Ārpussavienības preču pārvietošana ostā un starp tām

Preču ievešana muitas noliktavā

Konkrētos gadījumos preces, kurām piemērota īpaša procedūra, kas nav tranzīts vai uzglabāšana brīvajā zonā, var pārvietot starp dažādām vietām Savienības muitas teritorijā¹. DA 179. pants nosaka atļautos pārvietošanas veidus un īpašās procedūras, kam atļauta šādu pārvietošanas veidu izmantošana, savukārt IA 267. pants ietver preču pārvietošanas piemērošanas nosacījumus.

Savienības muitas teritorijā ir atļauta preču, kurām piemērota muitas procedūra – uzglabāšana muitas noliktavā, “vienkāršota” pārvietošana (nepiemērojot tranzīta procedūru) no piemērošanas muitas iestādes līdz uzglabāšanas vietai. Muitas noliktavas atļaujas turētājam, veicot minēto pārvietošanu, nav jākārto papildu muitas formalitātes, izņemot preču atrašanās vietas un informācijas par preču pārvietošanu norādīšanas muitas noliktavas atļaujas turētāja uzskaitē² (sk. arī informāciju “Ārpussavienības preču nogādāšana muitas noliktavā, piemērojot “vienkāršoto” pārvietošanu” sadaļā “Uzglabāšana muitas noliktavā”).

Tādejādi, ja brīvās zonas procedūrā nodotās preces ir nepieciešams pārvietot ar ūdens transportlīdzekļiem uz tās pašas ostas akvatorijā esošu muitas noliktavu, šādu ārpussavienības preču pārvietošanu uz muitas noliktavu var veikt muitas procedūras – uzglabāšana muitas noliktavā ietvaros, t.i. veicot “vienkāršotu” preču pārvietošanu bez tranzīta procedūras piemērošanas, ja tiek ievēroti visi sekojošie nosacījumi:

1. muitas noliktavas atļaujā ir norādīta attiecīgā piemērošanas muitas iestāde, kurā preces tiek uzrādītas un pieteiktas muitas procedūrai uzglabāšana muitas noliktavā un no kuras tās pārvieto uz muitas noliktavu;
2. ja preces muitas procedūrai – uzglabāšana muitas noliktavā – deklarē persona, kas nav muitas noliktavas atļaujas turētājs, muitas noliktavas atļaujas turētājs, pirms muitas deklarācija tiek pieņemta Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (turpmāk – EMDAS), ir sniedzis apliecinājumu (funkcionalitāte EMDAS), ka tas piekrīt procedūras piemērošanai;
3. muitas noliktavas turētājs nekavējoties, uzreiz pēc muitas deklarācijas par preču nodošanu muitas procedūrai – uzglabāšana muitas noliktavā – noformēšanas (preču izlaišanas), ņem šīs preces muitas noliktavas uzskaitē, cita starpā, norādot informāciju par preču atrašanās vietu un pārvietošanu.

Ja preces tiek uzglabātas brīvajā zonā un pārvietošana notiks pa iekšējiem ūdeņiem ar ūdens transportlīdzekļiem, Rīgas brīvostas muitas kontroles punkts³, saņemot atbilstošo iesniegumu, ir tiesīgs noteikt, ka preču uzrādīšana, piemērojot muitas procedūru – uzglabāšana muitas noliktavā, jāveic citā noteiktajā vietā (piemēram, brīvās zonas teritorijā – vietā, kurā preces tiek nodotas pārvadājumam).

^{1 SMK 219.pants.}

^{2 DA 178. panta 1. punkta “e” apakšpunkts, 179. panta 3. punkta “b” apakšpunkts, IA 267.panta 4.punkts.}

^{3 Piemērošanas muitas iestāde.}

Preču izvešana no muitas noliktavas (pārvietošana uz izvešanas muitas iestādi)

Ārpussavienības preču izvešanai no muitas noliktavas, ar mērķi izvest preces no Savienības muitas teritorijas, piemēro reeksportu. Reeksporta deklarāciju iesniedz muitas noliktavas turēšanas atļaujā norādītajā noslēgšanas muitas iestādē. Preču pārvietošanu uz izvešanas muitas iestādi var veikt 2 veidos:

ar Savienības ārējā tranzīta procedūru – precēm pēc reeksporta deklarācijas noformēšanas piemēro ārējā tranzīta procedūru, vai ar reeksportu – precēm noformē reeksportu un ar reeksporta deklarāciju tās pārvieto līdz izvešanas muitas iestādei (ostas MKP) (“vienkāršota” pārvietošana).

Informācija par ārpussavienības preču “vienkāršotu” pārvietošanu uz izvešanas muitas iestādi (reeksports), atrodama sadaļā “Uzglabāšana muitas noliktavā”.

Ja muitas noliktavas procedūrā nodotās preces izved no Savienības muitas teritorijas ar ūdens transportu, šādu ārpussavienības preču izvešanu var veikt ar “vienkāršoto” pārvietošanu - noformējot reeksportu (bez tranzīta procedūras piemērošanas).

Pirms preču iekraušanas kuģī šo preču īpašnieks, valdītājs vai to pilnvarotā persona elektroniski, izmantojot Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (turpmāk - SKLOIS), muitas iestādei iesniedz iesniegumu preču iekraušanas atļaujas saņemšanai.[1]

Reeksporta deklarāciju noslēdz, kad ūdens transportlīdzeklis ir atstājis iekraušanas ostu (pēc preču izvešanas no Savienības muitas teritorijas).

Preču izvešanas no muitas noliktavas ar ūdens transportu piemēri (izmantota “vienkāršotā” pārvietošana):

• Izved beramās kravas (graudi, minerālmēslojumi, citas birstošas preces) un lejamās kravas (piemēram, ķīmiskās vielas, izņemot naftas produktus un akcīzes preces[2]), kur kuģu piestātne atrodas muitas noliktavas teritorijā (tieši pie muitas noliktavas): saņemot muitas noliktavas atļaujā norādītās noslēgšanas muitas iestādes saskaņojumu (pašrocīgi parakstīts vai ar elektronisko parakstu parakstīts iesniegums MKP), reeksportu var piemērot (noformēt deklarāciju) pēc preču iekraušanas kuģī, kad ir zināms precīzs iekrautās preces daudzums. Šādos gadījumos deklarētājs vai tā pārstāvis pirms kuģa atiešanas no piestātnes iesniedz muitas noliktavas atļaujā norādītajā noslēgšanas muitas iestādē reeksporta deklarāciju. Noformētas deklarācijas numurs tiek norādīts attiecīgās kravas kuģa manifestā.
• Izved beramās kravas (graudi, minerālmēslojumi, citas birstošas preces) un lejamās kravas (naftas produkti, ķīmiskās vielas), kur kuģu piestātne atrodas cita uzņēmuma teritorijā (nepieciešama kravas pārvietošana no uzglabāšanas vietas līdz iekraušanai kuģī): pirms preču izvešanas no muitas noliktavas, deklarētājs vai tā pārstāvis iesniedz muitas noliktavas atļaujā norādītajā noslēgšanas muitas iestādē reeksporta deklarāciju (standarta deklarācija (A tips) / vienkāršotā deklarācija (C tips)).

Tā kā beramo un lejamo kravu izvešanas gadījumā nav zināms precīzs preču daudzums, ko iekraus kuģī, t.i. reeksporta deklarācijā nevar norādīt precīzu preču daudzumu / svaru / vērtību, ieteicams saņemt atļauju muitas vienkāršojuma – vienkāršotā deklarēšana - izmantošanai. Tas nozīmē, ka vienkāršotajā deklarācijā norāda plānoto preču daudzumu, savukārt papildu deklarācijā (Y tips), ko iesniedz atļaujā norādītajā termiņā, veic preču daudzuma precizēšanu, norādot faktiski izvesto preču daudzumu.

Ja deklarētājs vai tā pārstāvis iesniegs standarta (A tips) reeksporta deklarāciju, reeksporta deklarācijā norāda transportlīdzeklī (ar kuru preces pārvietos līdz kuģa iekraušanas vietai) faktiski iekrauto preču daudzumu.

Informācija par vienkāršotās deklarēšanas izmantošanu un atļaujas saņemšanu atrodama sadaļā “Vienkāršotā deklarācija”

c) Izved preces jūras konteineros: pirms preču (konteinera) izvešanas no muitas noliktavas, deklarētājs vai tā pārstāvis iesniedz muitas noliktavas atļaujā norādītajā noslēgšanas muitas iestādē reeksporta deklarāciju. Preces (konteineru) no muitas noliktavas izved tikai pēc tam, kad muita ir izlaidusi preces reeksportam. Pirms konteineru (preču) iekraušanas kuģī šo preču īpašnieks, valdītājs vai to pilnvarotā persona elektroniski, izmantojot SKLOIS, muitas iestādei iesniedz iesniegumu preču iekraušanas atļaujas saņemšanai. Ostas muitas iestāde (izvešanas muitas iestāde) reģistrē Elektroniskā muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) Eksporta kontroles sistēmā reeksporta deklarācijai preču ierašanas paziņojumu un atļauj preču iekraušanu kuģī (SKLOIS) vai informē, ka tiks veikta muitas kontrole

[1] Ministru kabineta 2012.gada 15.maija noteikumi Nr.339 “Noteikumi par ostu formalitātēm” 108.punkts

[2] naftas produktu un akcīzes preču gadījumā piemēro “b” punktā minēto piemēru

Piesakot ārpussavienības precēm Savienības ārējā tranzīta procedūru, preces un transportlīdzeklis jāuzrāda nosūtītāja muitas iestādei un EMDAS Tranzīta kontroles sistēmā jāiesniedz tranzīta deklarācija. Tranzīta deklarācijai pievieno nepieciešamos dokumentus procedūras piemērošanai (piemēram, kuģa manifests (pārvadājuma dokuments), rēķins par precēm (invoice) u.c.). Piesakot tranzīta procedūru, jāiesniedz galvojums iespējamā muitas maksājumu parāda¹ nodrošināšanai. Ja persona atbilst tiesību aktos muitas jomā noteiktajiem kritērijiem², persona var saņemt atļauju izmantot vispārējo galvojumu, vispārējo galvojumu ar samazinātu summu vai atbrīvojumu no galvojuma.

Nosūtītāja muitas iestāde veic muitas kontroli, nosaka preču identifikācijas pasākumus un tranzīta procedūras izpildes termiņu, kā arī izlaiž preces procedūras piemērošanai.

Pēc preču izlaišanas tranzīta procedūrā pārvadātājs veic preču pārvietošanu.

Pabeidzot tranzīta procedūru, preces, transportlīdzeklis un tranzīta deklarācijas pavaddokuments jāuzrāda galamērķa muitas iestādei. Galamērķa muitas iestāde pārliecinās par tranzīta procedūras pareizu izpildi.

Ņemot vērā, ka ārpussavienības preču pārvietošana notiks pa iekšējiem ūdeņiem ar ūdens transportlīdzekļiem, Rīgas brīvostas muitas kontroles punkts³, saņemot atbilstošo iesniegumu, ir tiesīgs noteikt, ka preču uzrādīšana, piemērojot un pabeidzot tranzīta procedūru, jāveic citā noteiktajā vietā (piemēram, piesakot tranzīta procedūru – vietā, kurā preces tiek nodotas pārvadājumam, savukārt, pabeidzot procedūru – vietā, kurā pēc pārvadājuma pabeigšanas preces tiek nodotas nākamajai muitas procedūrai vai pagaidu uzglabāšanai), kā arī plombu uzlikšanai alternatīvos preču identifikācijas pasākumus.

Ja persona atbilst tiesību aktos muitas jomā noteiktajiem kritērijiem⁴, persona var saņemt atzītā nosūtītāja⁵ un / vai atzītā saņēmēja⁶ atļauju. Persona, kas saņēmusi atzītā nosūtītāja atļauju, ir tiesīga piemērot Savienības tranzīta procedūru, neuzrādot preces nosūtītāja muitas iestādei (izlaižot preces procedūrā, transportlīdzeklis ar precēm atrodas atļaujā norādītajā vietā). Savukārt persona, kas saņēmusi atzītā saņēmēja atļauju, ir tiesīga saņemt preces, kas nodotas Savienības tranzīta procedūrā, savās telpās vai jebkurā citā apstiprinātā vietā, neuzrādot tās galamērķa muitas iestādē (pabeidzot procedūru, transportlīdzeklis ar precēm atrodas atļaujā norādītajā vietā).

^{1 Muitas nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa parāds, kas varētu rasties.}

^{2 SMK 89. panta 5. punkts, SMK 95. panta 1. punkts, DA 84. pants.}

^{3 Nosūtītāja un galamērķa muitas iestāde.}

^{4 DA 191. pants, 193. pants (atzītā nosūtītāja atļauja) un 195. pants (atzītā saņēmēja atļauja).}

^{5 SMK 233. panta 4. punkta “a” apakšpunkts.}

^{6 SMK 233. panta 4. punkta “b” apakšpunkts.}

Ja personai izsniegtā pagaidu uzglabāšanas atļauja to paredz, pagaidu uzglabāšanas atļaujas turētājs var pārvietot pagaidu uzglabāšanā esošas preces starp vienā pagaidu uzglabāšanas atļaujā norādītām vietām vai uz citu pagaidu uzglabāšanas vietu, ja pārvietošana tiek veikta starp pagaidu uzglabāšanas vietām Latvijas teritorijā¹. Šādas pārvietošanas gadījumā tranzīta procedūra nav jāpiemēro. Par preču pārvietošanu no vienas pagaidu uzglabāšanas vietas uz citu pagaidu uzglabāšanas vietu ir atbildīga nosūtītāja pagaidu uzglabāšanas vieta līdz brīdim, kamēr preces ir pieņemtas saņēmēja pagaidu uzglabāšanas vietā.  

Lai veiktu pagaidu uzglabāšanā esošu preču pārvietošanu no vienas pagaidu uzglabāšanas vietas uz citu pagaidu uzglabāšanas vietu, nosūtītāja pagaidu uzglabāšanas vietas turētājs EMDAS MAN/PU “Uzskaitē” iesniedz pārvietošanas pieteikumu. Preču pārvietošanai noteiktais termiņš Latvijas teritorijā ir 3 dienas. Pārvietošanā esošo preču pagaidu uzglabāšanas termiņš saglabājas, tas nepagarinās proporcionāli pārvietošanas laikam, nedz arī netiek uzstādīts no jauna.

^{1 SMK 148.panta 5. punkta “a” apakšpunkts}

Ārpussavienības preču pārvietošanai Savienības muitas teritorijā pa jūru Savienības ārējā tranzīta procedūra ir jāpiemēro tikai gadījumos, kad, pārvietojot preces, tiek izmantota regulārās kuģu satiksmes atļauja.¹

Tiesību aktos muitas jomā lietotie termini “jūras pārvadājums” vai “pārvadājums pa jūru” nozīmē preču pārvietošanu ar ūdens transportu pa maršrutu, kurš no vienas vietas Savienības muitas teritorijā uz citu vietu šajā teritorijā ved pa jūru.

Atbilstoši minētajam, ārpussavienības preču pārvietošanai pa jūru starp Latvijas ostām (kā arī starp Latvijas ostām un Eiropas Savienības ostām) Savienības ārējā tranzīta procedūras piemērošana nav obligāta (pie nosacījuma, ka netiek izmantota regulārās kuģu satiksmes atļauja). Pārvietojot preces starp Eiropas Savienības ostām (t.sk. starp Latvijas ostām), jākārto tiesību aktos noteiktās ostas formalitātes (t.sk., iesniedzot Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) FAL konvencijā² minētos dokumentus – IMO Ģenerālo deklarāciju, FAL 1. un kuģa manifestu).

^{1 SMK 226.panta 1.punkts, IA 295.panta “b” apakšpunkts.}

^{2 1965.gada Konvencija par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu.}