Laišana brīvā apgrozībā

Publicēts: 21.09.2022.
Atjaunināts: 14.05.2024.

Laišana brīvā apgrozībā ir muitas procedūra, kas ārpussavienības precēm ļauj iegūt Savienības preču statusu.

Laišana brīvā apgrozībā ietver:

ievedmuitas nodokļa un citu maksājumu (piemēram, antidempinga maksājums) iekasēšanu;
citu par preču importu maksājamo nodokļu iekasēšanu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis);
tirdzniecības politikas pasākumu, kā arī aizliegumu un ierobežojumu piemērošanu (piemēram, atļaujas un licences);
citu formalitāšu pabeigšanu (piemēram, veterinārā, fitosanitārā, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma un citas kontroles un formalitātes).

Savienības preces ir:

preces, kas pilnībā iegūtas Savienības muitas teritorijā un nesatur preces, kuras ievestas no valstīm un teritorijām ārpus Savienības muitas teritorijas;
preces, kas Savienības muitas teritorijā ievestas no valstīm vai teritorijām ārpus Savienības muitas teritorijas un ir laistas brīvā apgrozībā, vai
preces, kas iegūtas un ražotas Savienības muitas teritorijā vai nu tikai no precēm, kuras minētas b) punktā, vai no precēm, kuras minētas a) un b) apakšpunktā.

Ārpussavienības preces ir preces, kas nav Savienības preces vai kas ir zaudējušas Savienības preču muitas statusu (SMK 5.panta 23)-24) punkts).

Tas nozīmē, ka, lai brīvi rīkotos ar precēm, kas ievestas no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, tām jāpiemēro muitas procedūra – laišana brīvā apgrozībā, noformējot importa muitas deklarāciju un samaksājot par preču importu maksājamos nodokļus jeb muitas maksājumus.

Muitas deklarācija jānoformē, arī ievedot preces no Savienības muitas teritorijas daļām, kurās netiek piemērota Pievienotās vērtības nodokļa direktīva 2006/112/EK (trešās teritorijas nosaka atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma 1.panta 28.punktam) un/vai Akcīzes nodokļa direktīva 2008/118/EK (teritorijas, kas uzskaitītas likuma „Par akcīzes nodokli” 2.panta (3.¹) daļā). Piemēram, Ālandu salas, Kanāriju salas, Atosa kalns, Francijas aizjūras departamenti, Normandijas salas (SMK 1.panta 3.punkts, DA 134.panta 1.punkts).

standarta muitas deklarācija (elektroniska deklarācija); vienkāršota muitas deklarācija;
ieraksts deklarētāja reģistros;
mutiska deklarācija;
akts, ko uzskata par muitas deklarāciju (darbība).

Informācija:

par standarta muitas deklarācijas aizpildīšanu un iesniegšanu atrodama sadaļā “Preču deklarēšana”;
par vienkāršotu muitas deklarāciju – sadaļā “Vienkāršotā deklarācija”;
par preču deklarēšanu ar ierakstu deklarētāja reģistros – sadaļā “Ieraksts deklarētāja reģistros”.

nekomerciālām precēm;
komerciālām precēm ceļotāja personīgajā bagāžā, kuru vērtība nepārsniedz 1 000 EUR vai kuru neto svars nepārsniedz 1 000 kg;
DA 135.panta 1.punkta c) un d) apakšpunktā minētajām precēm (saistītas ar pārrobežu lauksaimniecību, zvejniecību un medniecību);
DA 136.pantā minētajām precēm, ja uz tām attiecas atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa, ko piešķir atpakaļnosūtītām precēm (DA 135, 136.pants).

Nekomerciālas preces ir:

Preces tādos sūtījumos, ko viena privātpersona nosūta citai privātpersonai un
- kas ir neregulāri;
- ietver vienīgi saņēmēja vai tā ģimenes personīgai lietošanai paredzētas preces, kurām nav nekādas komerciālas nozīmes ne to veida, ne daudzuma ziņā, un
- ko nosūtītājs nosūta saņēmējam, nesaņemot nekāda veida atlīdzību.
Preces ceļotāju personīgajā bagāžā,
- kas tiek pārvietotas neregulāri un
- ir paredzētas tikai un vienīgi ceļotāju un to ģimeņu personīgai lietošanai vai dāvināšanai,
- nav tāda veida vai daudzuma, kurš varētu norādīt uz to, ka preces ieved un izved komerciālos nolūkos.

Detalizētāk noteikts PVN likumā un likumā “Par akcīzes nodokli” (DA 1.panta 21.punkts).

Preces, kam nepiemēro mutisku deklarēšanu:

preces, uz kurām attiecas aizliegums vai ierobežojums;
preces, uz kurām attiecas kāda īpaša formalitāte.

(DA 142.pants).

Lai noformētu mutvārdu deklarāciju, muitas iestādē uzrāda/iesniedz preču pavaddokumentus (preču rēķins u.c.), kas satur informāciju par precēm, to daudzumu, vērtību, saņēmēju, nosūtītāju.

Ja muitas deklarāciju iesniedz mutiski un par deklarētajām precēm ir jāveic muitas maksājumi, muitas iestādē tiek noformēta kvīts par to, ka ievedmuitas nodoklis un citi maksājumi ir veikti (IA 217.pants).

nekomerciālas preces ceļotāja personīgajā bagāžā, uz kurām attiecas vai nu atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa saskaņā ar Padomes 2009.gada 16.novembra Regulas (EK) Nr.1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, 41.pantu (t.i., ja preču importam nepiemēro PVN atbilstoši Latvijas likumdošanai), vai atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa atpakaļnosūtītām precēm;
DA 135.panta 1.punkta c) un d) apakšpunktā minētās preces (saistītas ar pārrobežu lauksaimniecību, zvejniecību un medniecību);
pārnēsājami mūzikas instrumenti, ko atpakaļ ieved ceļotāji un uz ko attiecas atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa kā atpakaļ nosūtītām precēm.

(SMK 203.pants, DA 138.pants, Regulas Nr.1186/2009 41.pants).

Minētais akts uzskatāms par muitas deklarāciju (uzskatāms, ka preces ir deklarētas muitas procedūrai), veicot:

iziešanu caur zaļo koridoru “nav nekā deklarējama” muitas iestādē, kurā darbojas divu koridoru sistēma;
iziešanu caur muitas iestādi, kurā nedarbojas divu koridoru sistēma;
Savienības muitas teritorijas šķērsošanu.

(DA 141.pants)

Piemērojot muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā, standarta muitas deklarācijai pievieno šādus dokumentus:

rēķinu, uz kura pamata deklarē preču muitas vērtību;
muitas vērtības deklarāciju, ja tas paredzēts TDA 6.pantā. Tā kā arī muitas vērtības deklarācijas iesniegšana EMDAS importa kontroles sistēmā veicama elektroniski, tad to vēlreiz iesniegt nav nepieciešams;
dokumentus, kas nepieciešami, lai piemērotu tarifu atvieglojumus. Gadījumos, kad preferences piemērošanai tiek iesniegts skenēts preču izcelsmi/statusu apliecinošs dokuments un tajā norādītās preces tiek laistas brīvā apgrozībā pa daļām, ir nepieciešams skenētā veidā iesniegt arī aizpildītu preču uzskaites veidlapu. Izlaižot brīvā apgrozībā nākamo preču daļu, jāiesniedz atbilstoši papildināta iepriekšminētā preču uzskaites veidlapa;
citus dokumentus, kas vajadzīgi, lai piemērotu precēm noteikumus, ar kuriem regulē deklarēto preču laišanu brīvā apgrozībā, tai skaitā informāciju par maksājumiem, licences, sertifikātus, citu iestāžu veiktās kontroles dokumentus u.c.

Gadījumos, kad preču laišanai brīvā apgrozībā ir nepieciešami attiecīgo kompetento iestāžu izsniegti dokumenti, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem atļauj veikt paredzēto importu (piemēram, licences, atļaujas u.c.), importa deklarācijai skenētā veidā deklarētājs vai tā pārstāvis pievieno attiecīgos dokumentus, ja tie ir izsniegti papīra dokumenta formā. Ja dokumenti, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem atļauj veikt paredzēto importu, izsniegti elektroniska dokumenta formā, to aprite noris atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Iesniedzot skenētā veidā dokumentus, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem atļauj veikt paredzēto importu, importa deklarāciju muitas amatpersona novirzīs uz dzelteno selektivitātes ceļu. Importa deklarācijas noformēšana tiks pabeigta tikai pēc attiecīgo dokumentu oriģinālu iesniegšanas muitas iestādē, kuras amatpersonas izdarīs nepieciešamās atzīmes uz dokumentiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Piemēram, ja importa deklarācijai skenētā veidā deklarētājs vai tā pārstāvis pievieno Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu importa atļauju, tad muitas amatpersona deklarāciju novirzīs uz “dzelteno ceļu”, veiks visas nepieciešamās darbības deklarācijas noformēšanai un deklarācijas izlaišanu pabeigs tikai pēc tam, kad muitas iestādē būs iesniegts importa atļaujas oriģināls. Savukārt, ja importa deklarācijas 44.ailē deklarētājs vai tā pārstāvis ir norādījis elektroniski izsniegtas Stratēģiskas nozīmes preču importa licences numuru un muitas amatpersona ir veikusi nepieciešamās darbības, deklarācijas noformēšana tiks pabeigta bez oriģināla iesniegšanas muitas iestādē.

Gadījumā, ja deklarētājs/pārstāvis/ cita iesaistītā persona ieradīsies muitas iestādē klātienē, lai iesniegtu pavaddokumentus iepriekš elektroniski pieņemtai importa deklarācijai, muitas amatpersona pavaddokumentus tehniski nevarēs pievienot importa deklarācijai, jo sistēmā paredzēts, ka pavaddokumentus var pievienot tikai deklarētājs vai tā pārstāvis. Ja deklarētājs būs iesniedzis importa deklarāciju attiecīgajā muitas iestādē, bet nebūs pievienojis pavaddokumentus, muitas amatpersona novirzīs deklarāciju EMDAS dokumentu kontrolei un, izmantojot šo sistēmu, nosūtīs informācijas pieprasījumu deklarētājam, ka nepieciešams pievienot pavaddokumentus.

Ja Muitas pārvaldes amatpersonai, veicot muitas deklarācijā muitas procedūrai “laišana brīvā apgrozībā”

norādīto ziņu,
tai pievienotajos dokumentos sniegtās informācijas,
deklarētās preces

pārbaudi, rodas šaubas par norādīto ziņu atbilstību normatīvo aktu prasībām vai faktiskajai situācijai attiecībā uz kritērijiem, kas ietekmē vai var ietekmēt par preces importu maksājamo nodokļu (ievedmuita, akcīzes nodoklis, PVN, turpmāk – muitas maksājumi) apmēru (piemēram, preces muitas vērtība, tarifa klasifikācija, izcelsme, muitas maksājumu atvieglojumi vai atbrīvojumi), tā aprēķina iespējamo muitas maksājumu parādu, ko norāda muitas deklarācijas ailē “Nodokļu aprēķins”, un preces brīvā apgrozībā izlaiž pret iespējamam muitas maksājumu parādam atbilstošu galvojumu drošības naudas iemaksas veidā.

Drošības nauda ir starpība starp muitas maksājumu summu, kas aprēķināta, pamatojoties uz muitas deklarācijā sniegtajām ziņām, un muitas maksājumu summu, kādu par precēm, iespējams, būs jāmaksā pēc pārbaudes.

Konkrēto muitas deklarāciju novirza tajā sniegto ziņu pēcmuitošanas pārbaudei.

Preces laiž brīvā apgrozībā pret drošības naudu, ja uz precēm neattiecas aizliegumi vai ierobežojumi, kuru dēļ preces nevar laist brīvā apgrozībā, un pastāv kāds no turpmāk minētajiem apstākļiem:

muitas deklarācijas pārbaudes rezultātā rodas šaubas par tajā norādīto ziņu atbilstību, un deklarētājs vai tā pārstāvis noteiktajā termiņā nav iesniedzis papildu informāciju vai arī iesniegtā informācija nav pietiekama deklarācijā norādīto ziņu pamatošanai;
tiek izņemti preču paraugi fizikāli-ķīmiskām analīzēm vai detalizētai izpētei un ir pamatotas aizdomas, ka preces atbilst citam ES Kombinētās nomenklatūras un/vai TARIC kodam un/vai TARIC papildkodam, nekā deklarācijā norādītais;
pastāv risks par nepilnīgu muitas maksājumu nomaksu, un veikto muitas kontroles pasākumu rezultātā pietiekama informācija nav iegūta.

Ja preces tiek laistas brīvā apgrozībā pret drošības naudu, deklarētājs pievieno muitas deklarācijai

iesniegumu

Iesniegumā norāda bankas rekvizītus, uz kuriem atmaksāt naudas līdzekļus gadījumā, ja pēcmuitošanas pārbaudes rezultātā tiks pieņemts lēmums par drošības naudas atmaksāšanu.

Pēc preču laišanas brīvā apgrozībā pret drošības naudu tiek veikta pēcmuitošanas pārbaude, un atbilstoši pārbaudes rezultātiem izdots lēmums par drošības naudas atmaksāšanu (ja muitas deklarācijā norādītie nodokļi ir aprēķināti pareizi) vai ieskaitīšanu valsts budžetā (ja faktiski maksājamie nodokļi ir lielāki nekā sākotnēji deklarētie).

Pēcmuitošanas pārbaudes procesā, izvērtējot deklarēšanas brīdī iesniegtos dokumentus un muitas rīcībā esošo informāciju, nepieciešamības gadījumā no deklarētāja tiek pieprasīta papildu informācija, kas atkarībā no konkrētās lietas apstākļiem var būt atšķirīga (piemēram, līgums par preču iegādi, samaksas dokumenti, dokumenti, kas apliecina muitas vērtībai pieskaitāmās/atskaitāmās izmaksas, informācija no preces ražotāja par preces sastāvu, fizikāli-ķīmiskajām īpašībām, pielietojumu, dati, kas pamato nodokļu atvieglojumu vai atbrīvojumu piemērošanas nosacījumu izpildi, u.c.).

Normatīvie akti nenosaka termiņu, kādā jāpabeidz muitas dienesta iniciēta muitas kontrole. Attiecībā uz lēmumu pieņemšanu drošības naudas lietās Muitas pārvalde ievēro vispārpieņemtus principus atbilstoši Savienības Muitas kodeksā (SMK) noteiktajiem termiņiem muitas parāda paziņošanai (102.,103. pants) – muitas dienesti muitas parādu parādniekam paziņo, kad tie var noteikt maksājamā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu un pieņemt par to lēmumu, bet ne vēlāk kā trīs gadu laikā kopš muitas parāda rašanās dienas (saskaņā ar SMK 77. pantu muitas parāds precēm, kam piemēro muitas procedūru “laišana brīvā apgrozībā”, rodas muitas deklarācijas pieņemšanas brīdī).

Pēcmuitošanas pārbaudes ilgumu un lēmuma pieņemšanas termiņu var ietekmēt šādi faktori:

vai nepieciešama papildu informācija, un cik operatīvi deklarētājs muitas iestādei sniedz nepieciešamās ziņas;
vai nepieciešama informācijas/dokumentu pārbaudes veikšana preču eksportējošā vai citā preču piegādes ķēdē iesaistītā valstī, tostarp, preču izcelsmi apliecinošo dokumentu pārbaude, kas saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem var ilgt līdz pat 10 mēnešiem;
vai nepieciešams veikt preču paraugu testēšanu Muitas laboratorijā vai citā laboratorijā Latvijā vai ārvalstīs. Muitas laboratorija iesniegto paraugu testēšanu veic rindas kārtībā un testēšanas pārskatu sagatavo 30 dienu laikā no testēšanas uzsākšanas brīža, savukārt par provizorisko preču testēšanas pakalpojuma ilgumu laboratorijās ārpus Latvijas informācija nav zināma;
vai nepieciešams lūgt Eiropas Komisijas vai kādas citas ES dalībvalsts viedokli konkrētā jautājumā, kur atbildes sniegšanas termiņš nav noteikts.

Normatīvie akti:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 48., 191., 194. un 195. pants.
Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 244. un 245.pants.
Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumu Nr. 86 “Muitas maksājumu parāda galvojumu un avansa iemaksu administrēšanas noteikumi” 39. un 40. punkts.

Persona, kura muitas deklarācijas iesniedz elektroniski, glabā ar attiecīgajām deklarācijām saistītos dokumentus vismaz trīs gadus, kā arī pēc VID amatpersonas pieprasījuma iesniedz ar muitas deklarāciju saistītos dokumentus. Šis nosacījums jāizpilda arī tad, ja dokumenti muitai iesniegti skenētā veidā.

d.e. 1/1

Deklarācijas veids

IM – tirdzniecībai ar valstīm un teritorijām, kuras atrodas ārpus Savienības muitas teritorijas un kuras nav EBTA valstis.

Un tirdzniecībai ar ārpussavienības precēm starp dalībvalstīm.

CO – Savienības preces saistībā ar tirdzniecību starp tādām Savienības muitas teritorijas daļām, kurās piemēro Padomes Direktīvas 2006/112/EK (“PVN direktīva”) vai Padomes Direktīvas 2008/118/EK (“akcīzes direktīva”) noteikumus, un minētās teritorijas daļām, kurās minētos noteikumus nepiemēro.

/Kanāriju salas (ES), Francijas aizjūras departamenti (FR), Ālandu salas (FI), Normandijas salas (GB)/

Un tirdzniecībai ar Savienības precēm, uz kurām attiecas īpaši pasākumi pārejas laikā pēc jaunu dalībvalstu pievienošanās

(!) Svarīgi

Kods EU (tirdzniecībai ar Konvencijas par preču tirdzniecības formalitāšu vienkāršošanu līgumslēdzējām pusēm - Šveici, Islandi, Norvēģiju, Lihtenšteinu) netiek piemērots. Laižot brīvā apgrozībā preces no minētajām valstīm, izmanto deklarācijas veidu IM un muitas procedūras kodu 40.

d.e. 1/2

Papilddeklarācijas veids

A – standarta muitas deklarācija

B – vienkāršota deklarācija (bez atļaujas, neregulāra izmantošana)

C – vienkāršota muitas deklarācija (ar atļauju, regulāra izmantošana)

D – standarta muitas deklarācija pirms preču uzrādīšanas

Y – papilddeklarācija vienkāršotai deklarācijai (C, ar atļauju)

Z – papilddeklarācija ierakstam deklarētāja reģistros

d.e. 3/2

Eksportētājs

Saskaņā ar DA B pielikumu noteikts, ka ieraksta preču pēdējā pārdevēja pilnu nosaukumu un adresi pirms preču importēšanas (ievešanas) Savienībā.

Piemēri:

Krievijas uzņēmums pārdod preces Latvijas uzņēmumam, tieši nosūtot preces uz Latviju. Muitas deklarācijas d.e.3/2 “Eksportētājs” norāda Krievijas uzņēmumu.
Aiļu aizpildīšana: 3/2 RU; 3/25 RU; 3/16 LV; 3/27 LV
ASV uzņēmums nopērk preces Ķīnā un pārdod Latvijas uzņēmumam. Preces no Ķīnas tiek tieši nosūtītas uz Latviju, kur tās tiek laistas brīvā apgrozībā. ASV uzņēmums ir pēdējais pārdevējs pirms preču ievešanas Savienībā, tādejādi norādāms muitas deklarācijas d.e.3/2 “Eksportētājs”.
Aiļu aizpildīšana: 3/2 ASV; 3/25 ASV; 3/16 LV; 3/27 LV
Krievijas uzņēmums pārdod preces Latvijas uzņēmumam X, tieši nosūtot preces uz Latviju. Pēc preču ievešanas Savienības muitas teritorijā Latvijas uzņēmums X tās novieto muitas noliktavā. Preču uzglabāšanas laikā tiek veikta preču valdītāja maiņa – Latvijas uzņēmums X pārdod preces Latvijas uzņēmumam Y, kurš tās laiž brīvā apgrozībā. Muitas deklarācijas preču laišanai brīvā apgrozībā d.e.3/2 “Eksportētājs” norāda Krievijas uzņēmumu, kas ir pēdējais pārdevējs pirms preču ievešanas Savienības muitas teritorijā.
Aiļu aizpildīšana: 3/2 RU; 3/25 LV X; 3/16 LV Y; 3/27 LV Y

Ja nav zināms pēdējais preču pārdevējs pirms preču ievešanas Savienībā, ieraksta pārdevēju saistībā ar pārdošanu, ko izmanto darījuma vērtības noteikšanai atbilstoši IA 128.panta 2.punktā minētajam.

Piemērs:

Preces tiek ievestas Nīderlandē, novietotas muitas noliktavā, kurā veikta preču īpašnieku maiņa. Preces ar tranzīta procedūru nogādātas Latvijā. Muitas deklarācijas laišanai brīvā apgrozībā d.e.3/2. norāda pēdējo zināmo pārdevēju.

d.e. 3/25

Pārdevējs

Ja pārdevējs nav tā pati persona, kura norādīta d.e.3/2 “Eksportētājs”, norāda preču pārdevēja pilnu nosaukumu un adresi. Pārdevējs ir pēdējā zināmā persona, kas pārdevusi preces vai vienojusies par to pārdošanu pircējam.

Piemērs:

Krievijas uzņēmums pārdod preces Latvijas uzņēmumam X, tieši nosūtot preces uz Latviju. Pēc preču ievešanas Savienības muitas teritorijā Latvijas uzņēmums X tās novieto muitas noliktavā. Preču uzglabāšanas laikā tiek veikta preču valdītāja maiņa – Latvijas uzņēmums X pārdod preces Latvijas uzņēmumam Y, kurš tās laiž brīvā apgrozībā. Muitas deklarācijas preču laišanai brīvā apgrozībā d.e.3/25 “Pārdevējs” norāda Latvijas uzņēmumu X, kas ir preču pārdevējs, pamatojoties uz kura rēķinu tiks noteikta preču muitas vērtība.
Aiļu aizpildīšana: 3/2 RU; 3/25 LV X; 3/16 LV Y; 3/27 LV Y

d.e. 3/16

Importētājs

Ieraksta tās personas, kura sagatavo vai kuras uzdevumā tiek sagatavota importa deklarācija, pilnu nosaukumu un adresi.

Piemēri:

Krievijas uzņēmums pārdod preces Latvijas uzņēmumam, tieši nosūtot preces uz Latviju. Muitas deklarācijas d.e.3/16 “Importētājs” norāda Latvijas uzņēmumu, kas pats sagatavo muitas deklarāciju.
Aiļu aizpildīšana: 3/2 RU; 3/25 RU; 3/16 LV; 3/27 LV
ASV uzņēmums nopērk preces Ķīnā un pārdod Latvijas uzņēmumam. Preces no Ķīnas tiek nosūtītas uz Latviju, kur tās tiek laistas brīvā apgrozībā. Importa deklarāciju sagatavo (iesniedz) pārstāvis, taču Latvijas uzņēmums tiek norādīts d.e.3/16 “Importētājs”. Aiļu aizpildīšana: 3/2 ASV; 3/25 ASV; 3/16 LV; 3/27 LV
Krievijas uzņēmums pārdod preces Lietuvas uzņēmumam A, nosūtot preces uz Latviju. Lietuvas uzņēmums A Latvijā ir iecēlis sev pārstāvi muitas jomā - Latvijas uzņēmumu B, kas ir pilnvarots veikt muitas formalitātes, t.sk. iesniegt muitas deklarāciju. Laižot preces brīvā apgrozībā (procedūra 40) Latvijā, muitas deklarācijas d.e.3/16 ”Importētājs” norāda Lietuvas uzņēmumu A, bet Latvijas uzņēmumu B norāda d.e.3/20 “Pārstāvis”. D.e.3/18 “Deklarētājs” aizpilda atbilstoši pārstāvības veidam (tiešā vai netiešā pārstāvība).
Aiļu aizpildīšana: 3/2 RU; 3/25RU; 3/16 LT A; 3/27 LT A
Krievijas uzņēmums pārdod preces Igaunijas uzņēmumam X, nosūtot preces caur Latviju. Igaunijas uzņēmums X Latvijā ir iecēlis sev pārstāvi muitas jomā - Latvijas uzņēmumu Y, kas ir pilnvarots veikt muitas formalitātes un darboties kā Igaunijas uzņēmuma X pārstāvim PVN jomā (procedūra 42 vai fiskālā pārstāvja darbība). Laižot preces brīvā apgrozībā Latvijā, muitas deklarācijas d.e.3/16 ”Importētājs” norāda Latvijas uzņēmumu Y (vairāk informācijas skatīt šīs sadaļas beigās atrodamajā aprakstā par procedūru 42, 63 un fiskālo pārstāvi).
Aiļu aizpildīšana: 3/2 RU; 3/25 RU; 3/16 LV Y; 3/27 EE X

d.e. 3/27

Pircējs

Ja pircējs nav tā pati persona, kura norādīta d.e.3/16 “Importētājs”, norāda preču pircēja pilnu nosaukumu un adresi. Pircējs ir pēdējā zināmā persona, kam preces ir pārdotas vai kam paredzēts tās pārdot saskaņā ar vienošanos.

Piemērs:

Krievijas uzņēmums pārdod preces Igaunijas uzņēmumam X, nosūtot preces caur Latviju. Igaunijas uzņēmums X Latvijā ir iecēlis sev pārstāvi muitas jomā - Latvijas uzņēmumu Y, kas ir pilnvarots veikt muitas formalitātes un darboties kā Igaunijas uzņēmuma X pārstāvim PVN jomā (procedūra 42 vai fiskālā pārstāvja darbība). Laižot preces brīvā apgrozībā Latvijā Igaunijas uzņēmumu X norāda d.e. 3/27 “Pircējs” (vairāk informācijas skatīt šīs sadaļas beigās atrodamajā aprakstā par procedūru 42, 63 un fiskālo pārstāvi).
Aiļu aizpildīšana: 3/2 RU; 3/25 RU; 3/16 LV Y; 3/27 EE X

d.e. 3/17 un 3/18

Deklarētājs/ Deklarētāja identifikācijas numurs

Attiecīgās personas pilns vārds, uzvārds/ nosaukums, adrese un EORI numurs.

Ja importētājs (3/16) pats iesniedz muitas deklarāciju (nav iecelts pārstāvis), tad 3/17 un 3/18 norāda importētāju
(3/16) [deklarētājs = importētājs].
Ja importētājs (3/16) ir iecēlis pārstāvi atbilstoši SMK 18.panta nosacījumiem, tad tiešās pārstāvības gadījumā 3/17
un 3/18 norāda importētāju (3/16) [deklarētājs = importētājs].
Ja importētājs (3/16) ir iecēlis pārstāvi atbilstoši SMK 18.panta nosacījumiem, tad netiešās pārstāvības gadījumā 3/17 un 3/18 norāda pārstāvi (3/20) [deklarētājs = pārstāvis].

Pārstāvim elektroniski iesniedzot muitas deklarāciju un tajā norādot importētāju (3/16) un pārstāvja statusa kodu (3/21), informācija par deklarētāju (3/18) tiek aizpildīta automātiski.

d.e. 6/8

Preču apraksts

Muitas deklarācijas d.e.6/8 “Preču apraksts” jānorāda preces identificēšanai vajadzīgie dati – preces apraksts (parastais komercapraksts), kuram jābūt pietiekami precīzam, lai preci varētu identificēt un korekti klasificēt saskaņā ar Kombinēto nomenklatūru.

Lai novērstu situācijas, kad muitas iestādei nav iespējams pārliecināties par muitas deklarācijā sniegto ziņu atbilstību attiecībā uz preces klasifikāciju, muitas vērtību un citiem tarifu vai netarifu pasākumu piemērošanai būtiskiem kritērijiem, muitas deklarācijas d.e.6/8 jānorāda detalizētāka informācija par preci – preces pilns nosaukums, tirdzniecības zīme u.tml.

Piemēram, apģērbiem un apaviem nepieciešams norādīt vairākus identifikācijas kritērijus:

piederību – sieviešu, vīriešu vai bērnu;
aprakstu – mētelis, virsjaka, žakete, svārki, bikses; kurpes, zābaki, sporta apavi, istabas čības u.tml.;
izgatavošanas materiālu – trikotāža, kokvilna, vilna, sintētiskie materiāli; dabīgā āda ar plastmasas zoli, mākslīgā āda ar gumijas zoli u.tml.;
tirdzniecības zīmes (zīmola) nosaukumu, ja tāds ir – piemēram, “Nike”, “Guess”, “H&M”; “Gabor”, “Geox”, “Hogl” u.tml.

d.e. 7/9

Transportlīdzekļa identifikācijas dati ierodoties

Jānorāda identifikācijas dati transportlīdzeklim, kurā preces ir tieši iekrautas brīdī, kad preces uzrāda muitas iestādē, kurā pabeigtas galamērķa formalitātes.
Tas nozīmē, ka tiek uzrādīti tā transportlīdzekļa identifikācijas dati, ar kuru prece tiek ievesta Eiropas Savienībā pirms attiecīgās (pirmās) muitas procedūras piemērošanas, ja transportlīdzekļa dati ir zināmi muitas procedūras noformēšanas brīdī.
Gadījumā, ja tiek piemērota laišana brīvā apgrozībā pēc, piemēram, pagaidu uzglabāšanas, uzglabāšanas muitas noliktavā vai citas muitas procedūras, norāda transporta līdzekļa identifikācijas datus no iepriekš piemērotās muitas procedūras muitas deklarācijas vai pagaidu uzglabāšanas deklarācijas.

IA 128.pants, DA B pielikums, IA B pielikums

Eiropas Komisijas Muitas deklarāciju aizpildīšanas ieteikumi - SAD guidance during the UCC transitional period (DIH 15/008-FINAL 23.04.2016)

Informācija par importa muitas deklarācijas aizpildīšanu gadījumos, kad preču izcelsmes apliecināšanai ir izmantota Reģistrēto eksportētāju sistēma (REX sistēma), lasāma sadaļā Muitas tarifu piemērošana / Preču izcelsme /Reģistrēto eksportētāju sistēma.

Savienības Muitas kodeksa (Regula 952/2013 , turpmāk – SMK) 177. panta regulējums ietver nosacījumus “vienkāršojuma” – vienas kravas preces klasificēt un deklarēt vienā tarifu apakšpozīcijā – izmantošanai.

Pamatnosacījumi

Lai muitas iestāde atļautu deklarētājam vai tā pārstāvim piemērot SMK 177.pantā noteikto vienkāršojumu, jāizpildās šādiem pamatnosacījumiem (visiem):

krava sastāv no precēm, kas ietilpst dažādās tarifu apakšpozīcijās (dažādi preču kodi);
muitas deklarācijas sagatavošana par katru no precēm atbilstīgi tās tarifa apakšpozīcijai prasītu nesamērīgi lielu darbu un nesamērīgi lielas izmaksas attiecībā pret ievedmuitas nodokļiem (importam);
uz precēm neattiecas aizliegumi vai ierobežojumi (piemēram, sertifikāti, licences, CE marķējums) vai akcīzes nodoklis, ja ir vajadzīga pareizā klasifikācija, lai piemērotu attiecīgo pasākumu;
deklarētājs vai tā pārstāvis, iesniedzot muitas deklarāciju, tai pievieno pieteikumu ar atsauci uz SMK 177. panta piemērošanu.

Laišana brīvā apgrozībā (procedūras kods 40)
Izpildot pamatnosacījumus, laižot brīvā apgrozībā preces, kas ietilpst dažādās tarifu apakšpozīcijās, var aprēķināt ievedmuitas nodokļus par visu kravu kopā, pamatojoties uz to preču tarifa apakšpozīciju, kurai noteikta visaugstākā ievedmuitas nodokļa likme.

Tā kā informācijas norādīšana datu elementos: 3/2 (Eksportētājs), 3/25 (Pārdevējs) un 3/27 (Pircējs) ir obligāta, tad var apvienot preces sūtījumā, kuram ir viens eksportētājs, pārdevējs un pircējs.

Ja izmanto SMK 177.panta vienkāršojumu, tad importa deklarācijas datu elementā 1/11 (Papildprocedūra) norāda kodu F47 (Muitas deklarāciju sagatavošanas vienkāršošana precēm, kuras klasificē dažādās tarifa apakšpozīcijās atbilstoši Kodeksa 177. pantam).

Eiropas Komisija SMK vienkāršojumu vadlīniju VII pielikumā iekļāvusi skaidrojumu par SMK 177. panta piemērošanu laišanai brīvā apgrozībā ar piemēriem, kur vienā sūtījumā ir dažādas preces ar atšķirīgām ievedmuitas nodokļa likmēm. Ņemot vērā vadlīnijās minēto, sniedzam piemērus SMK 177. panta vienkāršojuma piemērošanai:

1. piemērs*

Prece	TARIC kods	Muitas vērtība, EUR	Muitas nodoklis		Atbilstoši SMK 177.pantam
Rāvējslēdzēji ar parastā metāla zobiem	9607 11 00 00	500,00	6,7 %	33,50 EUR	Visām precēm piemērojams KN un TARIC kods 9607 19 00 00 un muitas nodokļa likme 7,7 % apmērā (650,00 EUR x 7,7 %)
Rāvējslēdzēji ar plastmasas zobiem	9607 19 00 00	100,00	7,7 %	7,70 EUR
Plastmasas pogas	9606 21 00 00	50,00	3,7 %	1,85 EUR
Kopā:		650,00		43,05 EUR	50,05 EUR

2.piemērs*

Prece	Muitas vērtība, EUR	Muitas nodokļa likme	Muitas nodoklis, EUR	Muitas nodoklis, % no vērtības	Atbilstoši SMK 177.pantam
Zīmuļi (40 gab.)	400,00	0,25 EUR/gab. + 20 %	90,00	90,00x100/400=22,5	Visām precēm piemērojama muitas nodokļa likme 22,5 % (850,00 EUR x 22,5 %)
Mozaīkmīklas (40 gab.)	400,00	0,50 EUR/gab.	20,00	20,00x100/400=5
Lentes (100 m)	50,00	0,10 EUR/m	10,00	10,00x100/50=20
Kopā:	850,00		120,00		191,25 EUR

*Piemēru dati ir doti uzskatāmības labad, un aktuālie dati, piemēram, TARIC kodi, tiem noteiktās muitas nodokļa likmes, ierobežojumi, var atšķirties.

Ņemot vērā to, ka importa muitas deklarācijas aizpilda saskaņā ar Deleģētās regulas 2015/2446[1] B pielikuma un Īstenošanas regulas 2015/2447[2] B pielikuma prasībām, SMK 177. panta piemērošanas gadījumā datu elementā 1/11 (Papildprocedūra) norāda papildprocedūras kodu F47 un datu elementā 2/2 (Papildu informācija) norāda kodu 00600.

Svarīgi!
Deklarētājam vai tā pārstāvim obligāti jāpārbauda, vai uz kādu no deklarējamām precēm neattiecas ierobežojumi vai aizliegumi, jo šādā gadījumā nav atļauts izmantot SMK 177. panta “vienkāršojumu”.

[1] Komisijas 2015.gada 28.jūlija Deleģētā regula (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem

[2] Komisijas 2015.gada 24.novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr.952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksuAkcīzes preču TARIC nacionālie papildkod

Spēkā no 01.03.2024.