Atbilde:
Norādes, kādas veicamas nodokļa rēķinā, ir noteiktas Pievienotās vērtības nodokļa likuma 125.panta pirmajā daļā.
Norāde „nodokļa apgrieztā maksāšana” nodokļa rēķinā ir jāveic par tiem darījumiem, par kuriem par nodokļa samaksu budžetā ir atbildīgs preču vai pakalpojumu saņēmējs, tai skaitā, ja par nodokļa samaksu par pakalpojumu sniegšanu Eiropas Savienības teritorijā ir atbildīgs citā dalībvalstī reģistrēts saimnieciskās darbības veicējs, kā arī par iekšzemē veiktajiem darījumiem gadījumos, ja tiek piemēroti īpašie nodokļa piemērošanas režīmi (piemēram, kokmateriālu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem, būvniecības pakalpojumiem, metāllūžņu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem).
Savukārt, ja par nodokļa samaksu par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā ir atbildīgs citā dalībvalstī reģistrēts saimnieciskās darbības veicējs, tad nodokļa rēķinā ir jānorāda atsauce uz Direktīvas 2006/112/EK 138.panta 1.punktu vai angļu valodā – Article 138 (1) of the EU VAT Directive (2006/112/EC).
Atbilde:
Noformējot nodokļa rēķinu, tajā ierakstāmas norādes atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 125.pantam.
Atbilde:
Pievienotās vērtības nodokļa likums neliedz nodokļa rēķinu izrakstīt tajā pašā datumā, kad tiek nosūtītas preces.
Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 120.panta trešajai daļai darījums iekļaujams pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā par to taksācijas periodu, kad tiek veikta preču piegāde un izrakstīts nodokļa rēķins.
Savukārt pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta ir cita dalībvalsts, trešā valsts vai trešā teritorija, reģistrēts nodokļa maksātājs norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kurā pakalpojums ir sniegts tā saņēmējam vai atlīdzība par pakalpojumu saņemta pirms pakalpojuma sniegšanas.
Atbilde:
Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 127.panta pirmās daļas 2.punktam reģistrēts nodokļa maksātājs izraksta nodokļa rēķinu vai nodrošina, ka trešā persona viņa vārdā vai preču vai pakalpojumu saņēmējs izraksta nodokļa rēķinu par avansa maksājumu, ko tas saņēmis pirms veiktās preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas, izņemot saņemto avansa maksājumu par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā.
Līdz ar to, saņemot avansa maksājumu par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā, nodokļa rēķins nav jāizraksta.
Atbilde:
Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 125.panta pirmās daļas 16.punktu, ja par nodokļa samaksu ir atbildīgs pakalpojuma saņēmējs, tad nodokļa rēķinā obligāti ir jāveic norāde „nodokļa apgrieztā maksāšana”.
Tādējādi, ja par sniegtajiem būvniecības pakalpojumiem tiek piemērots Pievienotās vērtības nodokļa likuma 142.pantā noteiktais īpašais nodokļa piemērošanas režīms būvniecības pakalpojumiem, tad būvniecības pakalpojumu sniedzējam nodokļa rēķinā ir jāveic norāde „nodokļa apgrieztā maksāšana”.
Atbilde:
Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 12.panta trešo daļu, ja preces, ko nosūtījis vai transportējis preču piegādātājs, preču saņēmējs vai trešā persona, montē vai uzstāda preču piegādātājs vai trešā persona viņa vārdā, preču piegādes vieta ir vieta, kur preces montē vai uzstāda.
Tādējādi nodokļa rēķinā par uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti piegādātajām montētajām vai uzstādītajām precēm jānorāda atsauce uz Pievienotās vērtības likuma 12.panta trešo daļu.
Atbilde:
Pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas pielikuma „Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas iekļautas nodokļa deklarācijā” I daļā „Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem” saņemtais būvniecības pakalpojums pašvaldības iestādei jāuzrāda ar kodu „R3”.
Atbilde:
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 142.panta trešajā daļā ir noteikts, ka īpašo pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas režīmu piemēro arī valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība, kas ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā saskaņā ar šā likuma 55.panta pirmo daļu vai 58.panta pirmo daļu un saņem šā panta ceturtajā daļā minētos būvniecības pakalpojumus saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā noteikto iepirkuma procedūru vai kā publiskais partneris saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu.
Līdz ar to, ja valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā saskaņā ar šā likuma 55.panta pirmo daļu vai 58.panta pirmo daļu un saņem būvniecības pakalpojumus ārpus Publisko iepirkumu likumā noteiktajām iepirkuma procedūrām (piemēram, līgumcena ir līdz 10 000 latiem), darījumam piemēro īpašo pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas režīmu atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 142.panta otrajai daļai, jo valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība ir reģistrēts nodokļa maksātājs un būvniecības pakalpojumu saņēmējs.
Savukārt, ja valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība nav reģistrēts nodokļa maksātājs un saņem būvniecības pakalpojumus ārpus Publisko iepirkumu likumā noteiktajām iepirkuma procedūrām (piemēram, līgumcena ir līdz 10 000 latiem), uz to nav attiecināms Pievienotās vērtības nodokļa likuma 142.panta otrajā un trešajā daļā noteiktais regulējums. Tādējādi tai nav pienākuma reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā saskaņā ar šā likuma 58.panta pirmo daļu, un pievienotās vērtības nodokli valsts budžetā maksā pakalpojumu sniedzējs atbilstoši vispārējai maksāšanas kārtībai.