Atjaunināts: 10.01.2023.
Atbilde
Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 20.punktu preču piegāde ir darījums, kas izpaužas kā īpašuma tiesību uz lietu nodošana citai personai. Tādējādi Pievienotās vērtības nodokļa likumā termins preču piegāde neapzīmē preču transportēšanu, bet gan darījumu, kura ietvaros mainās īpašumtiesības uz preci. Līdz ar to Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43.1 pantā “Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana darījumu ķēdē”, ietvertais regulējums par PVN 0 procentu likmes piemērošanu preču piegādēm ir attiecināms tikai uz preču piegādes darījumiem, t.i., tādiem, kuru ietvaros mainās īpašumtiesības uz preci (atsavināšanu), savukārt tikai atsevišķi sniegtajiem preču transportēšanas pakalpojumiem minētā panta nosacījumi nav piemērojami.
Atbilde:
Ja kuģa aģents vēlas krastaprūpes rēķinu izmantot par PVN rēķinu, tad tajā jābūt norādītiem visiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma 125.pantā noteiktajiem rekvizītiem un informācijai par savu sniegto pakalpojumu.
Atbilde:
Pakalpojuma sniegšanas vieta ir nosakāma atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19.panta pirmajai daļai un tā ir trešā valsts. Tādējādi kuģa aģents šajā gadījumā sniegtajam kuģa aģenta pakalpojumam PVN nepiemēro.
Par sniegto kuģa aģenta pakalpojumu kuģu kompānijai izrakstītajā nodokļa rēķinā ir jānorāda atsauce uz direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 44.pantu.
Atbilde:
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 26.punkts nosaka, ka starpnieks ir nodokļa maksātājs, kurš piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku vai faktisko pakalpojumu sniedzēju, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos. Starpnieks izraksta nodokļa rēķinu un saņem atlīdzību tikai par savu sniegto starpniecības pakalpojumu.
Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 34.panta sesto daļu starpniecības pakalpojuma ar nodokli apliekamā vērtība ir starpniecības atlīdzība.
Pamatojoties uz minēto, kuģa aģentam PVN deklarācijā ir jāuzrāda tikai savs kuģa aģenta sniegtais pakalpojums.
Savukārt trešo personu kuģim sniegtie pakalpojumi un veiktās preču piegādes, Iesniedzēja deklarācijā nav uzrādāmas, jo trešo personu piegādāto preču un sniegto pakalpojumu saņēmējs ir kuģa īpašnieks.
Atbilde:
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ja iegādātās preces un saņemtie pakalpojumi ir izmantoti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai vai tādu citās valstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē, priekšnodoklis ir no citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem.
Ievērojot minēto, kuģa aģentam ir tiesības veikt priekšnodokļa atskaitījumus tikai par tām iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas tiek izmantotas sava sniegtā kuģa aģenta pakalpojuma nodrošināšanai.
Savukārt par trešo personu piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem kuģa īpašniekam nav tiesību veikt priekšnodokļa atskaitījumus, jo kuģa aģents nav šo preču un pakalpojumu saņēmējs.
Jautājums:
Vai jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, nododot par atlīdzību personām lietošanā nekustamo īpašumu (piemēram, dzīvokli), informāciju par šo pieejamo nekustamo īpašumu izvietojot Booking.com, Airbnb.com un tamlīdzīgas platformās?
Atbilde:
Personai, kas veic saimniecisko darbību (tai skaitā gūstot ienākumu no nekustamā īpašuma, par ko tiek maksāts 10 procentu iedzīvotāju ienākuma nodoklis, paziņojot Valsts ieņēmumu dienestam par nereģistrējamo saimniecisko darbību), saņemot pakalpojumu, kura sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19.panta pirmo daļu, no cita Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā pirms šī pakalpojuma saņemšanas. Minētais attiecas arī, ja tiek plānots izvietot informāciju par nekustamo īpašumu (dzīvokli, viesu māju, atpūtas namu, kempingu, pirtiņu u.c.) Booking.com, Airbnb.com un tamlīdzīgā cita Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, platformā, caur kuru interesentiem iespējams veikt rezervāciju.