Tā kā grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī un iegūstot savā īpašumā kriptovalūtu, uzņēmuma rīcībā nonāk aktīvs ar noteiktu vērtību, kuru pēc tam var pārdot, kā rezultātā veidosies ieņēmumi vai zaudējumi, tad visi darījumi ar virtuālo valūtu jāatspoguļo uzņēmuma grāmatvedībā.
(Grāmatvedības likuma 6. panta trešā daļa).
Tā kā pēc būtības virtuālās valūtas uzpirkšana un izplatīšana nav uzskatāma par finanšu instrumentu vai elektroniskās naudas emisiju vai maksājumu pakalpojumu, tad virtuālā valūta pēc būtības uzskatāma par preci jeb produktu, kuru var izmantot kā maiņas līdzekli, ja puses par to vienojas, tad grāmatvedībā to uzrāda kā krājumus apgrozāmo līdzekļu sastāvā.
(Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 16.panta pirmā daļa, 1.pielikumā sniegtā bilances shēma).
Tā kā grāmatvedībā par vērtības mēru lieto euro, tad arī virtuālā valūta jānovērtē atbilstoši iegādes izmaksām un grāmatvedībā jāuzskaita euro
(Grāmatvedības likuma 7. panta pirmā daļa, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 14.panta pirmās daļas 14.punkts).
Par ārējo attaisnojuma dokumentu, pamatojoties uz kuru par virtuālās valūtas iegādi drīkst izdarīt ierakstus grāmatvedības reģistros, var izmantot neapliecinātu kredītiestādes izsniegtu konta izrakstu, kuru apliecinājusi par saimniecisko darījumu atbildīgā persona uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā.
(Grāmatvedības likuma 11. panta astotās daļas 4. punkts).
Ņemot vērā, ka Pievienotās vērtības nodokļa izpratnē kriptovalūtas pirkšanas – pārdošanas darījumi nav apliekami ar PVN, komersantam ir tiesības nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja neiestāsies citi Pievienotās vērtības nodokļa likuma 55.panta pirmajā daļā noteiktie apstākļi, kuriem izpildoties komersantam ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā.
Pievienotās vērtības nodokļa regulējošie normatīvie akti tieši nenosaka, ka darījumiem ar kriptovalūtu būtu piemērojams atbrīvojums no aplikšanas ar PVN. Tādējādi ir jāņem vērā Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk - EST) judikatūra. Saskaņā ar EST 2015.gada 22.oktobra sprieduma lietā C-264/14 tiesvedībā Skatteverket pret David Hedgvist norādīto, kriptovalūtas pirkšana – pārdošana ir darījums, kas ir ar PVN neapliekams.
Ar PVN ir apliekama saimnieciskās darbības ietvaros, iekšzemē pakalpojumu sniegšana par atlīdzību. Līdz ar to komisijas maksai, kuru saņem Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē reģistrēts nodokļa maksātājs par sniegtajiem kriptovalūtas maiņas pakalpojumiem, piemērojama nodokļa standartlikme 21 procenta apmērā.
Pievienotās vērtības nodokļa regulējošie normatīvie akti nenosaka, ka darījumi ar kriptovalūtu būtu veicami izmantojot tikai bezskaidras naudas norēķinus. Līdz ar to komersantam ir tiesības darījumos ar kriptovalūtu norēķināties ar skaidru naudu, ievērojot skaidras naudas lietošanas ierobežojumus.
Izrakstītajā nodokļa rēķinā par kriptovalūtas pārdošanu jānorāda atsauce uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.panta pirmās daļas 21.punkta “d” apakšpunktu vai Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo PVN sistēmu 135.panta 1.punkta ”e” apakšpunktu, nenorādot PVN.
Kriptovalūtas pirkšanas - pārdošanas darījumi pielīdzināmi darījumiem ar maksāšanas līdzekļiem un pakalpojuma vērtība nosakāma atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 38.panta otrajai daļai. Tātad PVN taksācijas perioda PVN deklarācijas 49.rindā ir norādama pakalpojuma vērtība, kas aprēķināma kā starpība starp kriptovalūtas pirkšanas un pārdošanas cenu.