Atjaunināts: 16.01.2024.
Jautājums:
Ja saimnieciskās darbības veicējam 2023. gada decembrī ir pārsniegts tas reģistrācijas slieksnis VID PVN maksātāju reģistrā, kas bija spēkā līdz 2023. gada 31. decembrim, – proti, 40 000 euro –, piemēram, 2023. gada 12. decembrī ar PVN apliekamo darījumu vērtība 12 mēnešu laikā ir sasniegusi 42 000 euro, vai no pārsnieguma jāsamaksā PVN un līdz 2024. gada 15. janvārim jāiesniedz iesniegums reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā?
Atbilde:
Jā. Pienākumu reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā 2023. gadā neietekmē fakts, ka ar 2024. gada 1. janvāri Pievienotās vērtības nodokļa likuma regulējums noteic citu reģistrācijas slieksni.
Jautājums:
Kā rīkoties, ja saimnieciskās darbības veicējs tikai pēc 2024. gada 15. janvāra konstatē, ka jau 2023. gadā tā ar PVN apliekamo darījumu vērtība 12 mēnešu laikā bija pārsniegusi 40 000 euro, kā arī tiek plānots, ka 2024. gadā šī vērtība 12 mēnešu laikā nepārsniegs 50 000 euro?
Atbilde
Saimnieciskās darbības veicējam nekavējoties jāiesniedz iesniegums reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā, kā arī jāsamaksā valsts budžetā PVN par veiktajiem ar PVN apliekamajiem darījumiem līdz reģistrācijas brīdim par summu, kas pārsniedz 40 000 euro, aprēķināto PVN summu iekļaujot darījumu vērtībā. Pirms PVN samaksas valsts budžetā ir jāiesniedz paziņojums par PVN samaksu (Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumu Nr. 17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 5. pielikums).
Atbilde:
Ar grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma 143.4pantā sašaurinātas tās preču kategorijas, kurām piemērojams īpašais PVN piemērošanas režīms. Līdz ar to Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” (turpmāk – Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumi Nr.17) 7.pielikums ir izteikts citā redakcijā, samazinot melno un krāsaino metālu pusfabrikātus, kuru piegādēm ar 2019.gada 1.jūliju jāturpina piemērot īpašais PVN piemērošanas režīms.
Līdz ar to Pievienotās vērtības nodokļa likuma 143.4 pantā minētais jēdziens “pusfabrikāti” ir attiecināms uz tādām precēm, kuru Kombinētās nomenklatūras kods ir minēts Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 7.pielikumā.
Ar sašaurināto produktu klāstu varat iepazīties arī VID mājas lapā www.vid.gov.lv (Nodokļi → Pievienotās vērtības nodoklis → Informatīvie un metodiskie materiāli → Aktuālie grozījumi tiesību aktos → Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr. 17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai”).
Vai Pievienotās vērtības nodokļa likuma 143.4 pantā noteiktais īpašais PVN piemērošanas režīms piemērojams tādiem apstrādes pakalpojumiem kā tērauda atkvēlināšana, tērauda normalizācija, tērauda rūdīšana, tērauda atlaidināšana, tērauda vecināšana, tērauda ķīmiski termiskā apstrāde, tērauda cementēšana, tērauda nitridēšana, tērauda cianēšana, difūzijas metalizācija (alitēšana, hromēšana, silicēšana, borēšana utml.), apstrāde ar aukstumu, virpošana, frēzēšana un slīpēšana?
Atbilde:
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 143.4 panta regulējums, t.i., īpašais PVN piemērošanas režīms no 2018.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 30.jūnijam bija piemērojams tikai tad, ja metālizstrādājumu pārdevējs šos pakalpojumus metālizstrādājumu pircējam sniedza kopā ar metālizstrādājumu piegādi (pārdošanu). Savukārt Pievienotās vērtības nodokļa likuma 143.4 panta regulējums no 2018.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 30.jūnijam nebija piemērojams, ja šos pakalpojumus sniedza ārpus metālizstrādājumu piegādes (pārdošanas), tai skaitā, ja tos veic specializēti metālapstrādes pakalpojumu sniedzēji vai ražotāji, kas nepiegādā (nepārdod) Ministru kabineta noteikumu Nr.17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai" 7.pielikumā minētās preces.
Ar 2019.gada 1.jūliju šādiem pakalpojumiem iekšzemē ir piemērojama PVN 21 procenta likme vispārīgajā nodokļa piemērošanas kārtībā.
Jautājums:
SIA A savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai no SIA B iegādājās gan preces, kurām piemēro īpašo nodokļa piemērošanas režīmu (145 euro apmērā), gan preces, kuras apliek ar PVN vispārīgā kārtībā (10 euro bez PVN apmērā). Nodokļa rēķins izrakstīts viens par visu šo preču piegādi.
Kādas summas un ar kādiem kodiem jānorāda PVN deklarācijas PVN 1 pārskata I daļā?
Atbilde:
Ievērojot Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām” 23.punktā noteikto, PVN 1 pārskata I daļā šajā gadījumā būs jānorāda 2 ieraksti – viens par 145 euro ar kodu Rx un otrs par 10 euro ar kodu A.
Jautājums:
Ja 2018.gada 1.janvārī veikto darījumu vērtība 12 mēnešu laikā ir 42 000 euro, vai šādā gadījumā ir jāaprēķina pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) no pārsniegtās summas, proti, no 2 000 euro un vai ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) PVN maksātāju reģistrā?
Atbilde:
Ja nereģistrēta nodokļa maksātāja veikto ar PVN apliekamo darījumu summa 42 000 euro 12 mēnešu laikā tika sasniegta, veicot darījumus 2018.gada 1.janvārī, tad šādā gadījumā ir jāņem vērā Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59.panta pirmajā un piektajā daļā noteiktais, proti, iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja tā veikto ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 40 000 euro.
Savukārt, ja pēc viena darījuma, ar kuru pārsniegts noteiktais reģistrācijas slieksnis, turpmāko 12 mēnešu laikā nav paredzēts veikt citus ar nodokli apliekamus darījumus, tad šādā gadījumā nereģistrēts nodokļa maksātājs iemaksā nodokli valsts budžetā Pievienotās vērtības nodokļa likuma 34.panta desmitajā un 119.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, nereģistrējoties VID PVN maksātāju reģistrā.
Tādējādi:
1) ja nereģistrēts nodokļa maksātājs turpmāko 12 mēnešu laikā ir paredzējis veikt citus ar PVN apliekamus darījumus, tad nereģistrētam nodokļa maksātājam ir jāievēro Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59.panta pirmās un otrās daļas nosacījumi un līdz tā mēneša piecpadsmitajam datumam, kas sekos mēnesim, kad pārsniegts Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktais reģistrācijas slieksnis, proti, 40 000 euro, jāiesniedz VID iesniegums reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā, kā arī jāiemaksā valsts budžetā nodoklis no summas, kas pārsniedz 40 000 euro līdz reģistrācijas brīdim un, kas aprēķināts saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 34.panta desmito daļu, kas nosaka, ja nereģistrēta nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu vērtība 12 mēnešu laikā pārsniedz šā likuma 59.panta pirmajā daļā noteikto reģistrācijas slieksni, šā nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamā darījuma vērtība līdz reģistrācijas brīdim ir summa, kas pārsniedz 40 000 euro. Aprēķinātā nodokļa summa ir iekļaujama darījuma vērtībā.
2) ja nereģistrēts nodokļa maksātājs turpmāko 12 mēnešu laikā nav paredzējis veikt citus ar PVN apliekamus darījumus, tad šādā gadījumā, nereģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, bet saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 34.panta desmito daļu, no Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktā reģistrācijas sliekšņa pārsniegtās summas, proti, piemērā minētajā situācijā – 2 000 euro, jāaprēķina PVN un jāiemaksā valsts budžetā 20 dienu laikā no tā kalendāra mēneša beigām, kad šī summa pārsniegta.
Jautājums:
Ja nereģistrēta nodokļu maksātāja veikto ar PVN apliekamo darījumu summa 12 mēnešu laikā 2017.gada 31.decembrī sasniedza 42 000 euro, vai nereģistrētam nodokļa maksātājam ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā un jāaprēķina PVN no Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktā reģistrācijas sliekšņa pārsniegtās summas, proti, 2 000 euro?
Atbilde:
Arī šādā gadījumā, līdzīgi kā iepriekš minētajā piemērā, ir jāvērtē vai nereģistrēts nodokļa maksātājs ir paredzējis turpmāko 12 mēnešu laikā veikt citus ar PVN apliekamus darījumus.
Tādējādi, ja veikto ar PVN apliekamo darījumu summa 2017.gada 31.decembrī 12 mēnešu laikā sasniedza 42 000 euro, tad:
1) ja nereģistrēts nodokļa maksātājs turpmāko 12 mēnešu laikā ir paredzējis veikt citus ar PVN apliekamus darījumus, tad, saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59.panta otrajā daļā noteikto, līdz 2018.gada 15.janvārim nereģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz iesniegumu par reģistrāciju VID PVN maksātāju reģistrā, bet, minētajā situācijā, nereģistrētam nodokļa maksātājam nav jāaprēķina PVN no summas, kas pārsniedz Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto reģistrācijas slieksni (proti, 40 000 euro, pie nosacījuma, ka līdz reģistrācijas brīdim VID PVN maksātāju reģistrā tas neveiks ar PVN apliekamus darījumus).
2) ja nereģistrēts nodokļa maksātājs turpmāko 12 mēnešu laikā nav paredzējis veikt citus ar PVN apliekamus darījumus, tad nereģistrēts nodokļa maksātājs var nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, kā arī minētajā situācijā nereģistrētam nodokļa maksātājam nav jāaprēķina PVN no summas, kas pārsniedz Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto reģistrācijas slieksni, proti, 40 000 euro.
Jautājums:
Ja uz 2018.gada 1.janvāri veikto darījumu vērtība 12 mēnešu laikā ir 52 000 euro, no kādas summas, kas pārsniedz Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto reģistrācijas slieksni ir jāaprēķina PVN, proti, no 12 000 euro (52 000 euro – 40 000 euro) vai no 2 000 euro (52 000 euro – 50 000 euro)? Vai šādā gadījumā ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā.
Atbilde:
Minētajā situācijā ir jāvērtē, kurā brīdī ir pārsniegts Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktais reģistrācijas slieksnis VID PVN maksātāju reģistrā.
Tātad, ja nereģistrēta nodokļa maksātāja veikto ar PVN apliekamo darījumu vērtība 52 000 euro 12 mēnešu laikā tika sasniegta 2017.gada 31.decembrī, tad:
1) ja nereģistrēts nodokļa maksātājs turpmāko 12 mēnešu laikā ir paredzējis veikt citus ar PVN apliekamus darījumus, tad, saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59.panta otrajā daļā noteikto, līdz 2018.gada 15.janvārim nereģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz iesniegumu par reģistrāciju VID PVN maksātāju reģistrā, kā arī iemaksā valsts budžetā PVN, kas aprēķināts, no Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktā reģistrācijas sliekšņa VID PVN maksātāju reģistrā pārsniegtās summas (proti, šajā gadījumā no 2 000 euro, pie nosacījuma, ka līdz reģistrācijas brīdim VID PVN maksātāju reģistrā tas neveiks ar PVN apliekamus darījumus, tā kā līdz 2017.gada 31.decembrim Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktais reģistrācijas slieksnis VID PVN maksātāju reģistrā bija 50 000 euro.
2) ja nereģistrēts nodokļa maksātājs turpmāko 12 mēnešu laikā nav paredzējis veikt citus ar PVN apliekamus darījumus, tad šādā gadījumā, nereģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, bet saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 34.panta desmito daļu, no Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktā reģistrācijas sliekšņa pārsniegtās summas, proti, šajā gadījumā 2 000 euro, jāaprēķina PVN un jāiemaksā valsts budžetā 20 dienu laikā no tā kalendāra mēneša beigām, kad šī summa pārsniegta.
Savukārt, ja 2018.gada 1.janvārī tika veikti darījumi, kā rezultātā veikto darījumu vērtība 12 mēnešu laikā sasniedza 52 000 euro, lai gan uz 2017.gada 31.decembri 12 mēnešu laikā tā vēl nepārsniedza 40 000 euro, tad:
1) ja nereģistrēts nodokļa maksātājs turpmāko 12 mēnešu laikā ir paredzējis veikt citus ar PVN apliekamus darījumus, tad, saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59.panta otrajā daļā noteikto līdz 2018.gada 15.janvārim nereģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz iesniegumu par reģistrāciju VID PVN maksātāju reģistrā, kā arī iemaksā valsts budžetā PVN, kas aprēķināts, no Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktā reģistrācijas sliekšņa pārsniegtās summas (proti, šajā gadījumā no 12 000 euro, pie nosacījuma, ka līdz reģistrācijas brīdim VID PVN maksātāju reģistrā tas neveiks ar PVN apliekamus darījumus.
2) ja nereģistrēts nodokļa maksātājs turpmāko 12 mēnešu laikā nav paredzējis veikt citus ar PVN apliekamus darījumus, tad šādā gadījumā, nereģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, bet no Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktā reģistrācijas sliekšņa pārsniegtās summas, proti, šajā gadījumā no 12 000 euro, jāaprēķina PVN un jāiemaksā valsts budžetā 20 dienu laikā no tā kalendāra mēneša beigām, kad šī summa pārsniegta.
Atbilde:
Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”, aizpildot taksācijas perioda pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju un tās pielikumus, reģistrētiem nodokļa maksātājiem, tai skaitā nodokļa maksātājiem, kas darbojas mazumtirdzniecības nozarē, sākot ar 2018.gada 1.janvāri būs atsevišķi jānorāda veiktos darījumus ar reģistrētiem pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem, tai skaitā mazumtirdzniecībā veiktos darījumus, izmantojot bezskaidras vai skaidras naudas norēķinus, kuru vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa ir 150 euro vai vairāk.