Ja Muitas pārvaldes amatpersonai, veicot muitas deklarācijā muitas procedūrai “laišana brīvā apgrozībā”
- norādīto ziņu,
- tai pievienotajos dokumentos sniegtās informācijas,
- deklarētās preces
pārbaudi, rodas šaubas par norādīto ziņu atbilstību normatīvo aktu prasībām vai faktiskajai situācijai attiecībā uz kritērijiem, kas ietekmē vai var ietekmēt par preces importu maksājamo nodokļu (ievedmuita, akcīzes nodoklis, PVN, turpmāk – muitas maksājumi) apmēru (piemēram, preces muitas vērtība, tarifa klasifikācija, izcelsme, muitas maksājumu atvieglojumi vai atbrīvojumi), tā aprēķina iespējamo muitas maksājumu parādu, ko norāda muitas deklarācijas ailē “Nodokļu aprēķins”, un preces brīvā apgrozībā izlaiž pret iespējamam muitas maksājumu parādam atbilstošu galvojumu drošības naudas iemaksas veidā.
Drošības nauda ir starpība starp muitas maksājumu summu, kas aprēķināta, pamatojoties uz muitas deklarācijā sniegtajām ziņām, un muitas maksājumu summu, kādu par precēm, iespējams, būs jāmaksā pēc pārbaudes.
Konkrēto muitas deklarāciju novirza tajā sniegto ziņu pēcmuitošanas pārbaudei.
Preces laiž brīvā apgrozībā pret drošības naudu, ja uz precēm neattiecas aizliegumi vai ierobežojumi, kuru dēļ preces nevar laist brīvā apgrozībā, un pastāv kāds no turpmāk minētajiem apstākļiem:
- muitas deklarācijas pārbaudes rezultātā rodas šaubas par tajā norādīto ziņu atbilstību, un deklarētājs vai tā pārstāvis noteiktajā termiņā nav iesniedzis papildu informāciju vai arī iesniegtā informācija nav pietiekama deklarācijā norādīto ziņu pamatošanai;
- tiek izņemti preču paraugi fizikāli-ķīmiskām analīzēm vai detalizētai izpētei un ir pamatotas aizdomas, ka preces atbilst citam ES Kombinētās nomenklatūras un/vai TARIC kodam un/vai TARIC papildkodam, nekā deklarācijā norādītais;
- pastāv risks par nepilnīgu muitas maksājumu nomaksu, un veikto muitas kontroles pasākumu rezultātā pietiekama informācija nav iegūta.
Ja preces tiek laistas brīvā apgrozībā pret drošības naudu, deklarētājs pievieno muitas deklarācijai
Iesniegumā norāda bankas rekvizītus, uz kuriem atmaksāt naudas līdzekļus gadījumā, ja pēcmuitošanas pārbaudes rezultātā tiks pieņemts lēmums par drošības naudas atmaksāšanu.
Pēc preču laišanas brīvā apgrozībā pret drošības naudu tiek veikta pēcmuitošanas pārbaude, un atbilstoši pārbaudes rezultātiem izdots lēmums par drošības naudas atmaksāšanu (ja muitas deklarācijā norādītie nodokļi ir aprēķināti pareizi) vai ieskaitīšanu valsts budžetā (ja faktiski maksājamie nodokļi ir lielāki nekā sākotnēji deklarētie).
Pēcmuitošanas pārbaudes procesā, izvērtējot deklarēšanas brīdī iesniegtos dokumentus un muitas rīcībā esošo informāciju, nepieciešamības gadījumā no deklarētāja tiek pieprasīta papildu informācija, kas atkarībā no konkrētās lietas apstākļiem var būt atšķirīga (piemēram, līgums par preču iegādi, samaksas dokumenti, dokumenti, kas apliecina muitas vērtībai pieskaitāmās/atskaitāmās izmaksas, informācija no preces ražotāja par preces sastāvu, fizikāli-ķīmiskajām īpašībām, pielietojumu, dati, kas pamato nodokļu atvieglojumu vai atbrīvojumu piemērošanas nosacījumu izpildi, u.c.).
Normatīvie akti nenosaka termiņu, kādā jāpabeidz muitas dienesta iniciēta muitas kontrole. Attiecībā uz lēmumu pieņemšanu drošības naudas lietās Muitas pārvalde ievēro vispārpieņemtus principus atbilstoši Savienības Muitas kodeksā (SMK) noteiktajiem termiņiem muitas parāda paziņošanai (102.,103. pants) – muitas dienesti muitas parādu parādniekam paziņo, kad tie var noteikt maksājamā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu un pieņemt par to lēmumu, bet ne vēlāk kā trīs gadu laikā kopš muitas parāda rašanās dienas (saskaņā ar SMK 77. pantu muitas parāds precēm, kam piemēro muitas procedūru “laišana brīvā apgrozībā”, rodas muitas deklarācijas pieņemšanas brīdī).
Pēcmuitošanas pārbaudes ilgumu un lēmuma pieņemšanas termiņu var ietekmēt šādi faktori:
- vai nepieciešama papildu informācija, un cik operatīvi deklarētājs muitas iestādei sniedz nepieciešamās ziņas;
- vai nepieciešama informācijas/dokumentu pārbaudes veikšana preču eksportējošā vai citā preču piegādes ķēdē iesaistītā valstī, tostarp, preču izcelsmi apliecinošo dokumentu pārbaude, kas saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem var ilgt līdz pat 10 mēnešiem;
- vai nepieciešams veikt preču paraugu testēšanu Muitas laboratorijā vai citā laboratorijā Latvijā vai ārvalstīs. Muitas laboratorija iesniegto paraugu testēšanu veic rindas kārtībā un testēšanas pārskatu sagatavo 30 dienu laikā no testēšanas uzsākšanas brīža, savukārt par provizorisko preču testēšanas pakalpojuma ilgumu laboratorijās ārpus Latvijas informācija nav zināma;
- vai nepieciešams lūgt Eiropas Komisijas vai kādas citas ES dalībvalsts viedokli konkrētā jautājumā, kur atbildes sniegšanas termiņš nav noteikts.
Normatīvie akti:
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 48., 191., 194. un 195. pants.
- Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 244. un 245.pants.
- Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumu Nr. 86 “Muitas maksājumu parāda galvojumu un avansa iemaksu administrēšanas noteikumi” 39. un 40. punkts.