Atbilde:
Šādi ieskaitījumi no ceļojuma biedriem nav uzskatāmi par cilvēka ienākumiem un nav jādeklarē. Ja tiešām šie maksājumi ir tie, kas veido ievērojamo starpību, vēlams iesniegt skaidrojumu, informējot, ka starpību veido šādi ieskaitījumi. Ja ir iespēja, var pievienot arī konta izrakstu (piemērojot filtru, internetbankā var atlasīt tikai šos maksājumus), kur redzami saņemtie ieskaitījumi un to kopējā summa.
Atbilde:
Piemēram - dāvinājums, kas saņemts no mātes, tēva, brāļa, māsas, vecvecākiem vai laulātā un pārsniedz 10 000 eiro, ir jādeklarē, iesniedzot nākamajā gadā ienākumu deklarāciju, taču nodoklis par šo summu nav jāmaksā! Tādēļ jautājums par skaidro naudu kā drošāku vai izdevīgāku atkrīt!
Par naudas līdzekļu dāvinājumiem tuviem radiniekiem nodoklis nav jāmaksā. Tāpēc nav pamata bažām deklarēt šos ienākumus . Šajā gadījumā cilvēks vienkārši parādīs VID, ka viņa rīcībā bija šādi naudas līdzekļi un, ja cilvēkam konkrētajā gadā būs bijuši būtiski izdevumi, tad VID zinās, ka šo izdevumu segšanai cilvēkam bija atbilstoši naudas līdzekļi un neuzdos jautājumus par naudas līdzekļu izcelsmi.
Aicinām rūpīgi izvērtēt skaidras naudas došanu tuviniekiem un labāk izmantot bankas paskaitījumus, jo tādā veidā saņemtus naudas līdzekļus ir iespējams vienkārši pierādīt. Turpretī skaidras naudas saņemšanas faktu ir grūtāk pierādīt, vienīgais pierādījums ir cilvēka apgalvojums. Ja cilvēkam būs būtiski izdevumi (piemēram, iegādāsies automobili, summu līdz 7200 eiro sedzot skaidrā naudā), var nākties skaidrot un pierādīt šīs skaidrās naudas izcelsmi.
Atbilde:
Vērtējot to cilvēku deklarētos ienākumus, kuri ir nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantota kuģa, esam secinājuši, ka jūrnieki pārsvarā deklarē tikai to ienākumu, no kā saskaņā ar likuma nosacījumiem tiek aprēķināts nodoklis. Jūrniekiem ir šāds īpašais nodokļu maksāšanas režīms (deklarē minimālo algu par katru nodarbinātības mēnesi, reizinot to ar koeficientu, atkarībā no tā, vai ir virsnieks vai parastais personāls – attiecīgi 2,5 vai 1,5 minimālās mēnešalgas). Tomēr likums paredz, ka gada ienākumu deklarācijas D2’ pielikumā ir jānorāda arī saņemtā bruto ienākumu summa, lai gan no tās nodoklis nav jāmaksā. Ir svarīgi norādīt šo summu, lai VID būtu informācija par cilvēka ienākumiem, ko salīdzināt ar viņa izdevumiem. Tas ir svarīgi arī tāpēc, ka šobrīd tā ietekmē arī diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu, no kā ir atkarīga arī budžetā maksājamā nodokļa summa.
Esam konstatējuši, ka jūrnieki bruto ienākumus deklarācijā nenorāda, tāpēc bieži vien veidojas ievērojamas starpības starp kontu kredīta apgrozījuma un deklarēto ienākumu summām, jo ienākumu aprēķinā ņemam vērā bruto ienākumu sadaļu no deklarācijas.
Atbilde:
Vēršam uzmanību, ka nodokļi ir jāmaksā tikai no tiem ienākumiem, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem noteikti kā ar nodokli apliekami ienākumi. Ja šādi ienākumi ir konstatēti un cilvēks pats tos labprātīgi nedeklarē un neaprēķina no tiem nodokli, tad šo aprēķinu cilvēka vietā var veikt VID. Savukārt par ienākumiem, kas nav apliekami ar nodokli vai citiem darījumiem, kas nav ienākumi, nodoklis nevar tikt aprēķināts.
Un pat tad, ja cilvēkam tiek konstatēti konkrēti nodokļu nenomaksas riski, tad vispirms VID sazinās ar šo cilvēku, informē par konstatētajiem riskiem un dod iespēju novērst tos labprātīgi. Un tikai risku nenovēršanas gadījumā var tikt uzsākti nodokļu administrēšanas pasākumi – nodokļu kontrole vai audits (vispirms par to paziņojot cilvēkam). Un tikai šo pasākumu rezultātā jau tiek izdots administratīvais akts un aprēķināts nenomaksātais nodoklis. Process, kā notiek nodokļu administrēšanas pasākumi, ir noteikts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.pantā.
Atbilde:
Pateicamies par Jūsu atbildi! Šobrīd apziņoto cilvēku atsaucība ir ļoti liela, tādēļ mums ir nepieciešams ilgāks laiks, lai visiem atbildētu. Tomēr aicinām nesatraukties – uz visiem saņemtajiem jautājumiem mēs atbildēsim, bet pārējos ziņojumus (piemēram, kuros sniegts skaidrojums par konstatēto starpību/ienākumiem utml.) mēs izvērtēsim un sazināsimies ar Jums tikai gadījumā, ja mums būs radušies papildu jautājumi vai būs nepieciešama vēl kāda informācija.
Jā, var paiet ilgāks laiks no brīža, kad iesniedzāt savu atbildi, līdz brīdim, kad ar Jums sazināsimies papildu informācijas iegūšanai. Ja šādu lūgumu no mums saņemsiet, Jums tiks dots jauns, saprātīgs termiņš informācijas iesniegšanai. Ja sākotnēji noteikto 30 dienu laikā atbildi esat iesniedzis, tad par to vairs nav jāsatraucas – ja no mums būs jauns informācijas pieprasījums, būs arī jauns termiņš atbildes sniegšanai.
Atbilde:
Šajā gadījumā jāsaskaita kopā visas attiecīgajā gadā saņemtās izmaksas no visām azartspēļu vietnēm. Un, ja to kopsumma gadā ir lielāka par 3000 eiro, tos jādeklarē gada ienākumu deklarācijā kā ar nodokli apliekamus ienākumus. Nodoklis nebūs jāmaksā no visas saņemtās summas, bet gan no tās, kas gada laikā pārsniedz 3000 eiro.
Svarīgi – jāskaita kopā nevis saņemtie laimesti, bet gan visas no azartspēļu vietnēm saņemtās izmaksas.
Aicinām iepazīties ar Latvijas republikas Tiesībsarga sniegto atzinumu par mūsu izsūtītajiem informatīvajiem paziņojumiem par ienākumu deklarēšanu.
Vai VID izsūtītie informatīvie paziņojumi par ienākumu deklarēšanu ir tiesiski?
Atbilde:
Nē, mēs neredzam detalizētus Jūsu konta izrakstus. Mūsu rīcībā nav informācijas par kontos saņemtajiem maksājumiem/pārskaitījumiem vai veiktajiem pārskaitījumiem, pirkumiem un citiem darījumiem. Tādējādi nevaram redzēt, no kurienes nauda ienāk kādā noteiktā kontā. Mēs arī neanalizējam un neveicam izpēti par Jūsu ikdienas tēriņiem. Tas, ko mēs redzam un kādēļ arī Jūs saņēmāt šādu vēstuli,– Jūsu konta apgrozījums (kopējā summa, ko saņemam no kredītiestādes) būtiski pārsniedz Jūsu Valsts ieņēmumu dienestā deklarētos ienākumus.
Atbilde:
Ne gluži tā! Šī ir viena no visbiežāk sastopamajām situācijām – bērni palīdz vecākiem, vecāki bērniem un vienas mājsaimniecības ietvaros notiek pārskaitījumi ikdienas vajadzību segšanai. Jā, arī vienkārši dāvinājumi un iepriecinājumi Latvijas iedzīvotājiem ir ikdienišķa un ierasta lieta.
Tomēr šeit vēlamies precizēt – no tuvu radinieku pārskaitījumiem nodoklis nav jāmaksā, taču šie ienākumi ir jādeklarē, ja nedzīvojat kopā un šis ienākums nav iztērēts kopējas mājsaimniecības vajadzībām. Tuvs radinieks ir persona, ar kuru saista radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē. Piemēram - dāvinājums, kas saņemts no mātes, tēva, brāļa, māsas, vecvecākiem vai laulātā un pārsniedz 10 000 eiro, ir jādeklarē, iesniedzot nākamajā gadā ienākumu deklarāciju un norādot dāvinājuma summu kā neapliekamo ienākumu.
Atbilde:
Vēstules nav sūtītas pēc nejaušības principa. Pirms tam esam rūpīgi izvērtējuši adresātu loku, kuriem saskaņā ar mūsu veikto datu analīzi ir būtiskas neatbilstības starp ienākumiem un banku sniegto informāciju par banku kontu apgrozījumu. Pirmās vēstules tiek izsūtītas tiem cilvēkiem, kuriem ir konstatētas vislielākās neatbilstības, proti, starpība starp bankas kontu apgrozījumu un deklarētajiem ienākumiem ir vismaz 90 000 eiro.
Atbilde:
Kredītiestāde mums sniedz ziņas par kontu apgrozījumu, jo uzskata jūs par Latvijas rezidentu. Šajā gadījumā, ja jūs sevi neuzskatāt par Latvijas rezidentu, par to nepieciešams informēt gan Latvijas kredītiestādi, kur atvērti konti, gan mūs.
Tāpat jāņem vērā, ja neesat informējis mūs par to, ka esat citas valsts rezidents nodokļu jomā, jums var nākties izskaidrot savu Latvijā atvērtajos kontos saņemto naudas līdzekļu izcelsmi neatkarīgi no tā, kur šie ienākumi tiek gūti (t.sk. ES institūcijās). Ja ienākums ir gūts un nodoklis ir ieturēts ES dalībvalstī, tad ienākums Latvijā otrreiz nav jādeklarē un nodoklis nav jāmaksā, bet ir jāiesniedz skaidrojums, informējot mūs, ka kontos saņemtie naudas līdzekļi ir no šiem ienākumiem.
Atbilde:
Šāda situācija pašnodarbinātām personām var veidoties, jo ienākumu aprēķinā tiek iekļauta nevis gada ienākumu deklarācijā norādītā saimnieciskās darbības ieņēmumu summa, bet gan deklarētais darbības rezultāts (ienākums jeb peļņa).
Savukārt, kredītiestādes mums sniedz informāciju par apgrozījumu visos kontos, t.sk. kontos, kas tiek izmantoti saimnieciskajai darbībai, ja vien persona pati nav banku informējusi, kas šis konkrētais konts ir saimnieciskās darbības konts. Kredītiestādēm nebūtu mums jāsniedz informācija par apgrozījumu saimnieciskās darbības kontos.
Vēršam uzmanību, ka tiek vērtēta Jūsu kā fiziskas personas kontu kredīta apgrozījuma atbilstība Jūsu deklarētajiem ienākumiem (ko veido arī Jūsu saimnieciskās darbības rezultāts – ienākums jeb peļņa, ja tāda gūta), nevis tas, vai Jūs esat gada ienākumu deklarācijā norādījis visus saimnieciskās darbības ieņēmumus.