Diplomātisko/konsulāro sūtījumu muitas kontroles punktā drīkst uzrādīt nosūtošās valsts pilnvarots pārstāvis.
Uz diplomātiskā/konsulārā pasta sūtījumu pakām jābūt redzamām ārējām atzīmēm, kas norāda uz to statusu, un to saturā drīkst būt tikai oficiālā korespondence un dokumenti vai pārstāvniecību oficiālai lietošanai paredzēti priekšmeti.[1]
Diplomātiskā/konsulārā pārstāvniecība nodrošina diplomātisko/konsulāro kurjeru ar oficiālu dokumentu, kurā norādīts viņa statuss un paku skaits, kuras sastāda diplomātisko pastu. Veicot savas funkcijas, viņš atrodas uzņemošās valsts aizsardzībā.[2]
Diplomātiskajiem/konsulārajiem kurjeriem tiek izsniegtas diplomātiskās pases, kurās ir veikts ieraksts par darba vietu.
Katram diplomātiskajam/konsulārajam transporta braucienam tiek sagatavots pavaddokuments – kurjera lapa, kurā norādīts diplomātiskā/konsulārā sūtījuma pārvadāšanai pilnvarotā kurjera un/vai autotransporta vadītāja vārds, uzvārds, dienesta vai diplomātiskās pases numurs, sūtījuma adresāts un paku skaits, kā arī plombu numuri.
Nosūtošā valsts vai pārstāvniecība drīkst nozīmēt ad hoc (pagaidu nozīmētais) diplomātisko/konsulāro kurjeru, kuram arī tiek izsniegts oficiāls dokuments, kurā norādīts viņa statuss un paku skaits, kuras sastāda diplomātisko/konsulāro pastu. Ad hoc diplomātiskā/konsulārā kurjera imunitātes beidzas, kad šāds kurjers ir nogādājis viņam uzticēto diplomātisko pastu saņēmējam.[3]
Ad hoc diplomātiskajiem/konsulārajiem kurjeriem tiek izsniegta ad hoc kurjera pilnvarojuma nota, kurā norādīti šādi dati – vārds uzvārds, pilsoņa vai dienesta, vai diplomātiskās pases numurs, brauciena mērķis, plombu numuri, dati par autotransportu.
[1] Vīnes 1961.gada konvencijas 27.panta 4.daļa, Vīnes 1963.gada konvencijas 35.panta 4.daļa.
[2] Vīnes 1961.gada konvencijas 27.panta 5.daļa, Vīnes 1963.gada konvencijas 35.panta 5.daļa.
[3] Vīnes 1961.gada konvencijas 27.panta 6.daļa, Vīnes 1963.gada konvencijas 35.panta 6.daļa.