Atjaunināts: 19.12.2022.
Atbilde:
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.pantā noteikti priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumi un nosacījumi, kad ierobežojumus nepiemēro.
Ja vieglā pasažieru automašīna pēc tās iegādes netiks izmantota uzņēmuma saimnieciskajā darbībā, bet tiks uzreiz pārdota, tad uz tās iegādes izmaksām nav attiecināmi Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.panta atskaitīšanas ierobežojumi. Saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto PVN summu par minētās automašīnas iegādi, uzņēmumam ir tiesības atskaitīt kā priekšnodokli pilnā apmērā.
Atbilde:
Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 97.pantu priekšnodokli atskaita, ja ir saņemta prece (pakalpojums) un nodokļa rēķins. Savukārt, ja ir samaksāta atlīdzība par precēm (pakalpojumiem) pirms preču (pakalpojumu) saņemšanas, priekšnodokli atskaita periodā, kad par šīm precēm vai pakalpojumiem ir veikta samaksa saskaņā ar rēķinu. Priekšnodoklis ir atskaitāms par tādu summu, par kādu ir veikta samaksa saskaņā ar rēķinu.
Atbilde:
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta otrās daļas 1.punkts nosaka, ka priekšnodoklis ir arī tās šā panta pirmajā daļā noteiktās nodokļa summas par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas izmantotas tādu pakalpojumu nodrošināšanai, kuri minēti šā likuma 52.panta pirmās daļas 20. un 21.punktā, ja pakalpojumu saņēmējs ir trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs.
Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 169.panta c) punktā (oficiālajā tulkojumā latviešu valodā) ir noteikts, ka papildus 168.pantā minētajai atskaitīšanai nodokļa maksātājam ir tiesības atskaitīt tajā minēto PVN, ciktāl preces un pakalpojumus izmanto darījumiem, kas saskaņā ar 135.panta 1.punkta a) līdz f) apakšpunktu ir atbrīvoti no nodokļa, ja pakalpojumu saņēmējs veic uzņēmējdarbību ārpus Kopienas vai ja šie darījumi tieši attiecas uz precēm, ko paredzēts eksportēt ārpus Kopienas.
Savukārt saskaņā ar minētās Direktīvas 2006/112/EK angļu valodas versiju trešās valsts vai trešās teritorijas personai, kura saņem finanšu un apdrošināšanas pakalpojumus, nav obligāti jābūt nodokļa maksātājam.
Tā kā Direktīvas 2006/112/EK 169.panta c) punkta norma (angļu valodas versijā) ir labvēlīga nodokļa maksātājiem, tad no 2013.gada 1.janvāra nodokļu maksātājiem ir tiesības šo normu piemērot tieši, tas ir, atskaitīt priekšnodokli par sniegtajiem finanšu un apdrošināšanas pakalpojumiem arī gadījumos, ja pakalpojumu saņēmējs ir trešās valsts vai trešās teritorijas persona, kas neveic saimniecisko darbību.
Atbilde:
Ja reģistrēts nodokļa maksātājs par iegādātajām precēm ir atskaitījis priekšnodokli un šīs preces tiek ziedotas, tad reģistrētam nodokļa maksātājam (ziedotājam) šis darījums atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 6.panta pirmajai daļai ir jāuzskata par preču piegādei par atlīdzību pielīdzināmu darījumu, kas apliekams ar pievienotās vērtības nodokli. Līdz ar to ziedotājam ir jāaprēķina pievienotās vērtības nodoklis no ziedoto preču vērtības, ko uzrāda savā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā.
Savukārt, ja ziedotājs par iegādātajām precēm nav atskaitījis priekšnodokli un šīs preces tālāk piegādā bez atlīdzības (ziedo), tad no šo ziedoto preču vērtību nav jāaprēķina pievienotās vērtības nodoklis un šāds darījums nav jāuzrāda pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā.
Paplašināts jautājums:
Vai reģistrēts PVN maksātājs var veikt priekšnodokļa korekciju par zaudētā parāda PVN summu atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta piektajai daļai, ja preču vai pakalpojumu saņēmēja maksātnespējas procedūras pabeigšanas brīdī ir pagājuši vairāk nekā trīs taksācijas gadi no parāda rašanās brīža, bet brīdī, kad tika uzsākta preču vai pakalpojumu saņēmēja maksātnespējas procedūra, zaudētais parāds bija uzskatāms par tādu, kas radies pēdējo triju taksācijas gadu laikā?
Atbilde:
Zaudēto parādu priekšnodokļa korekciju atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta pirmajā, trešajā, ceturtajā vai piektajā daļā noteiktajam var veikt, ja brīdī, kad šīs korekcijas norādāmas nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu, nav pagājuši trīs gadi.
Vienlaikus, ievērojot tiesiskās paļāvības principu un atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta piektajā daļā noteiktajai kārtībai, ja ir izpildīti visi minētā likuma 105.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 7. un 8.punkta nosacījumi, reģistrēts PVN maksātājs var veikt priekšnodokļa korekcijas par zaudētā parāda PVN summu pēc Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta piektās daļas, ja maksātnespējas procedūras pabeigšana notiek vairāk nekā trīs gadus pēc parāda rašanās brīža, taču ar nosacījumu, ka brīdī, kad šīs korekcijas būtu norādāmas nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu, ja nebūtu uzsākta preču vai pakalpojumu saņēmēja maksātnespējas procedūra, bija izpildīti visi iepriekš minētie nosacījumi, tai skaitā tas, ka zaudētais parāds bija radies pēdējo triju taksācijas gadu laikā. Korekcija būs jāveic tajā taksācijas periodā, kad tiesa būs apstiprinājusi maksātnespējas procedūras pabeigšanu.
Informācija atjaunota 09.03.2016.
Paplašināts jautājums:
Kāds proporcijas noapaļošanas princips ir piemērojams taksācijas periodā atskaitāmā priekšnodokļa summas aprēķināšanai gadījumā, ja iegādātās preces un saņemtos pakalpojumus izmanto gan tādu darījumu nodrošināšanai, kas dod tiesības atskaitīt priekšnodokli, gan tādu darījumu nodrošināšanai, kas nedod tiesības atskaitīt priekšnodokli, un nav iespējams nodrošināt to atsevišķu uzskaiti saskaņā ar 98.panta pirmajā daļā noteikto kārtību, jo tālākas detalizētas izmaksu attiecināšanas nodrošināšanai reģistrēta nodokļa maksātāja resursu izlietojums būtu nesamērīgs?
Atbilde:
Spēkā esoši Latvijas Republikas pievienotās vērtības nodokli regulējošie normatīvie akti nenosaka saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta desmito daļu un saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 98.panta otro daļu atskaitāmā priekšnodokļa noteikšanai aprēķinātās daļas noapaļošanas principus.
2006.gada 28.novembra Padomes direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) sistēmu (turpmāk – Padomes Direktīva 20006/112/EK) 173.panta pirmais punkts nosaka, ka attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, ko nodokļa maksātājs izmanto darījumiem, par kuriem saskaņā ar 168., 169. un 170. pantu PVN ir atskaitāms, un darījumiem, par kuriem PVN nav atskaitāms, atskaitāma ir tikai tā PVN daļa, kas attiecināma uz pirmā veida darījumiem.
Atskaitāmo daļu saskaņā ar Padomes Direktīvas 20006/112/EK 174. un 175.pantu nosaka visiem darījumiem, kurus veic nodokļa maksātājs.
Atbilstoši Padomes Direktīvas 2006/112/EK 174.panta pirmajam punktam atskaitāmo daļu veido daļskaitlis:
a) kura skaitītājs ir kopējā gada apgrozījuma summa bez PVN, kas attiecināma uz darījumiem, par kuriem PVN ir atskaitāms saskaņā ar 168. un 169.pantu;
b) kura saucējs ir kopējā gada apgrozījuma summa bez PVN, kas attiecināma uz darījumiem, kuri iekļauti skaitītājā, un uz darījumiem, par kuriem PVN nav atskaitāms;
Dalībvalstis var saucējā ieskaitīt to subsīdiju summu, kas nav tieši saistītas ar 73.pantā minēto preču piegāžu vai pakalpojumu sniegšanas cenām.
Savukārt Padomes Direktīvas 2006/112/EK 175.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka atskaitāmo daļu nosaka ik gadu procentu veidā, to noapaļojot līdz skaitlim, kas nepārsniedz nākamo veselo skaitli.
Ņemot vērā iepriekš minēto, atskaitāmā priekšnodokļa noteikšanai aprēķinātās daļas noapaļošanas principus nosaka atbilstoši Padomes Direktīvas 2006/112/EK 175.panta pirmajā daļā noteiktajai kārtībai, t.i., procentu veidā, to noapaļojot līdz skaitlim, kas nepārsniedz nākamo veselo skaitli.
Piemērs:
Reģistrēta nodokļa maksātāja atskaitāmā priekšnodokļa proporcija 2012.gadā bija 86,12 procenti.
Ievērojot Padomes Direktīvas 2006/112/EK 175.panta pirmajā daļā noteikto, reģistrēts nodokļa maksātājs noapaļo šo proporciju uz 87 procentiem un piemēro, nosakot atskaitāmo priekšnodokli.
Paplašināts jautājums:
Vai reģistrēts nodokļa maksātājs var atskaitīt priekšnodokli par iegādātu vieglo pasažieru automašīnu (kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas), ja saimnieciskajā darbībā to izmanto gan apliekamu, gan neapliekamu darījumu nodrošināšanai un nodokļa maksātāja neapliekamo darījumu īpatsvars pārsniedz 50 procentus no kopējās darījumu vērtības?
Atbilde:
Pievienotās vērtības nodokļa likums neaizliedz reģistrētam nodokļa maksātājam atskaitīt priekšnodokli par iegādātu vieglo pasažieru automašīnu (kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas), ja šo automašīnu izmanto ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.
Ja šo automašīnu izmanto gan apliekamu, gan neapliekamu darījumu nodrošināšanai (arī, ja neapliekamo darījumu īpatsvars pārsniedz 50 procentus no kopējās darījumu vērtības) un nav iespējams nodrošināt šo darījumu atsevišķu uzskaiti, tad atskaitāmā priekšnodokļa summu aprēķina, izmantojot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 98.panta otrajā daļā noteikto proporciju.
Piemērs
Reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” iegādājās no Eiropas Savienības citas dalībvalsts reģistrēta nodokļa maksātāja vieglo pasažieru automašīnu (tās sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas) par vērtību euro 10 000.
SIA „A” saimnieciskajā darbībā to izmantos gan ar pievienotās vērtības nodokli apliekamu gan neapliekamu darījumu nodrošināšanai un nav iespējams nodrošināt šo darījumu atsevišķu uzskaiti. Neapliekamo darījumu īpatsvars SIA „A” ir 60 %no kopējā darījumu apjoma.
No kopējās SIA „A” aprēķinātās pievienotās vērtības nodokļa summas par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, t.i., euro 2 100 SIA „A” savā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli drīkst atskaitīt euro 420, t.i., euro 2 100 x 50% x 40%.”
SIA «A» PVN deklarācijā minēto darījumu jānorāda:
50.rindā – 10 000 (preču iegādes vērtība),
55.rindā – 2 100 (aprēķinātā nodokļa summa),
64.rindā – 1 050 (priekšnodokļa summa 50%),
66.rindā – 630 (no valsts budžeta neatskaitāmā nodokļa summa (1050 x 60% = 630 (euro), vai 1050-420 = 630 (euro)),
darījumu ir jāatšifrē PVN 1 pārskata II daļā.”
Atbilde:
Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) piemērošanai pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanas vispārīgie noteikumi ir ietverti Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19.pantā.
Vienlaikus Pievienotās vērtības nodokļa likuma 20.pants nosaka, ka:
- tāda pakalpojuma un papildpakalpojuma sniegšanas vieta, kurš saistīts ar biļešu iegādi kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumiem (piemēram, gadatirgi, izstādes), ja to sniedz nodokļa maksātājam, ir attiecīgo pasākumu faktiskās norises vieta;
- tāda pakalpojuma un papildpakalpojuma sniegšanas vieta, kurš saistīts ar kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumiem (piemēram, gadatirgi, izstādes), tai skaitā šādu pasākumu rīkotāju pakalpojuma sniegšanas vieta, ja to sniedz personai, kas nav nodokļa maksātājs, ir attiecīgo pasākumu faktiskās norises vieta.
Tādējādi, ja izglītības pakalpojumi tiek sniegti Latvijā, PVN tiem piemērojams Latvijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Atbilde:
Atbrīvojums no PVN noteikta veida izglītības pakalpojumiem ir noteikts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.pantā.
Ar PVN neapliek pirmsskolas izglītības iestāžu sniegtos bērnu uzturēšanās un pirmsskolas izglītības pakalpojumus.
Ar PVN neapliek valsts atzītu izglītības iestāžu pakalpojumus vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, augstākās izglītības un interešu izglītības jomā, kā arī ar šiem izglītības pakalpojumiem cieši saistītu pakalpojumu sniegšanu un preču piegādi, ko veic minētās izglītības iestādes. Minēto atbrīvojumu attiecina arī uz izglītības pakalpojumiem, kuru sniegšanu iepriekš minētajām izglītības iestādēm nodrošina citu valstu izglītības iestādes.
Atbilde:
Atbrīvojums no PVN ir piemērojams:
- ja izglītojamais iegūst akreditētai izglītības programmai atbilstošu izglītību valsts un pašvaldību izglītības iestādē vai valsts akreditētā privātās izglītības iestādē un izglītības iestāde izglītojamajam izsniedz valsts atzītu izglītības dokumentu;
- izglītības programmu reģistrā reģistrētai konkrētai profesionālās izglītības programmai, kura ir piesaistīta konkrētas profesijas standartam un kuru īsteno akreditēta izglītības iestāde, ja par iegūto izglītību tiek izsniegts valsts atzīts izglītības dokuments;
- maksai par profesionālās pilnveides vai profesionālās ievirzes izglītību, ko sniedz valsts akreditēta izglītības iestāde saskaņā ar licencētu programmu, ja par iegūto izglītību tiek izsniegts dokuments, kas pielīdzināts valsts atzītam izglītības dokumentam par akreditētas izglītības programmas apguvi;
- maksai par interešu izglītību, ko valsts un pašvaldību izglītības iestādes un valsts akreditētās privātās izglītības iestādes sniedz valsts, pašvaldību vai valsts akreditēto privāto izglītības iestāžu skolēniem, audzēkņiem vai studentiem;
- sporta skolu sniegtajiem mācību un sporta pakalpojumiem sporta skolu audzēkņiem;
- maksai par bērnu līdz 18 gadu vecumam uzturēšanos atpūtas un sporta nometnēs;
- maksai par speciāli organizētām treniņu nodarbībām bērniem līdz 18 gadu vecumam (piemēram, maksai par peldēšanas apmācību);
- valsts administrācijas skolas sniegtajiem un organizētajiem mācību pakalpojumiem valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem;
- valsts akreditēto izglītības iestāžu piedāvātos sagatavošanas kursus valsts akreditētām izglītības programmām.
Ēdināšanas pakalpojumus minētajās izglītības iestādēs atbrīvo no PVN tikai gadījumā, ja tos sniedz pati izglītības iestāde saviem audzēkņiem un darbiniekiem.
No PVN nav atbrīvoti tie valsts atzītu izglītības iestāžu sniegtie pakalpojumi, kuri nav tieši saistīti ar izglītības procesu.
Atbrīvojums no PVN nav piemērojams arī maksai par treniņu nodarbībām pieaugušajiem (piemēram, peldēšana, vingrošana) un attiecīgā maksa ir apliekama ar nodokli Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajā kārtībā.
Atbilde:
1.gadījums. Uzņēmums pats sniedz izglītības pakalpojumus Latvijā vai ārvalstīs. Papildu pakalpojumus (apdrošināšanas pakalpojumus, aviosabiedrību sniegtos pakalpojumus u.c.) uzņēmums nenodrošina.
Šajā situācijā uzņēmuma sniegtais pakalpojums ir interpretējams kā izglītības pakalpojums, kuram piemērojamas Pievienotās vērtības nodokļa likuma 20.panta pirmās un otrās daļas normas, saskaņā ar kurām izglītības pakalpojumu sniegšanas vieta ir tā vieta, kas ir attiecīgo pasākumu faktiskās norises vieta.
2.gadījums. Izglītības pakalpojums notiek Latvijā vai ārvalstīs, taču uzņēmums pats izglītības pakalpojumus nesniedz un uzskata, ka darbojas tikai kā starpnieks, lai gan saņem pilnu samaksu un savā vārdā izraksta nodokļa rēķinu.
Tāpat kā iepriekšējā gadījumā papildu pakalpojumus uzņēmums nenodrošina. Taču uzņēmums nav uzskatāms par starpnieku Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē, jo saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 26.punktu starpnieks ir nodokļa maksātājs, kurš piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku vai faktisko pakalpojumu sniedzēju, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos. Starpnieks izraksta nodokļa rēķinu un saņem atlīdzību tikai par savu sniegto starpniecības pakalpojumu.
Šajā situācijā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 6.panta trešo daļu, ja nodokļa maksātājs, kas darbojas savā vārdā, bet kādas citas personas interesēs, ir iesaistīts pakalpojumu sniegšanā, uzskatāms, ka nodokļa maksātājs pats saņēmis un sniedzis šos pakalpojumus. Tādējādi arī šajā situācijā sniegtajam pakalpojumam ir piemērojamas Pievienotās vērtības nodokļa likuma 20.panta normas.
Ja pakalpojums tiek sniegts ārvalstīs, tad uzņēmumam ir jāinteresējas attiecīgās valsts nodokļu administrācijā jautājumā par nepieciešamību reģistrēties kā nodokļa maksātājam šajā valstī.
3.gadījums. Uzņēmums pats organizē izglītības pakalpojumus ārvalstīs, kā arī nodrošina citu pakalpojumu sniegšanu kursantam sakarā ar braucienu. Uzņēmums darbojas savā vārdā, izmantojot citu personu preču piegādes un pakalpojumus – ārvalsts mācību iestādes organizētos kursus, apdrošināšanas sabiedrības sniegtos apdrošināšanas pakalpojumus, aviosabiedrības sniegtos pakalpojumus, viesnīcas pakalpojumus u.c.
Šajā situācijā uzņēmuma sniegtajam pakalpojumam ir tūrisma operatoru sniegta pakalpojuma pazīmes – uzņēmums sniedz kursantam pakalpojumus saistībā ar braucienu (ceļojumu), kura mērķis ir apmācības, piemēram, valodas apguve. Uzņēmums darbojas savā vārdā un lieto vismaz vienu citas personas sniegtu pakalpojumu ceļojuma mērķiem.
Tādējādi tiek izpildīti Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 306.pantā minētie nosacījumi ceļojumu aģentūru sniegtam pakalpojumiem, attiecīgi arī Pievienotās vērtības nodokļa likuma 136.pantā noteiktie nodokļa piemērošanas nosacījumi tūrisma operatoru sniegtajiem pakalpojumiem.
Visus pasākumus, ko tūrisma operators veic, lai nodrošinātu tūrisma pakalpojuma sniegšanu (ceļojumu), uzskata par vienu pakalpojumu, ko tūrisma operators sniedz ceļotājam. Šis pakalpojums ir apliekams ar nodokli Pievienotās vērtības nodokļa likuma 136.panta noteiktajā kārtībā.
Savukārt atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 136.panta piektajā daļā noteiktajam nodokli par citiem tūrisma pakalpojumā iekļautajiem pakalpojumiem (tai skaitā viesu izmitināšanas mītņu, transporta, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem), kurus ceļotājam iekšzemē faktiski sniedz citi reģistrēti nodokļa maksātāji, iekļauj tūrisma pakalpojuma kopējā vērtībā un iekasē no ceļotāja. Par šiem pakalpojumiem iekasēto nodokļa summu tūrisma operators pilnā apmērā pārskaita faktiskajam pakalpojumu sniedzējam. Tūrisma operators šo summu nedrīkst atskaitīt kā priekšnodokli.
Šajā situācijā uzņēmums pēc darījumu ekonomiskās būtības sniedz divus ar pievienotās vērtības nodokli apliekamus darījumus, proti, izglītības pakalpojumu, kam piemērojama pievienotās vērtības nodokļa vispārīgā kārtība, un tūrisma pakalpojumu, kam ir piemērojams īpašais pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas režīms.
Ja izglītības pakalpojums tiek sniegts ārvalstīs, tad uzņēmumam ir jāinteresējas attiecīgās valsts nodokļu administrācijā jautājumā par nepieciešamību reģistrēties kā nodokļa maksātājam šajā valstī.
4.gadījums. Līdzīgi kā iepriekšējā gadījumā, uzņēmums darbojas savā vārdā, izmantojot citu personu preču piegādes un pakalpojumus saistībā ar kursanta braucienu uz ārvalstīm izglītības pasākumu apmeklēšanai – apdrošināšanas sabiedrības sniegtos apdrošināšanas pakalpojumus, aviosabiedrības sniegtos pakalpojumus, viesnīcas pakalpojumus u.c. Taču izglītības pakalpojuma organizētājs un nodrošinātājs ārvalstīs ir pats uzņēmums.
Šajā situācijā uzskatāms, ka visi pasākumi, ko uzņēmums veic sakarā ar ceļojumu, ir uzskatāmi par vienu pakalpojumu, ko sniedz tūrisma operators, izņemot uzņēmuma paša sniegto pakalpojumu – izglītības pakalpojumu. Izglītības pakalpojuma organizēšana šajā gadījumā būs apliekama ar pievienotās vērtības nodokli kā atsevišķs uzņēmuma paša sniegts pakalpojums, piemērojot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 20.panta normas.
Šādu nodokļa piemērošanas kārtību apstiprina Eiropas Savienības Tiesas 2012.gada 25.oktobra spriedums lietā C-557/11 (Maria Kozak pret Dyrektor Izby Skarbowej w Lublinie) un 1998.gada 22.oktobra spriedums apvienotajās lietās C-308/96 un C-94/97 (Madgett un Baldwin), saskaņā ar kuriem Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērības nodokļa sistēmu 306.pantā noteiktā īpašā pievienotās vērtības nodokļa shēma ir piemērojama tikai trešo personu sniegtajiem pakalpojumiem ceļojuma mērķiem.
Kā izriet no minētajiem Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem, Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērības nodokļa sistēmu 306.pantā noteiktā īpašā nodokļa piemērošanas kārtība ir piemērojama neatkarīgi no tā, vai uzņēmuma pamatdarbība ir vai nav ceļojumu organizēšana.
Ja izglītības pakalpojums tiek sniegts ārvalstīs, tad uzņēmumam ir jāinteresējas attiecīgās valsts nodokļu administrācijā jautājumā par nepieciešamību reģistrēties kā nodokļa maksātājam šajā valstī.
Tādējādi 3. un 4.gadījumā ir piemērojamas Pievienotās vērtības nodokļa likuma 136.pantā noteiktās normas arī tad, ja uzņēmuma pamatdarbība nav ceļojumu organizēšana.
Atbilde:
Atbrīvojums no PVN ir piemērojams izglītības pakalpojumiem, ko sniedz pedagogi, pasniedzot privātstundas vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un augstākās izglītības mācību programmu ietvaros.
Atbrīvojumu no PVN var piemērot personas, kam ir pedagoga sertifikāts par tiesībām sniegt privātprakses pakalpojumus un sertifikātā ir noteikta izglītības pakāpe, veids un izglītības programma, kuras ietvaros šī persona var darboties.
Atbrīvojumu no PVN var piemērot arī nodokļa maksātāju (pašnodarbināto personu) vispārējās izglītības un augstskolu mācību programmu ietvaros sniegtajām privātstundām.
Atbilde:
No PVN ir atbrīvoti bezdarbnieku profesionālās apmācības vai pārkvalificēšanas pakalpojumi, ko organizē Nodarbinātības valsts aģentūra.
Paplašināts jautājums:
Uzņēmums iegādājas tehnoloģiskās iekārtas 121 248,05 euro vērtībā (100 205 + PVN 21 043,05), kuras tiks izmantotas tikai uzņēmuma saimnieciskajai darbībai. Vai ir jāveic priekšnodokļa korekcija saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 101.pantu "Priekšnodokļa korekcija darījumos ar pamatlīdzekļiem, izņemot darījumus ar nekustamo īpašumu"?
Atbilde:
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 101.panta pirmajā daļā ir nosaukta konkrēta summa bez PVN (70 000 euro). Ja to sasniedz pie pamatlīdzekļu iegādes, veicama priekšnodokļa atskaitīšana saskaņā ar minēto pantu.