierakstam brīvās zonas preču uzskaitē pēc katras preču daļas izvešanas¹⁶.

Ja, piemērojot precēm paredzamās masas atšķirības, konstatē preču masas pieaugumu, tad ne vēlāk kā nākamajā darba dienā, kas seko dienai, kad konstatēts preču masas pieaugums, precēm piemēro atbilstošo muitas procedūru vai groza pagaidu uzglabāšanas deklarāciju (preču svara grozījumi)¹⁷.

¹⁶ MK noteikumu Nr. 560 20. punkts.

¹⁷ MK noteikumu Nr. 560 21. punkts.

Precēm, piemērojot pagaidu uzglabāšanu, uzglabāšanu muitas noliktavā, uzglabāšanu brīvajā zonā un ievešanu pārstrādei, tranzītu, eksportu, reeksportu un pārvietošanu īpašas procedūras vai pagaidu uzglabāšanas ietvaros, kā arī Savienības preču muitas statusa apliecinājumiem, MK noteikumu Nr.560 pielikumā ir noteiktas šādas pieļaujamās un paredzamās masas atšķirību normas:

Preces saskaņā ar Kombinētās nomenklatūras preču nodaļu	Norma, piemērojot precēm pagaidu uzglabāšanu, uzglabāšanu muitas noliktavā, uzglabāšanu brīvajā zonā un ievešanu pārstrādei	Norma Savienības preču muitas statusa apliecinājumiem, piemērojot precēm tranzītu, eksportu, reeksportu un pārvietošanu īpašas procedūras[1] vai pagaidu uzglabāšanas[2] ietvaros
7. nodaļa – Ēdami dārzeņi un atsevišķas saknes un bumbuļi
Pupas, zirņi, lēcas	≤ 0,3 %	≤ 1 %
9. nodaļa – Kafija, tēja, mate un garšvielas
Negrauzdētas kafijas pupiņas	≤ 1,2 %	≤ 1,2 %
10. nodaļa – Graudaugu produkti
Kvieši, rudzi, auzas, griķi, rīsi, kukurūza, prosa	≤ 0,3 %	≤ 1 %
Mieži	≤ 0,5 %	≤ 1 %
Sorgo	≤ 1,2 %	≤ 1,2 %
11. nodaļa – Miltrūpniecības produkti; iesals; cietes; inulīns; kviešu lipeklis
Nemalts iesals	≤ 0,3 %	≤ 1 %
Milti, putraimi, kviešu lipeklis	≤ 0,9 %	≤ 1 %
12. nodaļa – Eļļas augu sēklas un eļļas augu augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi rūpnieciskām vajadzībām un ārstniecības augi; salmi un rupjā barība
Saulespuķu sēklas, rapšu sēklas, sojas pupas, linsēklas, lupīna	≤ 0,4 %	≤ 1 %
Sojas milti	≤ 0,9 %	≤ 1 %
14. nodaļa – Augu materiāli pīšanai; augu valsts produkti, kas citur nav minēti un iekļauti
Saulespuķu sēklu miziņas pēc lobīšanas	≤ 0,9 %	≤ 1 %
15. nodaļa – Dzīvnieku, augu vai mikrobu tauki un eļļas un to šķelšanās produkti; gatavi pārtikas tauki; dzīvnieku vai augu vaski
Saulespuķu eļļa, rapšu eļļa, palmu eļļa, palmu kodolu eļļa, kokosriekstu eļļa, kokosriekstu (kopras) eļļa	≤ 0,2 %	Pārvietojot preces ar: - autotransportu ≤ 0,4 %; - dzelzceļa transportu, starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos ≤ 1 %; - kuģiem ≤ 0,2 %
17. nodaļa – Cukurs un cukura konditorejas izstrādājumi
Jēlcukurs	≤ 0,3 %	≤ 1 %
18. nodaļa – Kakao un kakao izstrādājumi
Kakao pupiņas, kakao pupiņu čaumalas, apvalki, miziņas un citi kakao atlikumi	≤ 0,9 %	≤ 1 %
22. nodaļa – Dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis
Denaturēts vai nedenaturēts etilspirts, alkoholiskie dzērieni	≤0,2 %	≤0,2 %
Vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus, raudzēti dzērieni, tai skaitā to starpprodukti, alus	≤0,3 %	≤0,3 %
23. nodaļa – Pārtikas rūpniecības atliekas un atkritumi; gatava lopbarība
Klijas, kukurūzas rauši un spraukumi, kukurūzas graudu miziņas, cietes ražošanas atlikumi, kukurūzas lipeklis, saulespuķu sēklu rauši un spraukumi, saulespuķu sēklu miziņu atlikums pēc eļļas iegūšanas, rapšu sēklu rauši un spraukumi, linsēklu rauši un spraukumi, sojas rauši un spraukumi, attaukoti sojas milti, cukurbiešu graizījumi	≤ 0,9 %	≤ 1 %
Melase	≤ 0,2 %	Pārvietojot preces ar: - autotransportu ≤ 0,4 %; - dzelzceļa transportu, starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos ≤ 1 %; - kuģiem ≤ 0,2 %
25. nodaļa – Sāls; sērs; zemes un akmens; apmešanas materiāli, kaļķi un cements
Kvarcīts, beramais kaļķis, cements	≤ 1 %	≤ 1 %
26. nodaļa – Rūdas, sārņi un pelni
Rūdas un koncentrāti, kas satur pirītu vai mangāna rūdu un koncentrāti, kas satur dzelzi	≤ 1 %	≤ 1 %
27. nodaļa – Minerālais kurināmais, minerāleļļas un to pārtvaices produkti; bitumenvielas; minerālvaski
Kūdra un kūdras briketes, akmeņogles, kokss	≤ 0,85 %	≤ 0,85 %
Dīzeļdegviela, gāzeļļa, degvieleļļa (mazuts), bitumeni, ziežeļļas, vazelīns, minerālvaski, naftas kokss, impregnēšanas līdzekļi, pārējie šķidrie naftas produkti, kuriem nepieciešama uzsilšana, naftas produktu atkritumi, nafta	≤ 0,2 %	Pārvietojot preces ar: - autotransportu ≤ 0,4 %; - dzelzceļa transportu, starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos ≤ 1 %; - stacionāru transporta iekārtu vai kuģiem ≤ 0,2 %
Petroleja, reaktīvā degviela, organiskie šķīdinātāji, lakbenzīns (vaitspirts), solvents, ligroīns, ksilols	≤ 0,3 %	Pārvietojot preces ar: - autotransportu ≤ 0,4 %; - dzelzceļa transportu, starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos ≤ 1 %; - kuģiem ≤ 0,2 %
Benzīns, gāzes kondensāts, izooktāns, heptāns, benzols, toluols	≤0,4 %	Pārvietojot preces ar: - autotransportu ≤ 0,4 %; - dzelzceļa transportu, starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos ≤ 1 %; - kuģiem ≤ 0,2 %
Naftas gāzes un citādi gāzveida ogļūdeņraži	≤1,1 %	≤1,1 %
Dabasgāze	≤1,4 %	≤1,4 %
28. nodaļa – Neorganiskās ķīmijas produkti; dārgmetālu, retzemju metālu, radioaktīvo elementu vai izotopu organiskie vai neorganiskie savienojumi
Alumīnija oksīds, magnija, alumīnija, niķeļa, vara un bārija sulfāti	≤ 1 %	≤ 1 %
29. nodaļa – Organiskie ķīmiskie savienojumi
Acetons, etilēnglikols, propilēnglikols, glicerīns (etāndiols), metanols (metilspirts), izooktāns, heptāns, benzols, etilbenzols, toluols, ksilols, stirols, etiltretbutilēteris (ETBE), metiltretbutilēteris (MTBE)	≤ 0,4 %	Pārvietojot preces ar: - autotransportu ≤ 0,4 %; - dzelzceļa transportu, starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos ≤ 1 %; - kuģiem ≤ 0,2 %
Gāzveida ogļūdeņraži	≤1,1 %	≤1,1 %
31. nodaļa – Mēslošanas līdzekļi
Minerālie vai ķīmiskie slāpekļa, fosfora, kālija mēslošanas līdzekļi	≤ 0,85 %	≤ 0,85 %
38. nodaļa – Jaukti ķīmiskie produkti
Denaturēts vai nedenaturēts etilspirts, kas satur benzīna maisījumu, gatavi antidetonatori, oksidācijas, pārsveķošanās un korozijas inhibitori	≤ 0,4 %	Pārvietojot preces ar: - autotransportu ≤ 0,4 %; - dzelzceļa transportu, starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos ≤ 1 %; - kuģiem ≤ 0,2 %
44. nodaļa – Koks un koka izstrādājumi; kokogle
Kokskaidu granulas, kokogles	≤ 0,85 %	≤ 0,85 %
51. nodaļa – Vilna, smalkie vai rupjie dzīvnieku mati; zirgu astru dzija un austs audums
Vilna	≤ 6 %	≤ 6 %
52. nodaļa – Kokvilna
Kokvilna	≤ 6 %	≤ 6 %
72. nodaļa – Dzelzs un tērauds
Čuguna, spoguļčuguna, dzelzs vai tērauda granulas un pulveris, ferosakausējumu granulas, dzelzsrūdas tiešā reducēšanā iegūtie produkti un citi porainās dzelzs produkti granulās, lietuves čuguna atkritumi un lūžņi, dzelzs vai tērauda atgriezumi un lūžņi.	≤ 1 %	≤ 1 %

Precēm, kas nav iekļautas MK noteikumu Nr. 560 pielikumā (precēs, kuras iepriekš nav pārvietotas Latvijas Republikas teritorijā vai ir pārvietotas neregulāri), taču kurām fizikāli ķīmisko īpašību dēļ, preču uzglabāšanas, pārkraušanas un tehnoloģiskās transportēšanas laikā, meteoroloģisko faktoru ietekmē var rasties zuduma normas, pieļaujamās un paredzamās preču masas atšķirības Valsts ieņēmumu dienests nosaka saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

Valsts ieņēmumu dienests, saņemot personas iesniegumu, kuram pievienota informācija par preci (nosaukums vai parastais tirdzniecības apraksts, Eiropas Savienības Kombinētas nomenklatūras kods, ķīmisko un fizikālo īpašību, kas nosaka preces zudumu, apraksts) un tehnoloģiskais procesa apraksts, izdod lēmumu (vispārīgo administratīvo aktu), kurā nosaka preču pieļaujamās un paredzamās masas atšķirības tādām precēm, kuru pieļaujamās un paredzamās masas atšķirības nav noteiktas MK noteikumu Nr. 560 pielikumā.

Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ir spēkā līdz brīdim, kad lēmumā noteiktās preču masas atšķirības tiek iekļautas normatīvajā regulējumā (šādas normas jāiekļauj MK noteikumu pielikumā 12 mēnešu laikā).

[1] Savienības Muitas kodeksa 219. pants; Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumu Nr. 500 “Muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas un brīvo zonu noteikumi” 80.-83. punkts.

[2] Savienības Muitas kodeksa 148. panta 5. punkts.