Kārtību, kādā elektroenerģiju apliek ar nodokli Latvijas Republikā, nosaka Elektroenerģijas nodokļa likums un atbilstošie Ministru kabineta noteikumi.
Ar elektroenerģijas nodokli (nodoklis) apliekama galalietotājam piegādātā elektroenerģija (t. sk. elektroenerģija, kas ir iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, koģenerācijas stacijās), elektroenerģija, ko izmanto siltumenerģijas ražošanai, un elektroenerģija, kas taksācijas periodā piegādāta pašu patēriņam (t. sk. administrācijas ēkām).
No nodokļa atbrīvota elektroenerģija, ko izmanto mājsaimniecības lietotāji, un elektroenerģija, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai, lai tiešā veidā nodrošinātu elektroenerģijas ražošanas procesu (atbrīvojums piemērojams ar 2023. gada 1. janvāri), kā arī elektroenerģija, ko izmanto preču pārvadājumiem un sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem, un citos Elektroenerģijas nodokļa likuma 6. pantā noteiktajos nodokļa atbrīvojumu un atvieglojuma gadījumos.
Nodoklis Latvijā ir ieviests atbilstoši Eiropas Komisijas direktīvas prasībām un tiek piemērots kopš 2007. gada 1. janvāra. Eiropas Savienība direktīvu pieņēma 2003. gadā, t. i., pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Latvija pirms iestāšanās Eiropas Savienībā panāca pārejas periodu direktīvas piemērošanai, tādējādi Latvijā direktīvu sāka piemērot ar 2007. gada 1. janvāri.