Antidempinga un kompensācijas maksājumu iekasē, preces laižot brīvā apgrozībā, neatkarīgi no muitas nodokļa, citiem nodokļiem un maksājumiem, ko parasti uzliek šo preču importam.
Antidempinga un kompensācijas lietu izskatīšanas sākšana, izmeklēšanas procedūru veikšana, kā rezultātā tiek pieņemts lēmums par antidempinga un kompensācijas maksājuma piemērošanu, ir Eiropas Komisijas (EK) kompetencē. Tā vispārīgo pasākumu noteikšanas, ieviešanas un piemērošanas kārtību nosaka:
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regula (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis;
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regula (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.
Antidempinga un kompensācijas pasākumus var piemērot konkrētu ražojumu importam atbilstoši EK antidempinga un pretsubsīdiju izmeklēšanai. Izmeklēšanu var sākt, pamatojoties uz sūdzību, ko iesnieguši Eiropas Savienības (ES) ražotāji, kurus skāris imports par dempinga vai subsidētām cenām, vai pēc kādas ES dalībvalsts pieprasījuma, pamatojoties uz pierādījumiem par dempingu vai subsīdiju.
Sūdzību var iesniegt Savienības ražošanas nozares vārdā jebkura fiziska vai juridiska persona vai jebkura apvienība, kas nav juridiska persona. EK ir izstrādājusi rokasgrāmatu “Kā iesniegt antidempinga sūdzību” (angļu valodā), kurā ir sniegta skaidrojoša informācija par sūdzības sagatavošanu.
Antidempinga maksājumu var piemērot precēm, kas no trešajām valstīm importētas par dempinga cenām un kuru brīvā apgrozība Savienībā rada zaudējumus. Preci uzskata par dempinga preci, ja to eksportē uz Savienību par cenu, kas parastās tirdzniecības operācijās eksportētājvalstī ir zemāka, salīdzinot ar līdzīgas preces cenu.
Kompensācijas maksājumus uzliek, lai kompensētu jebkuru subsīdiju, kas tieši vai netieši piešķirta par jebkura tāda produkta izgatavošanu, ražošanu, izvešanu vai pārvadāšanu, kura laišana brīvā apgrozībā Savienībā rada zaudējumu.
Antidempinga un kompensācijas pasākumi tiek vērsti pret noteiktu preci ar konkrētu aprakstu un preces izcelsmes valsti vai noteiktiem izcelsmes valsts uzņēmumiem – šīs preces ražotājiem.
Antidempinga un kompensācijas maksājumi tiek noteikti ar konkrētu regulu. Līdz galīgā lēmuma pieņemšanai par antidempinga un kompensācijas maksājuma ieviešanu, kamēr notiek lietas izskatīšana, var noteikt šādus pasākumus:
- importa reģistrēšanu, lai pasākumus attiecībā uz šo importu vēlāk varētu piemērot no šādas reģistrācijas datuma, tas ir, ar atpakaļejošu datumu;
- pagaidu antidempinga un kompensācijas maksājumu, kurš jānodrošina ar muitas parāda un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) parāda galvojumu – skaidras naudas iemaksu (drošības naudu), iemaksājot to Valsts ieņēmumu dienesta deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā.
Regulas par importa reģistrēšanu, pagaidu vai galīgo antidempinga maksājumu ieviešanu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Regulās norāda konkrētus eksportētājus vai iesaistītās valstis, preces aprakstu, Kombinētās nomenklatūras (KN) un TARIC kodu, kā arī visu to būtisko faktu un apsvērumu kopsavilkumu, kas attiecas uz dempinga un subsīdiju noteikšanu.
Muitas iestādes iekasē antidempinga un kompensācijas maksājumus, ievērojot regulā par šo maksājumu ieviešanu noteikto iekasēšanas veidu, likmi un pārējos kritērijus.
Attiecībā uz antidempinga un kompensācijas maksājumiem var būt noteikti šādi veidi:
- procentuālais maksājums – procentuāla daļa no preces neto cenas ar piegādi līdz ES robežai (šis ir visizplatītākais nodokļa veids);
- īpašais nodoklis – noteikta vērtība noteiktam preču daudzumam, piemēram, 100 EUR par vienu tonnu produkta;
- “cenu saistības”, ja eksportētājs apņemas pārdot izmeklējamo ražojumu par cenu, kas pārsniedz minimālo cenu. Ja EK piekrīt saistībām, antidempinga un kompensācijas maksājumi par šo importu netiks iekasēti. Taču EK nav pienākuma pieņemt saistību piedāvājumu, savukārt pieņemšanas gadījumā tā cieši uzrauga cenu saistības.
Regulās ir noteikta visiem pārējiem uzņēmumiem piemērojamā galīgā antidempinga un kompensācijas maksājuma likme.
Taču atsevišķu uzņēmumu ražojumiem var tikt noteikta individuālā antidempinga un kompensācijas maksājuma likme, kuras piemērošanai muitas dienestiem ir jāuzrāda derīgs rēķins ar šādu apliecinājumu:
“Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka (apjoms) (pārskatāmais ražojums), uz ko attiecas šis rēķins un ko pārdod eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražojis uzņēmums (uzņēmuma nosaukums un adrese) (TARIC papildu kods), kurš atrodas [attiecīgā valsts]. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.”
(turpmāk – rēķins ar apliecinājumu)
Teksts angļu valodā:
“I, the undersigned, certify that the (volume) of (product concerned) sold for export to the European Union covered by this invoice was manufactured by (company name and address) (TARIC additional code) in [country concerned]. I declare that the information provided in this invoice is complete and correct”.
Rēķinā iekļautajam apliecinājumam pēc satura ir jāatbilst konkrētajā regulā norādītajam paraugam, un tajā jābūt ietvertiem visiem regulā noteiktajiem elementiem, tajā skaitā preces daudzums, konkrētā ražojuma apraksts, ražotāja uzņēmuma nosaukums un adrese, TARIC papildu kods, attiecīgā valsts.
Apliecinājuma tekstam ir obligāti jābūt parakstītam, norādot apliecinājuma parakstītāja amatpersonas vārdu, uzvārdu, amatu un datumu.
Ja šāds rēķins ar apliecinājumu netiek uzrādīts vai apliecinājums nesatur kādu no minētajiem elementiem, vai apliecinājums nav datēts, vai nav parakstīts, vai nav norādīts parakstītāja vārds, uzvārds, vai nav norādīts parakstītāja amats, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem piemērojamo maksājuma likmi.
Preces deklarēšanas brīdī spēkā esošu komercrēķinu, kurā ir iekļauts konkrētajā regulā noteiktais apliecinājums, var uzrādīt (iesniegt) arī pēc preču laišanas brīvā apgrozībā un piemērot atbilstošu antidempinga un kompensācijas maksājumu individuālo likmi, ja ir ievēroti visi pārējie nepieciešamie nosacījumi konkrētam uzņēmumam noteiktas individuālās maksājuma likmes piemērošanai.
Regulās var tikt noteikts atbrīvojums no antidempinga un kompensācijas maksājuma, pieņemot cenu saistības, ja eksportētājs apņemas pārdot izmeklējamo ražojumu par cenu, kas pārsniedz minimālo cenu. Ja EK piekrīt saistībām, antidempinga un kompensācijas maksājumi par šo importu netiek iekasēti, un EK tās uzrauga.
Šādos gadījumos importētās preces no antidempinga un kompensācijas maksājuma atbrīvo, ja:
- tās ir tieši ražojuši, nosūtījuši un par tām rēķinu pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienībā izrakstījuši attiecīgie uzņēmumi;
- šim importam ir pievienots saistību rēķins, kurā ir iekļauta vismaz turpmāk minētā informācija un apliecinājums;
- muitā deklarētās un uzrādītās preces precīzi atbilst saistību rēķinā sniegtajam aprakstam.
Saistību rēķinos parasti tiek prasīts norādīt šādu informāciju:
- Virsraksts “RĒĶINS PAR PRECĒM, UZ KURĀM ATTIECAS SAISTĪBAS”.
- Rēķinu izrakstījušā uzņēmuma nosaukums.
- Rēķina numurs.
- Rēķina izrakstīšanas datums.
- TARIC papildu kods, saskaņā ar kuru rēķinā norādītās preces ir jāmuito pie Savienības robežas.
-
Precīzs preču apraksts, kā arī:
-
ražojuma kontroles numurs (RKN), kuru izmanto saistību mērķiem,
-
skaidri formulēts attiecīgajam RKN atbilstīgo preču apraksts,
-
uzņēmuma ražojuma kods (URK),
-
TARIC kods,
-
daudzums (jānorāda tonnās).
-
Pārdošanas noteikumu apraksts, kā arī:
-
cena par tonnu,
-
piemērojamie samaksas noteikumi,
-
piemērojamie piegādes noteikumi,
-
visas atlaides un rabati.
-
Tā uzņēmuma nosaukums, kurš darbojas kā importētājs Savienībā un kuram uzņēmums tieši izraksta rēķinu, kas pievienots precēm, uz kurām attiecas saistības.
-
Tās uzņēmuma amatpersonas vārds un uzvārds, kura izrakstījusi rēķinu un parakstījusi šādu apliecinājumu:
“Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka preču, uz kurām attiecas šis rēķins, pārdošana tiešam eksportam uz Eiropas Savienību tiek veikta saskaņā ar saistībām, ko piedāvājis [UZŅĒMUMS] un ko pieņēmusi Eiropas Komisija ar Īstenošanas lēmumu…….. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.”
Teksts angļu valodā:
- The heading “COMMERCIAL INVOICE ACCOMPANYING GOODS SUBJECT TO AN UNDERTAKING”.
- The name of the company issuing the commercial invoice.
- The commercial invoice number.
- The date of issue of the commercial invoice.
- The TARIC additional code under which the goods on the invoice are to be customs-cleared at the European Union border
- The exact description of the goods, including:
- the product code number (PCN) used for the purpose of the undertaking
- plain language description of the goods corresponding to the PCN concerned,
- the company product code number (CPC),
- TARIC code,
- quantity (to be given in tonnes).
- The description of the terms of the sale, including:
- price per tonne,
- the applicable payment terms,
- the applicable delivery terms,
- total discounts and rebates.
- Name of the company acting as an importer in the European Union to which the commercial invoice accompanying the goods subject to an undertaking is issued directly by the company.
-
The name of the official of the company that has issued the commercial invoice and the following signed declaration:
“I, the undersigned, certify that the sale for direct export to the European Union of the goods covered by this invoice is being made within the scope and under the terms of the Undertaking offered by (COMPANY), and accepted by the European Commission through Implementing Decision (EU)…. I declare that the information provided in this invoice is complete and correct.”
Saistību rēķinā iekļautajam apliecinājumam pēc satura ir jāatbilst konkrētajā regulā norādītajam paraugam, ietverot tajā visus regulā noteiktos elementus – uzņēmuma nosaukums, kurš piedāvājis saistības, un EK lēmums, ar kuru šīs saistības pieņemtas.
Saistību rēķinā iekļautajā apliecinājumā obligāti jābūt norādītam parakstītāja amatpersonas vārdam, uzvārdam un parakstam.
Ja preču deklarēšanas brīdī saistību rēķins muitas deklarācijai netiek pievienots (iesniegts) vai tiek konstatēts, ka viens vai vairāki minētie nosacījumi attiecībā uz saistību rēķinu nav izpildīti, atbrīvojumu no antidempinga un kompensācijas maksājuma nepiemēro.
Saistību rēķinu nevar iesniegt pēc preču laišanas brīvā apgrozībā un piemērot atbrīvojumu no antidempinga un kompensācijas maksājuma. To var iesniegt muitas iestādē un pievienot muitas deklarācijai tikai preces deklarēšanas brīdī, izlaižot preci brīvā apgrozībā.
Antidempinga un kompensācijas pasākumi parasti ir spēkā piecus gadus. Tos var pārskatīt, ja, piemēram:
- eksportētāju apstākļi ir mainījušies;
- jauns uzņēmums, kas nav ES uzņēmums, sāk eksportu uz ES un pieprasa aprēķināt savu dempinga starpību.
Pasākumi beidzas pēc pieciem gadiem, ja vien EK neveic termiņa beigu pārskatīšanu.
