Minimālās obligātās iemaksas jāmaksā tiem pašnodarbinātajiem, kuru vidējie mēneša ienākumi ceturksnī ir mazāki par 700 eiro un attiecīgi kopējie ceturkšņa ienākumi ir mazāki par 2100 eiro.
Tā kā cilvēka ienākumi no saimnieciskās darbības var nesasniegt minimālās algas lielumu jeb 700 eiro, no kā tiek rēķinātas minimālās obligātās iemaksas, ar likumu ir noteiktas cilvēku grupas, piemēram, jaunie vecāki un pensionāri, kam šīs iemaksas nav jāmaksā. Savukārt algotu darbu nestrādājošiem pašnodarbinātajiem pašiem ir iespēja izvēlēties šīs iemaksas nemaksāt.
Cilvēkam, kas vienlaikus ir darba ņēmējs un pašnodarbinātais, ienākumus summē, lai noteiktu, vai tie ir minimālajā apmērā. Ja pašnodarbinātajam, kas vienlaikus ir darba ņēmējs, deklarētie (summētie) ienākumi ceturksnī ir mazāki par 2100 eiro, minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 2100 eiro un šiem ienākumiem no saviem līdzekļiem veic darba devējs. Pašnodarbinātais minimālās obligātās iemaksas veic pats tikai par tiem periodiem, kad pats nav bijis darba ņēmējs.
Pašnodarbinātajiem, kas ir darba devēji, šīs iemaksas jāveic gan par sevi (ja pats nestrādā nekur citur), gan par saviem darbiniekiem.
10% no starpības starp 700 eiro un faktiski saņemtajiem ienākumiem.
Pašnodarbinātie mikrouzņēmuma īpašnieki valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas atsevišķi neveic – šajā režīmā tiek maksāts tikai mikrouzņēmuma nodoklis, no kura 80% tiek novirzīti pašnodarbinātā sociālajai aizsardzībai. Savukārt par mikrouzņēmuma darbiniekiem algas nodoklis un arī obligātās sociālās iemaksas jāmaksā tāpat kā par uzņēmumu darbiniekiem.