Jaunākais Valsts ieņēmumu dienests (VID) veiktais nedeklarētās darba samaksas novērtējums par 2022. gadu uzrāda nelielu, bet tomēr samazinājumu. Pagājušajā gadā nedeklarētās darba samaksas īpatsvars komercsektorā bija 17,5%, kas ir par 0,5% mazāk nekā 2021. gadā.
Tas nozīmē, ka pēdējo gadu laikā nav novērots “aplokšņu” algas īpatsvara pieaugums. Šis rezultāts ir vērtējams pozitīvi, it īpaši ņemot vērā pēdējo gadu nelabvēlīgo ekonomisko situāciju, jo iepriekš bija novērota spēcīga nedeklarēto darba ienākumu sasaiste ar ekonomikas attīstības tempiem.
Plaisas samazināšanos sekmē dažādi makroekonomiskie faktori, uzņēmēju pašu uz pašsakārtošanos vērstā rīcība, kā arī VID īstenotie preventīvie un uzraudzības pasākumi.
Saskaņā ar VID novērtējumu 2022.gadā komercsektorā nedeklarētās valsts sociālā apdrošināšanas obligāti iemaksas bija 17,5% jeb 584,2 milj. eiro, savukārt nedeklarētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa 2022.gadā bija 19,4% jeb 314,5 milj. eiro. Lielākā nedeklarētā darba ieņēmumu summa 2022. gadā ir mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozarē (321 miljons eiro), sauszemes transporta pakalpojumu nozarē (169 miljoni eiro) un būvniecības nozare (162 miljoni eiro).
Ar VID veikto nedeklarētās darba samaksas (“aplokšņu algas”) vispārējā nodokļu režīmā strādājošiem un tās radīto nodokļu plaisu aicinām iepazīties VID tīmekļvietnes sadaļā “Nozaru statistikas katalogs / Nodokļu plaisu apmēri par 2022.gadu.
“Aplokšņu” algu ierobežošana: viens no prioritārajiem virzieniem
Dažādu VID veikto veicināšanas un kontroles pasākumu rezultātā pagājušajā gadā valsts budžets (iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) tika papildināts par 3,07 miljoniem eiro, bet šī gada 8 mēnešos – jau par 4,91 miljonu eiro. Pozitīvi, ka lielākos papildu maksājumus budžetā veido tieši darba spēka nodokļi un tie ir aprēķināti un iemaksāti, pateicoties uzņēmēju pašu precizētajām nodokļu deklarācijām, proti, 2022. gadā - 2,51 miljons eiro, bet šī gada 8 mēnešos – jau 4,04 miljoni eiro.
Gadījumos, kad VID veicināšanas un kontroles pasākumi nenes gaidīto rezultātu un uzņēmēji izvēlas nesadarboties ar VID, bet turpināt negodprātīgu saimniecisko darbību, tiek uzsākti kriminālprocesi tieši saistībā ar darba spēka nodokļu nenomaksu jeb t.s. “aplokšņu” algām. Šī gada 8 mēnešos ir uzsākti 29 kriminālprocesi par izvairīšanos no darba spēka nodokļu nomaksas pilnā apmērā, no kuriem 22 jau ir nosūtīti kriminālvajāšanas uzsākšanai. Kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtītajos kriminālprocesos konstatēto valstij nodarīto zaudējumu apjoms ir 5,9 miljoni eiro.
Nesen VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora amatā darbu uzsākušais Aigars Prusaks norāda, ka darbs jākoncentrē tieši uz to, lai identificētu un novērstu “aplokšņu algu” izmaksu, jo ēnu ekonomikas pārstāvji Latvijas iedzīvotājiem nozog būtisku nodokļu ieņēmumu daļu, un līdz ar to tiek zaudēti ieguvumi, ko sniegtu plaukstoša valsts ekonomika un pieejamāki publiskie pakalpojumi veselībā, izglītībā un citviet.
Uzticams darba devējs: viens no laba nodokļu maksātāja reitinga priekšnoteikumiem
Uzņēmēju atbildīga un godprātīga attieksme pret algas nodokļu nomaksu būs īpaši būtiska saistībā ar jauno nodokļu maksātāju reitinga sistēmas ieviešanu, jo tas būs viens no kritērijiem, kas tiks ņemts vērā, nosakot uzņēmēja reitinga kopējo novērtējumu.
No 2024. gada VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ikvienam uzņēmumam Latvijā būs pieejams savs nodokļu maksātāja reitings. Reitinga vērtējums atspoguļos uzņēmuma nodokļu saistību izpildes disciplīnu. Nodokļu maksātāja reitingu ietekmēs arī uzņēmuma spēja būt uzticamam darba devējam – tādam, kas darbiniekus nodarbina tiesiski un laikus un pilnībā maksā par viņiem algas nodokļus, tā garantējot saviem darbiniekiem arī sociālo aizsardzību. Reitinga noteikšanai tiks vērtēti dažādi rādītāji, tajā skaitā - atalgojuma līmenis uzņēmumā, tai skaitā salīdzinājumā ar citiem konkrētās nozares uzņēmumiem, kā arī no trešajām pusēm saņemtā informācija, kas liecina par iespējamiem neuzskaitītiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, izvairīšanos no netiešiem nodokļiem vai “aplokšņu algu” iespējamību uzņēmumā.
Savukārt, no 2024.gada sākuma nodokļu maksātāju reitinga kopvērtējums būs pieejams arī publiski un par katru uzņēmumu to būs iespējams apskatīties VID Publiskojamo datu bāzē.
Sankciju uzraudzība: muitas darba prioritāte
Kopš 2022. gada februāra, kad Krievija uzsāka savu kara darbību Ukrainā, viens no galvenajiem un svarīgākajiem Latvijas muitas dienesta uzdevumiem ir nodrošināt Eiropa Komisijas noteikto sankciju ievērošanu uz Latvijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, kas ir arī visas Eiropas Savienības ārējā robeža.
Intensīvā darbā sankciju riska novēršanai līdz šī gada augusta beigām ir veiktas 184 972 dokumentu kontroles un 6027 muitas fiziskās kontroles. To rezultātā 8396 gadījumos liegts pārvietot pāri robežai sankcijām pakļautu preču kravas un sūtījumus un izvest skaidru naudu, bet par sankciju pārkāpumiem uzsākts 201 kriminālprocess.
Vienlaikus muitas amatpersonas joprojām turpina uzraudzīt un kontrolēt preču plūsmu no trešajām valstīm, lai nepieļautu kontrabandas preču nonākšanu Latvijā un visā Eiropas Savienībā.
Šī gada 8 mēnešos ir novērsta 6,65 miljonu cigarešu, 6780 litru naftas produktu un 866 litru alkohola kontrabanda no Krievijas un Baltkrievijas, novērsti 92 mēģinājumi ievest dažādas narkotiskās un psihotropās vielas, kā arī atklāti 59 skaidras naudas nedeklarēšanas gadījumi.
Saskaņā ar pētījumu firmas NielsenIQ regulāri veikto tukšo cigarešu paciņu pētījuma ziņojumu šī gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo piecpadsmit gadu datiem, ir sasniegts zemākais nelegālo cigarešu īpatsvars Latvijas teritorijā - 15,2% (no tām 4,4% bija viltojumi), ko lielā mērā sekmējis tieši muitas dienesta efektīvais darbs cigarešu kontrabandas atklāšanā un novēršanā.