Tādu uzņēmējdarbību, ko veic cilvēks (fiziska persona), nedibinot uzņēmumu, sauc par saimniecisko darbību.
Cilvēkam pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas to vispirms jāreģistrē VID .
Saimniecisko darbību reģistrē tikai VID, tā nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā.
Saimniecisko darbību var veikt četros dažādos nodokļu režīmos:
Šajā nodokļu režīmā saimnieciskās darbības veicējs maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI).
Ir jākārto grāmatvedība, uzskaitot ieņēmumus un ar to gūšanu saistītos izdevumus. Reizi gadā VID jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Deklarācijā attiecībā uz saimniecisko darbību jāaizpilda D3 vai D31 sadaļa. Reizi ceturksnī jāiesniedz “Pašnodarbinātā vai darba ņēmēja ziņojums”.
IIN aprēķina no cilvēka kopējiem gada ar nodokli apliekamajiem ienākumiem. Kopējos ienākumos ieskaita gan saimnieciskās darbības ienākumus (tie ir starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem), gan citur, piemēram, no algota darba, gūtos ienākumus.
Pirms IIN aprēķināšanas no kopējiem ienākumiem atņem to daļu, kurai nodokli nepiemēro:
IIN likme ir progresīva – tā mainās atkarībā no ienākuma lieluma:
Ja ienākumi no saimnieciskās darbības nav gūti vai no tiem aprēķinātais IIN nepārsniedz 50 eiro, reizi gadā jānomaksā minimālais IIN 50 eiro.
Minimālo IIN maksā līdz 23.jūnijam vienotajā nodokļu kontā.
Minimālais IIN nav jāmaksā:
Vairāk informācijas par IIN aprēķināšanu un maksāšanu no saimnieciskās darbības skatāma sadaļā Nodokļi > Iedzīvotāju ienākuma nodoklis > Informatīvie un metodiskie materiāli> Nodokļa piemērošanas kārtība> materiālā “ Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no saimnieciskās darbības ienākuma.
Ja saimnieciskās darbības ienākumi pārsniedz 700 eiro mēnesī, vismaz no 700 eiro jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), bet no pārējās ienākumu daļas - iemaksas pensiju apdrošināšanai.
VSAOI tiek aprēķinātas kā procents no obligāto iemaksu objekta jeb tiesību aktos noteiktās ienākumu daļas, no kuras jāveic iemaksas. 2024. gadā šis objekts ir 700 eiro mēnesī (Ministru kabineta noteiktā minimālā mēneša darba alga), bet pašnodarbinātais var brīvi izvēlēties maksāt VSAOI arī no lielākas summas, tādējādi palielinot savu pensijas kapitālu, kā arī tā atbalsta lielumu, ko varēs saņemt darbnespējas (piemēram, slimības) gadījumā.
VSAOI likme ir 31,07 %. Atšķirīga likme ir vecuma pensijas saņēmējiem (29,36 %) un nekustamā īpašuma apsaimniekotājiem (26,59 %).
VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) aizpildot “Pašnodarbinātā vai darba ņēmēja ziņojumu” un norādot tajā savus ienākumus, maksājamo VSAOI apmēru EDS aprēķinās automātiski. Ienākumus aprēķina kā starpību starp konkrētā mēneša saimnieciskās darbības ieņēmumiem un ar to gūšanu saistītajiem izdevumiem. Būtiski, ka pašnodarbinātā ienākumiem nav jāpieskaita tie ienākumi, kas saņemti citā statusā (piemēram, darba alga).
Papildus VSAOI par ceturksni pašnodarbinātajam jāveic arī VSAOI pensiju apdrošināšanai. Iemaksu likme ir 10 % no tās ienākumu daļas, no kuras netiek maksātas pamata VSAOI. Arī šo iemaksu lielums EDS būs aprēķināts automātiski, iesniedzot “Pašnodarbinātā vai darba ņēmēja ziņojumu”.
Minimālais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir 2100 eiro (trīs Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas).
Lai nodrošinātu sociālo aizsardzību, ja pašnodarbinātā ziņojumā deklarētais obligāto iemaksu objekts – saimnieciskās darbības ienākums – ir mazāks par minimālo iemaksu objektu 2100 eiro ceturksnī, pašnodarbinātais veic minimālās obligātās iemaksas.
Pašnodarbinātajiem, kas ir darba devēji, šīs iemaksas jāveic gan par sevi (ja nestrādā nekur citur), gan par saviem darbiniekiem.
Minimālās obligātās iemaksas apmēru aprēķina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) triju mēnešu laikā pēc ceturkšņa beigām un līdz trešā mēneša 20. datumam paziņo par šīm iemaksām VID. Savukārt VID vienas darbdienas laikā EDS šo informāciju sniedz pašnodarbinātajam.
Ja pašnodarbinātais, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka saimnieciskās darbības ienākums nesasniegs 2100 eiro ceturksnī, viņam ir tiesības iesniegt apliecinājumu par nākamā ceturkšņa vai gada plānotajiem ienākumiem. Šādā gadījumā VSAA minimālās obligātās iemaksas neaprēķina un pašnodarbinātais veic VSAOI no faktiski saņemtajiem saimnieciskās darbības ienākumiem.
Vairāk informācijas par VSAOI aprēķināšanu un maksāšanu var apskatīt sadaļā Nodokļi > Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas > VSAOI Informatīvie un metodiskie materiāli.
Šajā nodokļu režīmā pašnodarbinātais maksā mikrouzņēmuma nodokli (MUN).
Vispārējā gadījumā ir jākārto grāmatvedība, uzskaitot ieņēmumus un ar to gūšanu saistītos izdevumus. Reizi ceturksnī VID jāiesniedz MUN maksātāja deklarācija.
MUN maksā no mikrouzņēmuma apgrozījuma (saimnieciskās darbības ieņēmumiem, no kuriem neatskaita izdevumus).
No samaksātā MUN 80% tiek novirzīti pašnodarbintātā valsts sociālajai apdrošināšanai, bet 20% - iedzīvotāju ienākuma nodoklim.
MUN maksātājiem ir iespēja izmantot vienkāršotu MUN samaksas risinājumu un nekārtot grāmatvedību, bet izmantot Saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu (SDI konts). Tas ir īpašs norēķinu konts bankā, ar kura palīdzību saimnieciskās darbības veicēji MUN režīmā var automatizēt nodokļa samaksu. SDI konta lietotājam ir iespēja nesniegt MUN ceturkšņa deklarāciju un neveikt MUN samaksu vispārējā kārtībā - nodokļa samaksa un deklarācijas iesniegšana notiks automātiski.
Plašāka informācija par SDI kontu šeit
2024. gadā ir viena MUN likme 25 % apmērā (neatkarīgi no mikrouzņēmuma gada apgrozījuma).
Ja MUN maksātājs nodarbina darbiniekus, tad darbinieka ienākumam no mikrouzņēmuma piemēro darbaspēka nodokļus (IIN un VSAOI) vispārējā kārtībā.
Vairāk informācijas par MUN var apskatīt sadaļā Nodokļi > Mikrouzņēmumu nodoklis > Informatīvie un metodiskie materiāli.
MUN maksātājs ir pašnodarbināta persona.
Lai nodrošinātu sociālo aizsardzību, pašnodarbinātais, ja obligātās iemaksas par kalendāra gadu veiktas no mazāka ienākuma nekā 8400 eiro (12 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas), veic minimālās obligātās iemaksas.
Pašnodarbinātajiem, kas ir darba devēji, šīs iemaksas jāveic gan par sevi (ja nestrādā nekur citur), gan par saviem darbiniekiem.
Minimālās obligātās iemaksas apmēru aprēķina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) triju mēnešu laikā pēc ceturkšņa beigām un līdz trešā mēneša 20. datumam paziņo par šīm iemaksām VID. Savukārt VID vienas darbdienas laikā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) šo informāciju sniedz pašnodarbinātajam.
Ja pašnodarbinātais (kurš vienlaikus nav darba ņēmējs) prognozē, ka ieņēmumi nesasniegs 2100 eiro ceturksnī (2024. gadā), viņam ir tiesības iesniegt VID apliecinājumu par nākamā ceturkšņa vai gada plānotajiem ieņēmumiem. Šādā gadījumā VSAA minimālās iemaksas neaprēķina un tās nav jāmaksā.
Samazinātā patentmaksa ir valsts noteikts vienots fiksēts maksājums, ko maksā par pusgadu vai par gadu:
Nav jākārto grāmatvedība, bet ir jāuzskaita no saimnieciskās darbības gūtie ieņēmumi. Par šiem ieņēmumiem nav jāiesniedz gada ienākumu deklarācija.
Patentmaksa ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājums. Maksājot patentmaksu, no saimnieciskās darbības netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Pensionāri (arī priekšlaicīgā pensijā) un cilvēki, kuriem ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte, ja viņi saimniecisko darbību veic jomā, par kuru atļauts maksāt samazināto patentmaksu, kā arī ja:
Paziņotā (nereģistrētā) saimnieciskā darbība ir atvieglots nodokļa nomaksas režīms cilvēkiem, kas gūst ienākumus no īpašuma noteiktos darbības veidos (sarakstu skati zemāk) un kuriem nav būtisku saimnieciskās darbības izdevumu.
Ienākumi no īpašuma var būt: iznomāšana vai izīrēšana, īres tiesību pārdošana, lietu tālāka nodošana apakšnomniekam vai apakšīrniekam, kustamas mantas iznomāšana vai atsavināšana, samaksa par dabas resursu izmantošanu vai tās aprobežojumiem.
Nodokļa likme: 10% no visa gūtā ienākuma (neatskaitot izdevumus, bet atskaitot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par attiecīgo nekustamo īpašumu).
Ienākumam no paziņotās saimnieciskās darbības nevar piemērot gada neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnotos izdevumus.
Šis ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājums. Nereģistrējot saimniecisko darbību, no tās netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.
0812 Grants un smilts karjeru izstrāde; māla un kaolīna ieguve
6820 Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana
7711 Automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings
7712 Kravas automobiļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings
7721 Atpūtas un sporta priekšmetu iznomāšana un ekspluatācijas līzings
7722 Videoierakstu un disku iznomāšana
7729 Cita veida individuālās lietošanas un mājsaimniecības priekšmetu iznomāšana un ekspluatācijas līzings
7731 Lauksaimniecības mašīnu un iekārtu iznomāšana un ekspluatācijas līzings
7732 Būvniecības mašīnu un iekārtu iznomāšana un ekspluatācijas līzings
7733 Biroja tehnikas un iekārtu iznomāšana un ekspluatācijas līzings
7734 Ūdens transportlīdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings
7735 Gaisa transportlīdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings
7739 Citur neklasificētu pārējo mašīnu, iekārtu un materiālo līdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings
Saimnieciskās darbības veicēji vispārējā un mikoruzņēmuma nodokļa režīmā tiek dēvēti par pašnodarbinātajiem. Terminu “pašnodarbinātais” izmanto labklājības politikas nozares tiesību aktos.
Par to, vai cilvēkam ir reģistrēta saimnieciskā darbība, var pārliecināties VID publiskojamo datu bāzes sadaļā Saimnieciskās darbības veicēji. Datu bāzes meklētājā jāievada vārds, uzvārds un reģistrācijas numurs.
Ja izpildās vismaz 1 no 3 kritērijiem, cilvēkam jāreģistrē saimnieciskā darbība (vai jādibina uzņēmums):
Izņēmums ir ieņēmumi, kas gūti no personiskai lietošanai paredzēto kustamo lietu – mēbeļu, apģērba un citu lietu – pārdošanas (atsavināšanas)
Saimniecisko darbību var nereģistrēt par ienākumiem, kas nepārsniedz 3000 eiro gadā un ir gūti no:
Šādā gadījumā no ienākumiem, kas nepārsniedz 3000 eiro gadā, nodoklis nav jāmaksā. Tomēr gūtie ienākumi ir jāuzskaita un, kad tie gada laikā pārsniedz 3000 eiro, 5 darbdienu laikā jāreģistrē saimnieciskā darbība.
Ienākumus uzskatīti var jebkurā sev ērtā veidā, piemēram, pierakstot burtnīcā vai elektroniski.
Par saimniecisko darbību neuzskata un nereģistrē:
Atbilstoši izvēlētajam darbības veidam, nereti ir obligāta attiecīgās nozares regulējošo normatīvo aktu ievērošana, kā piemēram, reģistrēšanās atbildīgo iestāžu uzturētajos reģistros, atļauju, licenču saņemšana, ja tādas nepieciešamas, vai citu kritēriju izpildīšana.
1. Saimnieciskās darbības veicējam, kurš reģistrē darbības jomu - starpniecība darbībā ar nekustamo īpašumu (6831 kods NACE 2. red.), papildus jāreģistrējas kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam VID un Ekonomikas ministrijas uzturētajā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Vairāk informācijas pieejama šeit.
2. Saimnieciskās darbības veicējam, kas ir tiesīgs patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību attiecīgā profesijā (reģistrēts ārstniecības personu reģistrā) un gūst ienākumus ārpus darba attiecībām, papildus jāreģistrējas ārstniecības iestāžu reģistrā. Ārstniecības personu un ārstniecības iestāžu reģistru uztur Veselības inspekcija. Vairāk informācijas pieejama šeit.
3. Saimnieciskās darbības veicējam, kura darbības joma ietver tirdzniecību ar akcīzes precēm, šādu tirdzniecības tiesību iegūšanai jāiegūst VID atbilstoša licence.
4. Saimnieciskās darbības veicējam – pedagogam, lai nodarbotos ar privātpraksi ir jāsaņem privātprakses sertifikāts Izglītības kvalitātes valsts dienestā. Vairāk informācijas pieejama šeit.
Atsevišķās jomās tiesības darboties ir tikai Uzņēmumu reģistrā reģistrētiem uzņēmumiem vai organizācijām (piemēram, komersantiem, biedrībām, nodibinājumiem, publiskām personām un iestādēm u.c.); šajās jomās nav iespējams reģistrēt saimniecisko darbību VID.
Joma un tās kods (NACE 2. red.):
Saņemtā samaksa par darījumiem skaidrā naudā, ar maksājumu kartēm vai citiem maksājuma apliecinājumiem ir jāreģistrē kases aparātā. Tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos nodokļu maksātājs darījumu reģistrācijai drīkst nelietot kases aparātu (Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumu Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” 84.punkts).
Pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu ir fiziskajai personai, kas veic saimniecisko darbību un izpildās kāds no nosacījumiem: