Latvijas rezidenti ārvalstīs

Latvijas rezidentam, kurš ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli, ir tiesības neiesniegt gada ienākumu deklarāciju, izņemot, ja:

• viņam Latvijā reģistrēta saimnieciskā darbība, par kuru aprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli;
• Latvijā ir gūti apliekami ienākumi un rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, rodas pienākums piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli saistībā ar diferencētā gada neapliekamā minimuma vai progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes piemērošanu.

Savukārt, ja algota darba ienākumi ir gūti valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, vai arī ir gūti citu veidu ienākumi ārvalstīs, Latvijas rezidentam ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju.

Ja gada ienākumu deklarācija šo vai citu iemeslu dēļ tiek iesniegta, tajā jānorāda visi ārvalstīs gūtie ienākumi (arī algota darba ienākumi, kas gūti Eiropas Savienības dalībvalstī).

Ja Latvijas rezidentam ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, tā ir jāiesniedz no nākamā gada 1. marta līdz 1. jūnijam (ar apliekamiem ienākumiem gadā no 105 300 eiro – no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam).

Savukārt, ja gada ienākumu deklarācija tiek sniegta brīvprātīgi, to var izdarīt triju gadu laikā.

Gada ienākumu deklarācijas D2 pielikumā norāda ārvalstīs gūto ienākumu, kuram piemērojama progresīvā nodokļu likme (kopš 2025. gada – 25,5 %, vai 33 %) vai kurš ir ar nodokli neapliekams, piemēram:

• ārvalstu pensiju, ko neizmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra;
• dāvinājumus no personas, kas nav radinieks līdz trešajai pakāpei;
• ienākumu no uzņēmumu līguma;
• ar nodokli neapliekamas dividendes;
• ar nodokli neapliekamus algota darba ienākumus, kas gūti Eiropas Savienības dalībvalstī;
• citus ar nodokli apliekamus ienākumus.

Latvijas rezidents, kurš ir bijis nodarbināts (darba attiecībās) uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa un guvis ienākumus ārvalstīs, aizpilda gada ienākumu deklarācijas D2¹ pielikumu.

Ārvalstīs gūtu ienākumu, kuram piemēro samazināto likmi (kopš 2025. gada 10 % vai 25,5 %) un nepiemēro neapliekamo minimumu vai nodokļa atvieglojumus, piemēram, procentu ienākumu, dividendes, ienākumu no ieguldījumu konta, ietver gada ienākumu deklarācijas D1¹ pielikumā.

Ienākumu no kapitāla pieauguma ārvalstīs, piemēram, ienākumu no akciju, obligāciju, fondu daļu vai nekustamā īpašuma pārdošanas, norāda pārskata perioda deklarācijā par ienākumu no kapitāla pieauguma.

Plašāku informāciju par gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu skatīt sadaļā “Gada ienākumu deklarācija/Obligāti iesniedzamā gada ienākumu deklarācija”.

Ja ārvalstīs gūtajam ienākumam nodoklis ieturēts ārvalstīs, gada ienākumu deklarācijai jāpievieno ārvalsts nodokļu administrācijas apliecināts dokuments (ar tulkojumu latviešu valodā), kurā norādīts ienākuma veids, apmērs un ārvalstī samaksātais nodoklis.

Latvijas rezidents, kas kalendāra gadā guvis ienākumus ārvalstī, vispārējā gadījumā iesniedz gada ienākumu deklarāciju un nodokli par šo ienākumu maksā Latvijā.

Ar nodokli neapliek Latvijas rezidenta algota darba ienākumus, kas gūti citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (konvencija), un kuri attiecīgajā ārvalstī ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma (tam analoģisku) nodokli.

Minēto nodokļa atbrīvojumu piemēro tikai algota darba ienākumiem. Nodokļa atbrīvojumu nepiemēro:

• ienākumiem, ko fiziskā persona gūst, strādājot uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa;
• ienākumam, ko persona gūst kā personāls, kuru personāla iznomātājs iznomā personāla nomniekam – Latvijas rezidentam;
• ienākumam, kas gūts ārpus darba tiesiskajām attiecībām, piemēram, pensijai, autoratlīdzībai u.c.;
• ienākumam no kapitāla, piemēram, ienākumam no dividendēm, ienākumam no nekustamā īpašuma atsavināšanas u.c.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā arī par ienākumiem ārvalstīs, kas minēti likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. pantā, piemēram, dāvinājuma no personas, ar kuru saista radniecība, mantojuma, ienākuma no personīgai lietošanai paredzētas kustamās mantas pārdošanas u.c.

Latvijas rezidentam, kas ārvalstīs guvis ar nodokli apliekamos ienākumus, deklarācijā aprēķināto nodokli samazina par summu, kas ir vienāda ar ārvalstī samaksāto nodokli, ja šī nodokļa samaksa ir apliecināta ar ārvalsts nodokļu administrācijas apstiprinātu dokumentu, kurā norādīts apliekamais ienākums un ārvalstī samaksātā nodokļa summa, ievērojot, ka minētais samazinājums nav lielāks par Latvijā aprēķināto nodokli ārvalstī gūtajam ienākumam.

Piemērs.
Latvijas rezidents 2025. gadā ārvalstī guva ienākumu no uzņēmuma līguma 1500 eiro, ārvalstī samaksāts nodoklis 300 eiro (piemērota nodokļa likme 20 %).
Ja kopējie apliekamie ienākumi Latvijā un ārvalstīs nav lielāki par 105 300 eiro, Latvijā nodoklis no minētā ienākuma, piemērojot 25,5 % likmi, ir 382,50 eiro. Tā kā ārvalstī samaksāts mazāks nodoklis, nekā Latvijā aprēķināts, tad Latvijā jāpiemaksā 82,50 eiro nodoklis.

Vairāk informācijas pieejams informatīvajā materiālā “Ārvalstīs strādājoši Latvijas rezidenti un rezidences statusa noteikšana”, kas publicēts sadaļā “Sākums” – “Nodokļi” – “Iedzīvotāju ienākuma nodoklis” – “IIN Informatīvie un metodiskie materiāli” – Nodokļa piemērošanas kārtība.

Fiziskās personas – ārvalstu nodokļu maksātāji – Latvijas nerezidenti nodokli Latvijā maksā tikai no Latvijā gūtajiem ienākumiem. Latvijas nodokļu normatīvajos aktos (likumā “Par nodokļiem un nodevām”) ir noteikts, ka nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja:

• šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai
• šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai
• šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārvalstīs nodarbina Latvijas Republikas valdība.

Turklāt minēto noteikumu piemērošanai fizisko personu, kas netiks atzīta par rezidenti pēctaksācijas gadā, neatzīst par rezidenti arī taksācijas gadā pēc datuma, kad tā atstāja Latviju, ja laika periodā pēc šā datuma šai personai ir ciešākas attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju (šai personai ārvalstī pieder īpašums vai dzīvo ģimene, vai tā veic ārvalstī sociālās apdrošināšanas maksājumus).

Papildus minētajiem kritērijiem situācijā, kad starp Latviju un valsti, uz kuru dodas strādāt fiziskā persona, ir noslēgta konvencija, nosakot minētās fiziskās personas rezidenci nodokļu konvencijas piemērošanai, abu valstu nodokļu administrācijas izvērtē šādus faktus un apstākļus:

• kurā valstī ir personas pastāvīgā dzīvesvieta;
• kur ir personas vitālo interešu centrs – ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības;
• ja nav iespējams noteikt valsti, kurā personai ir vitālo interešu centrs, vai arī tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, šo personu uzskata par tās valsts rezidentu, kurā tai ir ierastā mītnes zeme;
• ja personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai neviena no tām, to uzskata par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;
• ja persona ir pilsonis abās valstīs vai nevienā no tām, valstu kompetentās iestādes izšķir jautājumu par rezidences noteikšanu, savstarpēji vienojoties.

Nosakot fiziskās personas rezidenci, izvērtē:

• vai personas ģimenes (laulātā, bērnu) pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstī;
• vai personai pieder nekustamie īpašumi ārvalstī;
• vai persona īrē nekustamo īpašumu ārvalstī;
• vai persona veic obligātos valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus šajā valstī;
• vai personas pastāvīgās nodarbinātības vieta ir ārvalstī u.c. 

Saskaņā ar Fizisko personu reģistra likuma tiesību normām Latvijas pilsonis un Latvijas nepilsonis, kā arī ārzemnieks, kurš Latvijā saņēmis uzturēšanās atļauju, Eiropas Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecību vai Eiropas Savienības pilsoņa pastāvīgās uzturēšanās apliecību paziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas dzīvesvietas adresi ārvalstīs, kā arī citas izmaiņas Reģistrā iekļautajās ziņās par sevi, saviem nepilngadīgajiem bērniem un par personām, kas atrodas to aizbildnībā vai aizgādnībā, ja šīs izmaiņas izdarītas ārvalstu institūcijās.

Tomēr deklarētā dzīvesvieta ārvalstī nav vienīgais kritērijs, pēc kura VID var noteikt, vai persona ir uzskatāma par nerezidenti.

Ja fiziskā persona uzskata, ka nodokļu aprēķināšanas vajadzībām tā ir Latvijas nerezidente un nodokļus no saviem gūtajiem ienākumiem maksās savā rezidences valstī – ārpus Latvijas –, Latvijas VID iesniedz:

• iesniegumu par Latvijas rezidenta statusa maiņu, norādot datumu, sākot ar kuru personu uzskata par nerezidenti, un sniedzot ar faktiem pamatotu informāciju par to, ka persona neuzturas Latvijā ilgāk par 183 dienām jebkurā 12 mēnešu periodā un personai ir izveidojušās ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju;
  Kā iesniegt iesniegumu, skatīt šeit
• tās valsts, par kuras rezidenti ir kļuvusi fiziskā persona, nodokļu administrācijas izsniegtu rezidences apliecību vai rezidences valsts nodokļu administrācijas izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka šī persona ir atzīta par rezidenti nodokļu maksāšanas nolūkiem konkrētajā valstī.

Pēc iesniegto dokumentu (iesnieguma un rezidences apliecības vai tai pielīdzināma dokumenta) izvērtēšanas VID uzskata personu par nerezidenti ar datumu, kad tā atstāja Latviju, vai ar datumu, kuru personas rezidences valsts nodokļu administrācija norādījusi rezidences apliecībā vai dokumentā, kas apliecina personas rezidenci, kā šīs valsts rezidences iegūšanas dienu.

Lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) izveidots jauns risinājums, kurš ievērojami vienkāršo rezidenta apliecības saņemšanas procesu un saīsina laiku, kas līdz šim bija jāpatērē apliecības iegūšanai. Risinājums nodrošina, ka Latvijas rezidenta apliecību var sagatavot pats nodokļu maksātājs, bet trešā puse[1] – pārbaudīt tās autentiskumu.

Lai nodrošinātu datu konfidencialitāti, sagatavotajai rezidenta apliecībai automātiski tiek pievienots unikāls QR kods un izziņas kods, ar kuru palīdzību rezidenta apliecības autentiskumu var pārbaudīt EDS. Zinot rezidenta apliecībai automātiski piešķirto izziņas kodu un nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru, var pārliecināties, ka apliecība nav viltota.

Rezidenta apliecība nepieciešama, lai nodokļu maksātājs – fiziska vai juridiska persona – varētu piemērot nodokļu konvencijā noteiktos nodokļu atvieglojumus, vienkāršoti sakot, lai, veicot starpvalstu darījumus, būtu pamatojums nemaksāt nodokļus dubultā. Rezidenta apliecības darbības periods ir pašreizējais gads un iepriekšējie gadi, piemēram, 2025. gadā nevar saņemt rezidenta apliecību par 2026. gadu.

Rezidenta apliecību rekomendējam nosūtīt prasītājam e-pastā, pievienojot EDS izveidoto apliecību (PDF formātā), jo par šī dokumenta autentiskumu daudz ērtāk pārliecināties tiešsaistē – tīmekļvietnē https://eds.vid.gov.lv/ref. Ievadot verifikācijas kodu un reģistrācijas numuru vai personas kodu, prasītājs viegli un ātri gūs pārliecību, ka rezidenta apliecība ir īsta. Rezidenta apliecības autentiskumu ir iespējams pārbaudīt, arī izmantojot uz tās redzamo QR kodu.

Tāpat kā līdz šim, rezidenta apliecību iespējams izdrukāt un nosūtīt prasītājam pa pastu.

Lūdzu, skatiet infografiku, kurā pa soļiem attēlots, kā saņemt rezidenta apliecību.

Saite uz infografiku "Rezidenta apliecības sagatavošanai"