Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Vai Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 5. panta pirmās daļas 2.punkta piemērošanai, nosakot nekustamā īpašuma īpatsvaru personas aktīvu vērtībā, vēja elektriskās iekārtas pārvietojamās daļas (gondolas ar rotora spārniem) vērtība ir jāiekļauj uzņēmuma nekustamā īpašuma aktīvu vērtības kopsummā?

Atbilde:

Ņemot vērā, ka vēja turbīnas elektrostacijas gondola ar rotora spārniem, kas balstās uz speciāli izbūvēta torņa, nevar funkcionēt dalīti, tā veido vienota nekustamā īpašuma sastāvdaļu. Līdz ar to Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 5. panta pirmās daļas 2. punkta piemērošanai, vērtējot nekustamā īpašuma attiecību pret citiem aktīviem, nekustamā īpašuma vērtībā jāņem vērā vēja turbīnas elektrostacijas gondolas ar rotora spārniem vērtība.

Vai uzņēmumam ir tiesības neuzrādīt pie nesaimnieciskajiem izdevumiem ziedojumu summu attiecīgā mēneša UIN deklarācijā, ja izvēlas piemērot nodokļa atvieglojumu ziedotājiem atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktam un dividendes plāno izmaksāt citā mēnesī?

Atbilde:

Gadījumā, ja ziedojums ir veikts, sākot ar 2022.gada 21.aprīli, un ziedotājs izvēlas piemērot atvieglojumu ziedotājiem saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktu - šādā situācijā tā ziedojuma summa, kurai tiks piemērots atvieglojums ziedotājiem, ir attiecināma uz saimnieciskās darbības izdevumiem. Piemēram, ziedojuma summa ir 100 EUR, piemērojamā atvieglojuma summa saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktu ir 85 EUR - šādā situācijā ziedojuma daļa 15 EUR ir attiecināma uz nesaistītiem ar saimniecisko darbību izdevumiem (tajā mēnesī, kad ziedojums ir veikts), bet 85 EUR ir attiecināma uz saimnieciskās darbības izdevumiem.

Atbilde:

Piemērojot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12.panta pirmajā daļā noteikto nodokļa atvieglojumu ziedotājiem, uzņēmums ziedoto summu nosaka atbilstoši ziedoto preču iegādes vērtībai.

Atbilde:

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā nav noteikti atviegloti nosacījumi ziedojumiem, dāvinājumiem vai jebkādai palīdzībai personām Ukrainā. Tikai gadījumā, ja uzņēmums ziedo Latvijā reģistrētai sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei, pašvaldībai u.c. kura nodrošina koordinēta atbalsta sniegšanu Ukrainas karadarbībā cietušajiem, uzņēmumam ir tiesības uz uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu ziedotājiem saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12.panta nosacījumiem.

Ja tiek ziedoti naudas līdzekļi personām Ukrainā (ieskaitīti tieši bankas kontā Ukrainas bankā) bez sabiedriskā labuma organizācijas starpniecības, šādas summas ir uzskatāmas par nesaistītiem ar saimniecisko darbību izdevumiem, tātad uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā par attiecīgo mēnesi ziedojuma summa ir norādāma kā ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi.

Jautājums:
Pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumā izveidojusies situācijā, kurā atsevišķu preču derīguma termiņš tuvojas “derīgs līdz” (vai “ieteicams līdz”) noteiktajam datumam, kā arī ir preces, kuras neapmierina pircēju prasības, bojāts to izskats, un tml. iemeslu dēļ uzņēmums koriģē patēriņam derīgu preču iegādes vērtību (t.i., preces noceno). Daļu no minētajām precēm uzņēmums pārdod, bet daļu - ziedo sabiedriskā labuma organizācijai saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12.panta pirmās daļas 1.punktu.

Vai šim uzņēmumam preču vērtības samazinājums nav klasificējams kā preču zudums un no kādas preču vērtības ir nosakāma ziedotā summa UIN aprēķināšanas vajadzībām?

Atbilde:
Situācijā, kad pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmums koriģē patēriņam derīgu preču iegādes vērtību minēto iemeslu dēļ, šo preču vērtības samazinājums nav klasificējams kā preču zudums un nav jāņem vērā, nosakot un kontrolējot zudumu normatīvu UIN aprēķināšanai. Tādējādi minēto preču iegādes vērtības samazinājuma summa pēc ekonomiskās būtības ir uzskatāma par izdevumiem, kas saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, un neveido ar UIN apliekamu objektu.

Piemērojot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12.panta pirmās daļas 1.vai 2.punktā noteikto UIN atvieglojumu ziedotājiem, uzņēmums ziedoto summu  nosaka atbilstoši ziedoto preču iegādes vērtībai, neņemot vērā krājumu vērtības samazinājumu.

Atbilde:

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12.pants nosaka nodokļa atvieglojumu ziedotājiem, atbilstoši kuram ziedotājs pārskata gadā var piemērot vienu no trijiem atvieglojuma veidiem. Jautājumā minētajā situācijā ziedojuma summa, kurai piemēro atvieglojumu, ir 121 EUR, jo pievienotās vērtības nodokļa summa nav atskaitāma kā priekšnodoklis, bet iekļaujama kopējās izmaksās.

Atbilde:

Atvieglojumu saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 14.pantu piemēro tajā pārskata gadā, kurā pieņemts lēmums par līdzekļu piešķiršanu, neatkarīgi no līdzekļu faktiskā saņemšanas laika vai atspoguļošanas grāmatvedības uzskaitē.

Nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt pārskata gada ar nodokli apliekamo bāzi apjomā, kas atbilst 50 % no summas, kas saņemta kā valsts atbalsts lauksaimniecībai, bet ne vairāk kā par taksācijas perioda nodokļa bāzi.

Atbilde:

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (spēkā ar 01.01.2018.) pārejas noteikumu 13.punktā noteikts, ka nodokļa maksātājs, kura uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā 2017.gada 31.decembrī ir uzrādīti zaudējumi, var samazināt pārskata gadā (kas sākas 2018.gadā) par dividendēm aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par summu, kas aprēķināta 15 % apmērā no kopējās nesegto zaudējumu summas. Ja šī summa pārskata gadā (kas sākas 2018.gadā) netiek izmantota vai tiek izmantota tikai daļēji, atlikušo summu (nodokļa summu par nesegtajiem zaudējumiem) var attiecināt uz uzņēmumu ienākuma nodokli, kas nākamajos četros pārskata gados aprēķināts par dividendēm, katru gadu attiecīgi samazinot atlikušo summu (nodokļa summu par nesegtajiem zaudējumiem) par iepriekš izmantoto atlaides apmēru.

Atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (spēkā ar 01.01.2018.) pārejas noteikumu 14.punktam pārejas noteikumu 13. punktā minētā nodokļa samazinājuma summa pārskata gadā nevar pārsniegt 50 % no uzņēmumu ienākuma nodokļa summas, kas attiecīgajā pārskata gadā aprēķināta par dividendēm.

Piemērs:

Jautājums:

Kapitālsabiedrība (pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu) ir ziedojusi 2024.gada jūlijā, bet dividendes ir aprēķinājusi un izmaksājusi 2024.gada maijā un plāno dividendes aprēķināt arī 2024.gada decembrī. Vai kapitālsabiedrībai ir iespēja piemērot atlaidi ziedotājiem saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktu un samazināt 2024.gadā aprēķināto UIN par dividendēm?

Atbilde:

Situācijā, kad kapitālsabiedrība faktiski ir ziedojusi 2024.pārskata gada jūlijā un vēlas piemērot UIN atlaidi ziedotājiem (saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktu), tai ir tiesības aprēķināt dividendes un piemērot atlaidi aprēķinātajam nodoklim par dividendēm jebkurā 2024.pārskata gada mēnesī, piemēram, 2024.gada maijā vai decembrī. Tātad tā mēneša UIN deklarācijā, kurā tiek norādītas dividendes un par tām aprēķināts nodoklis, tiek piemērota arī UIN atlaide ziedotājiem, un nepieciešamības gadījumā kapitālsabiedrība iesniedz attiecīgu nodokļa deklarācijas precizējumu, piemēram, 2024.gada jūlijā (vai decembrī) precizē UIN deklarāciju par maiju.

Jautājums

SIA “V” saņēma lēmumu par administratīvo pārkāpumu, kurā ar fotouzņēmumu (fotoradaru) ir fiksēts, ka tās īpašumā esošais transportlīdzeklis Renault Master ir atradies uz noteiktiem valsts un reģionālo ceļu posmiem bez apmaksātas autoceļu lietošanas nodevas. Lēmumā par administratīvo pārkāpumu ir minēts, ka, pamatojoties uz Autoceļu lietošanas nodevas likuma 11. panta otro daļu, pie atbildības saucamā persona ir SIA “V”, kurai piemērots naudas sods 500 euro un kura sodu samaksāja no sava norēķinu konta. Vai samaksāto sodu  SIA “V” var uzskatīt par saviem saimnieciskās darbības izdevumiem?

Atbilde

Gadījumā, ja valsts institūcija (t.sk., Valsts policija) ir administratīvi sodījusi juridisko personu, tad kapitālsabiedrībai kā transportlīdzekļa īpašniecei piemērotais administratīvais sods ir uzskatāms par samērīgu soda naudu un šie izdevumi ir saistīti ar tās saimniecisko darbību. Valsts institūcijas administratīvais sods par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumu kapitālsabiedrībai nav jāiekļauj ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē, un uzņēmumu ienākuma nodoklis nav jāmaksā.

Jautājums

Uzņēmums nodarbojas ar starptautiskajiem auto kravu pārvadājumiem Eiropas valstīs. Uzņēmumam piederošā automašīna pārsniedza ātruma ierobežojumu Lietuvā, tā rezultātā sodu par ātruma ierobežojumu pārsniegšanu Lietuvā piemērojusi attiecīgā ārvalsts institūcija (Lietuvas valsts policija), kvalificējot to kā administratīvo sodu transportlīdzekļa vadītājam (pārkāpuma izdarīšanā ir vainojama konkrēta persona – transportlīdzekļa vadītājs). Vai uzņēmums var attiecināt uz saviem saimnieciskās darbības izdevumiem soda naudu, kuru tas samaksāja sava darbinieka - transportlīdzekļa vadītāja vietā?

Atbilde

Ja konkrētajā situācijā uzņēmums apmaksājis ārvalsts institūcijas uzlikto administratīvo sodu un pārkāpuma izdarīšanā ir vainojams uzņēmuma darbinieks (transportlīdzekļa vadītājs), un darbinieks neatlīdzina uzņēmumam radušās izmaksas, tad uzņēmuma samaksātais naudas sods ir pieskaitāms pie izdevumiem, kas tieši nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību un ir jāiekļauj ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē. Uzņēmuma samaksātais administratīvais sods nav jāpersonificē un nav jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī nav jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumi.

Tātad izdevumus saistībā ar minētā administratīvā soda samaksu iekļauj ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē un apliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

Gadījumā, ja transportlīdzekļa vadītājs tomēr atlīdzinās uzņēmumam tā apmaksātā naudas soda apmēru, uzņēmums būs tiesīgs iepriekš samaksāto summu attiecināt uz saviem saimnieciskās darbības izdevumiem, un tādējādi uzņēmumu ienākuma nodoklis netiks piemērots.

Atbilde:

Izdevumi, kuri rodas saistībā cilvēku no Ukrainas ieceļošanu, uzturēšanos, apmešanos un ēdināšanu, uzņēmumam ir uzskatāmi par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu. Tātad šāda veida izdevumi uzņēmumam ir iekļaujami uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un apliekami ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Minētās izdevumu summas neveido fizisko personu – nerezidentu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamu ienākumu.

Atbilde:

Gadījumā, ja uzņēmums iegādājas civilās un militārās aizsardzības priekšmetus, kuru obligātu iegādi nenosaka normatīvie akti un kuri nav saistīti ar militāro nozari, tad tie ir uzskatāmi par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu. Tātad šāda veida izdevumi uzņēmumam ir iekļaujami uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un apliekami ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

Komercsabiedrība nosūtīja darbinieku komandējumā (vai darba braucienā) un, kad ārkārtas situācijas dēļ saistībā ar vīrusa “Covid-19” izplatību darbiniekam bija jāatgriežas no komandējuma un jāpavada laiks pašizolācijā,  komercsabiedrība šim nolūkam darbiniekam noīrēja dzīvokli un apmaksāja tā īri. Vai izdevumus par dzīvokļa īri komercsabiedrība var uzskatīt par saimnieciskās darbības izdevumiem uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām?

Atbilde:
Vispārīgā gadījumā komercsabiedrības izdevumi darbinieku komandējumiem ir saimnieciskās darbības izdevumi, kurus neiekļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē. Ievērojot valstī izsludināto ārkārtas situāciju, izdevumi saistībā ar atsevišķa dzīvokļa īri darbiniekam, kurš atgriezies no komandējuma (vai darba braucienā) no vīrusa “Covid-19” skartajām valstīm un kuram nav iespējas pašizolēties patstāvīgi, ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem. Tātad komercsabiedrība šādus izdevumus neiekļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

Uzņēmumam ir radušies zaudējumi (norakstījumi) saistībā ar gatavās produkcijas norakstīšanu, jo ārkārtas situācijas dēļ būtiski samazinājās pieprasījums pēc tās un uzņēmumam nebija iespējas to realizēt. Vai šajā situācijā zaudējumi veido ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamu objektu?

Atbilde:
Uzņēmuma zaudējumi (norakstījumi), kas radušies ārkārtas situācijas dēļ,ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem, kurus uzņēmums neiekļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Grāmatvedības attaisnojuma dokumentu saturs ir noteikts likuma “Par grāmatvedību” 7. un 7.¹pantā. Līdz ar to nodokļa maksātājs patstāvīgi pieņem lēmumu atbilstoši grāmatvedības politikai, kādi attaisnojuma dokumenti tam nepieciešami izdevumu uzskaites nodrošināšanai.

Uzņēmumam ir radušies papildu izdevumi par darbinieku atgriešanos Latvijā (dzīves vietā), sakarā ar to, ka darbiniekiem bija jāatgriežas no darba brauciena (vai komandējuma) ārkārtas situācijas dēļ. Vai minētie izdevumi uzņēmumam veido ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamu objektu?

Atbilde:

Vispārīgā gadījumā komercsabiedrības izdevumi darbinieku komandējumiem ir saimnieciskās darbības izdevumi, kurus neiekļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē. Izdevumi saistībā ar darbinieku atgriešanos Latvijā (dzīves vietā) no darba brauciena vai komandējuma ārkārtas situācijas dēļ ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem. Tātad uzņēmums šādus izdevumus neiekļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

Atbilde:

Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji pie reprezentācijas izdevumiem pieskaita arī izdevumus par mazvērtīgajiem priekšmetiem, kuri satur komersanta zīmolu un tiek izplatīti ar mērķi popularizēt komersantu (Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8.panta sestās daļas 3.punkts).

Atkarībā no reprezentācijas priekšmeta vērtības var mainīties ienākuma nodokļu piemērošana mazvērtīgu priekšmetu iegādes izdevumiem.

Izdevumu kvalificēšana, ja uzņēmums reprezentācijas priekšmetus dāvina klientiem

(ja nenotiek atsevišķs, īpaši organizēts reklāmas pasākums (reklāmas kampaņa))

* Reprezentācijas izdevumi ir saimnieciskās darbības izdevumi, ja tie kopā ar personāla ilgtspējas izdevumiem pārskata gadā nepārsniedz piecus procentus no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, kā arī tie ir jāuzskaita dalīti no citiem izdevumiem (Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8.panta otrās daļas 7.punkts un trešā daļa).

** Saimnieciskās darbības izdevumus neiekļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

Atbilde:

Komercsabiedrības izdevumi darbinieku dāvanām – gan tā dāvanas vērtības daļa, kura ir aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan tā daļa, kura nav jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli – ir pielīdzināma atlīdzībai darbiniekam (t.i., samaksai par darba pienākumu veikšanu), līdz ar to šie izdevumi ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem. Tos neiekļauj nodokļa bāzē un neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli, jo atlīdzība (darba alga) darbiniekiem ir saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešams izdevumu veids, un arī tā dāvanas daļa (līdz 15 EUR), kura nav apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, šajā gadījumā ir vērtējama kā pielīdzināma darbinieka atlīdzībai un tieši saistīta ar saimniecisko darbību.

Komercsabiedrībai 2018.gadā ir bijuši reprezentācijas izdevumi. Vai nosakot, vai reprezentācijas izdevumi nepārsniedz UIN likuma 8.panta otrās daļas 7.punktā noteikto apmēru – 5 % no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi – šiem reprezentācijas izdevumiem pieskaita arī PVN daļu, kura samaksāta par minētajiem izdevumiem un nav iekļauta priekšnodoklī?

Atbilde:

Reprezentācijas izdevumu un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumu apmērā iekļauj arī to pievienotās vērtības nodokļa summas daļu, kura samaksāta par minētajiem izdevumiem un nav iekļauta priekšnodoklī.

Piemēram, komercsabiedrība ir iztērējusi reprezentācijas izdevumiem 121 EUR. Kā priekšnodoklis ir atskaitīti 8 EUR. Tātad izdevumi ir 100 EUR un pievienotās vērtības nodokļa daļa, kura samaksāta par minētajiem izdevumiem un nav iekļauta priekšnodoklī, ir 13 EUR. Kopējā izdevumu summa ir 113 EUR (100 + 13), kuru komercsabiedrībai ir jāsalīdzina ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8.panta otrās daļas 7.punktā noteikto apmēru – 5 % no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi.

Atbilde:

Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita norakstīto krājumu (preču) vērtību, kas pārsniedz zudumu normatīvu pārskata gadam.

Jāņem vērā, ja norakstīto preču vērtība pārsniedz plānoto zudumu apjomu, tad ir jāveic priekšnodokļa korekcija, aprēķinot pievienotās vērtības nodokli no summas, kas pārsniedz plānoto zudumu normu.

Tādēļ ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj:

• zudumu summu, kas pārsniedz zudumu normatīvu;
• aprēķināto pievienotās vērtības nodokli no summas, kas pārsniedz plānoto zudumu normu.

Atbilde:

Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumu 677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 27.punktā noteikts, ka atbilstoši likuma 4.panta ceturtajai daļai izdevumus, kas saskaņā ar likuma normām veido ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamu objektu, iekļauj ar nodokli apliekamajā bāzē tad, kad šim izdevumu objektam tiek izveidotas saistības, neatkarīgi no maksājuma veikšanas brīža.

Vispārīgā gadījumā ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus iekļauj nodokļa bāzē un par tiem maksā uzņēmumu ienākuma nodokli tajā taksācijas periodā (mēnesī), kurā komercsabiedrība saņēmusi rēķinu.

Piemēram, komercsabiedrība, 2018.gada septembrī iegādājas par 100 000 EUR aktīvu, kas tiks izmantots ar saimniecisko darbību nesaistītiem mērķiem). 2018.gada septembrī komercsabiedrība samaksā avansā 25 000 EUR, bet rēķinu par šī aktīva iegādi komercsabiedrība saņem un apmaksā oktobrī. Tātad minēto izdevumu, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, iekļauj tā mēneša (oktobra) deklarācijā, kurā komercsabiedrība saņēmusi rēķinu.

Komercsabiedrība uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā par 2018.gada oktobri norāda minētā aktīva iegādes vērtību, t.i., deklarācijas 6.1.rindā norāda 100 000 EUR (likuma 8.panta otrās daļas 5.punkts).

Piemēram,  komercsabiedrība, kuras pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu,  2018.gada decembrī saņem pakalpojumu par 10 000 EUR, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību. Rēķinu par šo pakalpojumu komercsabiedrība saņem un apmaksā 2019.gada janvārī.

Minētais darījums ir darījums pēc bilances datuma un tas ieļaujams 2018.pārskata gadā, kad darījums faktiski noticis, neatkarīgi no rēķina apmaksas 2019.gada janvārī.

Situācijā, kad pakalpojums ir saņemts (t.i., darījums noticis) vienā pārskata gadā, bet rēķins par to tiks apmaksāts nākamajā pārskata gadā, minēto izdevumu, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, iekļauj gada pēdējā mēneša deklarācijā – 2018.gada decembra deklarācijā – neskatoties uz rēķina apmaksas datumu.

Komercsabiedrība uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā par 2018.gada decembri norāda minēto ar saimniecisko darbību nesaistīto izdevumu (10 000 EUR), t.i., deklarācijas 6.1.rindā norāda 10 000 EUR (likuma 8.panta otrā daļa). Otrreiz šo summu 2019.gada janvāra deklarācijā nenorāda.

Atbilde:

Ja uzņēmums iegādājas vitamīnus darbiniekiem,  tad vitamīnu iegādes izdevumi  ir ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi un tos jāiekļauj ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē.

Atbilde:

Darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie darbinieku ēdināšanas izdevumi, kuri netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normām, ir uzskatāmi par saistītiem ar saimniecisko darbību un tos neiekļauj ar nodokli apliekamajā bāzē. Minētie izdevumi netiek uzskatīti par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem.

Jautājums:

Vai par saimnieciskās darbības izdevumiem var uzskatīt uzņēmuma izmaksāto atlīdzību par zvērināta tiesu izpildītāja nolēmuma izpildīšanu (t.sk., tiesu izpildītāja amata atlīdzība, pasta izdevumi par dokumentu piegādāšanu, pasta izdevumi par ierakstītā sūtījuma piegādāšanu, amata atlīdzības takse procentos, valsts nodeva), ja piedziņa veikta par nesavlaicīgu soda naudas nomaksu par ceļu satiksmes drošības pārkāpumu. Attiecīgo soda naudu uzņēmums piedzina no darbinieka, kurš bija vainīgs pārkāpuma izdarīšanā, bet zvērināta tiesu izpildītāja piedziņas izdevumus uzņēmums sedza no saviem līdzekļiem.

Atbilde:

Uzņēmuma izdevumi par tiesu izpildītāja pakalpojumiem ir vērtējami kā tieši nesaistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību, tātad tie veido ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo objektu un apliekami ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

Jautājums:

Uzņēmums reizi gadā rīko pasākumu visiem darbiniekiem - ziemassvētku balli, kuru apmeklē tikai apmeklē tikai uzņēmuma darbinieki. Katru gadu ziemassvētku laikā uzņēmuma darbinieku bērniem līdz 14 gadu vecumam tiek dāvinātas grāmatnīcas dāvanu kartes. Vai uzņēmums minētos izdevumus var attiecināt uz personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem?

Atbilde:

Personāla ilgtspējas pasākumu izdevumos iekļauj izdevumus, kuri veikti darbinieku kolektīvo pasākumu nodrošināšanai – uzņēmuma izdevumi saistībā ar ziemassvētku balles organizēšanu ir uzskatāmi par  personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem.

Vispārīgā gadījumā uzņēmuma izdevumi darbinieku bērnu dāvanu iegādei ir ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, kas aprēķināti saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8.pantu, un veido ar nodokli apliekamo objektu, kas jāiekļauj ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē. Taču, ja izdevumi darbinieku bērnu dāvanām ir iekļauti fiziskās personas (bērna vecāka) ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā (ir personificējami), tie uzskatāmi par ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem, par ko uzņēmumu ienākuma nodoklis nav jāmaksā.

Jautājums:

Uzņēmums rīko sporta spēles saviem darbiniekiem, tās var apmeklēt visi uzņēmuma darbinieki ar saviem draugiem un ģimenes locekļiem (dalības maksa netiek neteikta). Pasākuma izdevumos ietilpst norises vietas īre, pasākuma vadītājs, ēdināšanas izdevumi u.tml. Vai uzņēmums minētos izdevumus var attiecināt uz personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem?

Atbilde:

Uzņēmuma izdevumi saistībā ar jautājumā minēto sporta spēļu organizēšanu ir uzskatāmi par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem. Personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi neveido ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamu objektu, ja tie kopā ar reprezentācijas izdevumiem pārskata gadā nepārsniedz piecus procentus no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi.

Jautājums:

Uzņēmums nodarbojas ar izstrāžu rīkošanu. Par labiem darba rezultātiem uzņēmuma īpašnieks organizē kolektīva saliedēšanas pasākumu – ekskursiju ar autotransportu visiem uzņēmuma darbiniekiem uz Horvātiju. Vai uzņēmums minētos izdevumus var attiecināt uz personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem?

Atbilde:

Uzņēmuma izdevumi saistībā ar ekskursijas organizēšanu ir uzskatāmi par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem.

Jautājums:

Kapitālsabiedrība saistībā ar labiem darba izpildes rezultātiem organizē kolektīva saliedēšanas pasākumu – ekskursiju uz Gruziju. Tajā piedalās visi darbinieki, kā arī kapitālsabiedrības valdes loceklis. Visus ar ekskursiju, ko palīdz organizēt tūrisma kompānija, saistītos izdevumus apmaksā kapitālsabiedrība. Darbiniekiem ir atļauts ekskursijā ņemt līdzi draugu vai ģimenes locekli.  

Vai uzņēmums minētos izdevumus var attiecināt uz personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem?

Atbilde:

Izdevumi saistībā ar ekskursijas organizēšanu par darbiniekiem un valdes locekli (izņemot izdevumus par darbinieku draugiem un ģimenes locekļiem) ir iekļaujami personāla ilgtspējas pasākumu izdevumos atbilstoši UIN likuma 8. panta ceturtajai daļai. Jāņem vērā, ka personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi, kas UIN likuma izpratnē netiek aplikti ar UIN, darbiniekiem un valdes loceklim neveido ar algas nodokli apliekamu ienākumu, savukārt kapitālsabiedrības apmaksātie ekskursijas izdevumi, kas attieksies uz darbinieku draugiem un ģimenes locekļiem, ir ar algas nodokli apliekams ienākums (MK 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 18.³ 5.apakšpunkts). Izdevumu daļu, par kuru samaksāts algas nodokli, kapitālsabiedrība attiecina uz saviem saimnieciskās darbības izdevumiem (t.i., tos neieskaita personāla ilgtspējas pasākuma izdevumos).

UIN aprēķināšanas vajadzībām reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi ir jāuzskaita atsevišķi no citiem nodokļa maksātāja izdevumiem.

Jautājums:

Kapitālsabiedrība 2024.gadā saistībā saslimstības ar Covid-19 pieaugumu vēlas būt atbildīga pret saviem darbiniekiem un klientiem, un lai novērstu saslimšanas risku nodrošina iespēju darbiniekiem veikt Covid-19 testus. Vai šādu testu iegādes izmaksas, kas uzņēmuma darbiniekiem tiek piedāvāti bez maksas, kā arī komercsabiedrības izdevumi, iegādājoties individuālās aizsardzības līdzekļus Covid- 19 izplatības sakarā (dezinfekcijas līdzekļus, cimdus, maskas u.tml.) ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem, kuriem nepiemēro UIN?

Atbilde:

Izdevumi saistībā ar Covid-19 testu un citu individuālās aizsardzības līdzekļu iegādi kapitālsabiedrība attiecina uz saviem saimnieciskās darbības izdevumiem, tos neiekļauj nodokļa bāzē un neapliek ar UIN.

Atbilde:

Par nerezidentam (juridiskai personai) izmaksātajām summām (tostarp arī dividendēm), no kurām nav ieturams uzņēmumu ienākuma nodoklis saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 5.panta pirmo daļu, izmaksātājs sniedz VID EDS uzņēmumu ienākuma nodokļa pārskatu par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā (atbilstoši MK 14.11.2017. noteikumu Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 6. pielikumam). Pārskatu sniedz reizi gadā, vienlaikus ar uzņēmumu ienākuma nodokļa pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju. Informāciju par nerezidenta gūto ienākumu, no kura nodoklis nav jāietur, pārskatā iekļauj, ja pārskata gadā nerezidenta attiecīgā veida ienākuma kopsumma pārsniedz 5000 euro.

Atbilde:

Atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 5.panta pirmajai daļai nerezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no saimnieciskās darbības vai ar to saistītām darbībām. Nodoklis tiek ieturēts no tādiem maksājumiem, kurus rezidenti (izņemot fiziskās personas) un pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem, ja no šiem maksājumiem nav ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Uzņēmumu ienākuma nodoklis nav jāietur izmaksas brīdī no dividendēm, kuras tiek izmaksātas nerezidentam.

Tādējādi no nerezidentam izmaksājamām dividendēm Latvijā uzņēmumu ienākuma nodoklis papildus netiek ieturēts (proti, nerezidents saņem tādu dividenžu summu, kura tam pienākas saskaņā ar dalībnieku lēmumu).

Ņemot vērā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas vispārīgo kārtību Latvijā, uzņēmumu ienākuma nodokli maksā Latvijā reģistrēta kapitālsabiedrība par savu sadalīto peļņu.

Tādēļ gadījumā, ja Latvijā reģistrēta kapitālsabiedrība izmaksā dividendes nerezidentam – juridiskai personai, par dividendēm Latvijā nerezidents nodokli nemaksā, un līdz ar to nav pamata pieprasīt apliecinājumu par nerezidenta samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokli Latvijā, kā arī nerezidentam, kurš Latvijā nemaksā uzņēmumu ienākuma nodokli no dividendēm, nepienākas nodokļa atmaksa Latvijā.

Vai kapitālsabiedrība, kura par transportlīdzekli nemaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (neizpildās UIN likuma 8. panta piektās daļas 5. punkta nosacījumi), var aprēķinos par degvielas (t.sk., elektroenerģijas) patēriņu piemērot transportlīdzeklim noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem (t.i., piemērot limitu - degvielas patēriņa norma +20%)?

Atbilde:

Gadījumā, ja uzņēmumam attiecībā uz vieglo transportlīdzekli neizpildās likuma 8.panta piektās daļas 5.punktā minētie kritēriji, tad, lai pamatotu transportlīdzekļa izmantošanu saimnieciskās darbības vajadzībām un degvielas izmantošanu saimnieciskās darbības nodrošināšanai, ir jāveic detalizēta braucienu uzskaite (piemēram, ar ceļazīmēm vai maršruta lapām) grāmatvedības organizācijas dokumentos noteiktajā kārtībā.

Piemēram, ja uzņēmums nav reģistrēts kā vieglā transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs (īpašnieks ir autosalons, turētājs ir līzinga kompānija), bet faktiski lieto šo transportlīdzekli. Par šī transportlīdzekļa īpašnieku tas kļūs pēc tam, kas būs atmaksājis līzingu. Tāpēc tas nevar reģistrēties kā transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs un līdz ar to uzņēmumam nav pienākums maksāt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļa nodokli.

Arī gadījumā, ja uzņēmumam attiecībā uz vieglo transportlīdzekli neizpildās likuma 8.panta piektās daļas 5.punktā minētie kritēriji, uzņēmumam ir pienākums veikt detalizētu braucienu uzskaiti (piemēram, ar ceļazīmēm vai maršruta lapām), lai pamatotu transportlīdzekļa izmantošanu saimnieciskās darbības vajadzībām, kā arī nodrošināt faktiski nobraukto kilometru un patērētās degvielas uzskaiti, lai pārliecinātos, ka tā transportlīdzekļa degvielas izdevumi par faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar transportlīdzeklim noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem patēriņu nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem.

Jautājums:

Kapitālsabiedrība  nomā reprezentatīvu automobili no fiziskas personas, tāpēc nomas maksas samaksas brīdī tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 10%. Vai visa reprezentatīvā automobiļa nomas maksa, kura ietver  arī ieturēto 10% iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir uzskatāma par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību?

Atbilde:

Reprezentatīva automobiļa nomas maksa un citi izdevumi, kas rodas reprezentatīva automobiļa ekspluatācijas gaitā, ir ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, kuri iekļaujami uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un apliekami ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

Ja fiziskā persona, iznomājot automobili, pieteikusi Valsts ieņēmumu dienestā to kā nereģistrējamu saimniecisko darbību, tad kapitālsabiedrībai kā ienākuma izmaksātājam ir pienākums ieturēt un iemaksāt budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli no līguma summas 10 % apmērā.

Ieturētais nodoklis no fiziskas personas ieņēmumiem par reprezentatīva automobiļa iznomāšanu ir attiecināms uz saimnieciskās darbības izmaksām, jo minētais nodoklis uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām nav uzskatāms par ekspluatācijas izdevumiem. Tātad iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa, kas ieturēta no fiziskas personas ieņēmumiem, nav iekļaujama uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē.

Jautājums:

Kapitālsabiedrība nomā reprezentatīvu automobili. Nomas maksājums par 2022.gada novembri un decembri tika samaksāts 2023.gada janvārī. Kura mēneša uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā attiecīgie izdevumi ir iekļaujami nodokļa bāzē un apliekami ar uzņēmumu ienākuma nodokli?

Atbilde:

Situācijā, kurā pakalpojums ir saņemts vienā pārskata gadā, 2022.gadā, bet samaksa par to veikta nākamajā pārskata gadā, 2023.gadā, attiecīgos izdevumus, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, iekļauj tā pārskata gada deklarācijā, kad šie izdevumi atzīti grāmatvedībā izdevumos un iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neskatoties uz samaksas datumu, t.i., 2022.gadā. Izdevumus par reprezentatīvā automobiļa nomu kapitālsabiedrība iekļauj tā taksācijas perioda (mēneša) deklarācijā, kad minētie izdevumi grāmatvedībā tiek atzīti izdevumos, t.i., 2022.gada novembrī un decembrī.

Jautājums:

Vai iegādājoties degvielu kapitālsabiedrības īpašumā esošajam reprezentatīvajam automobilim, degvielas iegādes izdevumi (visa summa, ieskaitot PVN) ir uzskatāmi par reprezentatīvā automobiļa ekspluatācijas izdevumiem un apliekami ar uzņēmumu ienākuma nodokli?  

Atbilde:

Uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām degvielas iegādes izdevumus (visu summu, ieskaitot PVN) uzskata par reprezentatīvā automobiļa ekspluatācijas izdevumiem, kurus iekļauj nodokļa bāzē un apliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli.   

Uzņēmums ir iegādājies vieglo automašīnu, par kuru maksā UVTN, un veic atbilstošu vieglās automašīnas izdevumu uzskaiti. Vai ir jāizpildās nosacījumam, ka degvielas patēriņa norma nedrīkst pārsniegt izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk par 20%, un kādu normu uzņēmumam ir tiesības izmantot (ja CSDD uzturētajā Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā ir norādītas abas vērtības NEDC un WLTP) ?

Atbilde:

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8.panta piektās daļas 5.punkts nosaka, ka izdevumi par transportlīdzekļa (izņemot reprezentatīvo automobili) degvielu ir uzskatāmi par izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību neatkarīgi no tā, vai attiecīgais transportlīdzeklis ir izmantots tikai saimnieciskajā darbībā, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar transportlīdzeklim noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem, ja ir izpildīts ja ir izpildīts viens no šādiem kritērijiem:

a) par transportlīdzekli tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis,

b) transportlīdzeklis ir atbrīvots no aplikšanas ar uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14. panta pirmās daļas 5. un 6. punktu,

c) nodokļa maksātājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības izvērtēšanu ir atbilstīga lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība vai atbilstīga

mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, vai zvejnieka saimniecība.

Ja CSDD vieglajiem transportlīdzekļiem sāk norādīt abu metožu - gan NEDC, gan WLTP -  pilsētas degvielas patēriņu, tad nodokļa maksātājs var izvēlēties piemērot vērtību “Degvielas patēriņš pie maza ātruma (pilsētā) WLTP”.

Kādu degvielas patēriņa normu uzņēmumam ir jāpiemēro attiecībā uz iegādāto vieglo elektromobili, ja pretēji automobiļiem ar degvielas patēriņu, elektromobilis atbilstoši izgatavotāja  atbilstības sertifikātā norādīto patēriņa normu pilsētas režīmā var nobraukt vairāk kilometrus, nekā veicot braucienus parastā režīmā?

Atbilde:

Lai nodrošinātu, ka arī elektromobiļu elektrības patēriņam uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanai tiktu ievērotas  Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8.panta piektās daļas 5.punkta prasības, elektromobiļiem, jāņem vērā augstākais no ražotāja noteiktajiem elektrības patēriņa rādītājiem, vai kāds no publiski pieejamā vidējā patēriņa rādītājiem, vai, piemēram, kāds no publiski veikta testa rādītājiem (skat. https://elektrumveikals.lv/lv/majai/e-auto-uzlade/elektroauto-testi?producer=2&nobraukums=2&videjais-paterins=).

1) tēvam un dēlam kopā pieder 75 % kapitāla daļu SIA”X” un SIA “Y”;

2) fiziskajai personai, kura nav sabiedrību īpašnieks, bet ir valdes loceklis, ir balsu vairākums SIA “A” un SIA “B” valdēs;

3) tēvam pieder 55 % kapitāla daļu SIA”L” un dēlam pieder 70 % kapitāla daļu SIA “J”.

Atbilde:

Vispārējā gadījumā saistītai personai izsniegts aizdevums ir uzskatāms par nosacītu peļņas sadali un apliekams ar uzņēmumu ienākuma nodokli, ievērojot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 11.panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktos izņēmumus. Saistītu personu definīciju nosaka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 18.punkts.

1. SIA”X” un SIA “Y” ir uzskatāmas par saistītām sabiedrībām, kā arī minētās fiziskās personas ir ar tām saistītas personas (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 18.punkta c) apakšpunkts);

2. SIA “A” un SIA “B” ir uzskatāmas par saistītām sabiedrībām (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 18.punkta f) apakšpunkts);

3. SIA”L” un SIA “J” ir uzskatāmas par saistītām sabiedrībām, kā arī minētās fiziskās personas ir ar tām saistītas personas (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 18.punkta c) apakšpunkts).

Atbilde:

Pārstāvniecība nav pielīdzināma pastāvīgajai pārstāvniecībai likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē, un līdz ar to pārstāvniecībai nav pienākums sagatavot un iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu.

Atbilde:

Nerezidentam nav jāreģistrē pastāvīgā pārstāvniecība, jo tā darbība Latvijā neatbilst pastāvīgās pārstāvniecības pazīmēm.

Vispārīgā gadījumā nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības (filiāles) reģistrēšanas nosacījumi Latvijā ir noteikti likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14.pantā.

Nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja vienlaikus ir ievēroti visi turpmāk minētie noteikumi:

1. nerezidents (ārvalsts komersants) Latvijā izmanto noteiktu darbības vietu;
2. darbības vieta tiek izmantota pastāvīgi vai ir izveidota nolūkā to izmantot pastāvīgi;
3. darbības vieta tiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai (Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14.panta septītā daļa).

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14.panta astotajā daļā papildu šā panta septītajā daļā minētajam ir noteiktas darbības, kuras veicot tiks uzskatīts, ka nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā.

Neatkarīgi no likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14.panta septītajā daļā minētā tiks uzskatīts, ka nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja nerezidents (ārvalsts komersants) Latvijā veic vismaz vienu no turpmāk minētajām darbībām:

1. izmanto būvlaukumu vai veic celtniecības, montāžas vai instalācijas darbus, vai veic ar būvlaukumu vai minētajiem darbiem saistītu uzraudzības vai konsultatīvo darbību;
2. izmanto dabas resursu pētīšanai vai iegūšanai paredzēto aprīkojumu vai iekārtas, urbšanas platformas un speciālos kuģus vai veic ar tiem saistīto pārraudzības vai konsultatīvo darbību;
3. laika posmā vai laika posmos, kas kopumā pārsniedz 30 dienas jebkurā sešu mēnešu periodā, sniedz pakalpojumus, to skaitā konsultatīvos, vadības un tehniskos pakalpojumus, izmantojot savus darbiniekus vai piesaistīto personālu;
4. izmanto fiziskās, juridiskās vai citas personas darbību savas saimnieciskās darbības vajadzībām, ja minētajai personai ir piešķirtas un tā regulāri (vairāk nekā vienu reizi taksācijas periodā) izmanto pilnvaras noslēgt līgumus nerezidenta (ārvalsts komersanta) vārdā (Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14.panta astotā daļa).

Atbilde:

Nerezidentam nav jāreģistrē pastāvīgā pārstāvniecība, jo tā darbība Latvijā neatbilst pastāvīgās pārstāvniecības pazīmēm (skat. 1.atbildi).

Atbilde:

Nerezidentam nav jāreģistrē pastāvīgā pārstāvniecība, jo tas neveiks komercdarbību. Nerezidents (ārvalsts komersants) Latvijā var reģistrēt pārstāvniecību, kurai nav tiesību veikt komercdarbību un kura nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja.

Ārvalsts komersantam ir tiesības atvērt Latvijā savas pārstāvniecības. Pārstāvniecība nav juridiskā persona, un tai nav tiesību veikt komercdarbību Latvijā (Komerclikuma 25.²pants).

Līdz ar to Latvijā reģistrēta pārstāvniecība (bez tiesībām veikt komercdarbību) nav pielīdzināma pastāvīgai pārstāvniecībai likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14.panta izpratnē, tā neveic komercdarbību un nav uzskatāma par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju. Tādējādi pārstāvniecība (bez tiesībām veikt komercdarbību) nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja un tai nav pienākums iesniegt VID nodokļa deklarāciju, bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu.

Vai nerezidentam – Lietuvā reģistrētai komercsabiedrībai - ir pienākums reģistrēt pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā gadījumā, ja tā plāno 8- 9 mēnešu periodā Latvijā konkrētā būvlaukumā sniegt būvniecības pakalpojumu kopumu, kas ietver būvniecības darbu veikšanu un attiecīgā būvniecības projekta uzraudzību?

Atbilde:

Nerezidentam ir pienākums reģistrēt pastāvīgo pārstāvniecību, jo tas veiks būvniecības darbus konkrētā būvlaukumā Latvijā ilgāk nekā sešus mēnešus.

Jāņem vērā, ka vērtējot komercsabiedrības, kura reģistrēta Lietuvā darbību Latvijā, ir piemērojama Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības konvencija nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanai (turpmāk- nodokļu konvencija). Saskaņā ar nodokļu konvencijas 5.panta 3.punktu būvlaukums, celtniecības vai montāžas projekts tiks uzskatīts par pastāvīgo pārstāvniecību tikai tad, ja šie celtniecības vai projektēšanas darbi notiek ilgāk nekā sešus mēnešus.

Atbilde:

Nodokļa maksātājs patstāvīgi sagatavo uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju un to iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam līdz pēctaksācijas perioda (nākamais mēnesis pēc taksācijas perioda) 20. datumam.

Obligāti ir iesniedzama deklarācija par pārskata gada pēdējo mēnesi. Par pārējiem pārskata gada mēnešiem deklarācija ir iesniedzama, ja nodokļu maksātājam veidojas ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekams objekts.

Atbilde:
 

1. 1Gadījumā, ja SIA par 2021.gadu ir aprēķināts VSAOI 80 euro, IIN 50 euro  un nodokļi 2021.gadā ir samaksāti (t.i., nosegti pilnā apmērā gan no iemaksām, gan no novirzītās PVN pārmaksas), tad SIA nav pienākums maksāt UIN 50 euro apmērā.
2. Gadījumā, ja SIA (kura 2021.gada laikā nav veikusi IIN vau VSAOI 100 euro) ir bijusi pārmaksa (neattiecinātās iemaksas) 2021.gada decembrī un DD ziņojumu par 2021.gada decembri tā iesniedz 2022.gada 10.janvārī, tad minētais maksājums pieskaitāms pie 2022.gada maksājumiem. Līdz ar to SIA par 2021.gadu ir jāmaksā UIN 50 eiro apmērā.
3. Gadījumā, ja SIA 2021.gadā ir veiktās un neattiecinātās nodokļu iemaksas, kas veido nodokļu pārmaksu un pret saistībām tiek attiecinātas tikai 2022.gada janvārī, tās nav uzskatāmas par 2021.gadā veiktām VSAOI un IIN iemaksām. Līdz ar to SIA par 2021.gadu ir jāmaksā UIN 50 eiro apmērā, bet par 2022.gadu nebūs jāmaksā UIN 50 eiro apmērā.

Nodokļa maksātājs maina MUN (mikrouzņēmumu nodokļa) maksātāja statusu un kļūst par UIN (uzņēmumu ienākuma nodokļa) maksātāju ar 01.07.2021.

Līdz 01.07.2021. nodokļa maksātājs ir samaksājis MUN 1000 euro, bet 2021.gada decembra (pārskata perioda pēdējā mēneša) UIN deklarācijā aprēķinātā UIN summa ir 15 euro (mazāka par 50 euro). Vai šajā situācijā nodokļu maksātājam ir pienākums maksāt UIN 50 euro apmērā?

Atbilde:

Nodokļu maksātājs ņem vērā 2021.gadā samaksāto MUN, tādēļ tam nav jāmaksā UIN 50 euro apmērā. Tas maksā 2021.gada decembra UIN deklarācijā aprēķināto UIN summu 15 euro.

Vai, aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli par 2019.gada decembri, atbrīvojums no minimālā uzņēmumu ienākuma nodokļa 50 euro apmērā tiek piemērots zemnieku saimniecībai, kurai nav darbinieku, bet īpašnieks kā pašnodarbinātais veicis par sevi valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas?

Atbilde:
Jā, atbrīvojums no minimālā uzņēmumu ienākuma nodokļa 50 euro ir piemērojams arī tādā gadījumā, ja zemnieku saimniecībai nav darbinieku, bet īpašnieks ir veicis par sevi valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kā pašnodarbinātais.

Atbilde

Ieguldījumu fonds un alternatīvais ieguldījumu fonds nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, līdz ar to tas neaizpilda un neiesniedz uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju.

Tomēr ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem ir pienākums līdz nākamā pārskata gada pirmā mēneša 20.datumam sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par visu veidu maksājumiem to pārvaldē esošo Latvijā reģistrēto ieguldījumu fondu vai alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldītājiem (Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 16.panta trešā daļa).

Tādējādi Latvijā reģistrēts ieguldījumu fonds (tai skaitā citas valsts ieguldījumu fonds, kas reģistrējis pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā), kā arī alternatīvais ieguldījumu fonds (tai skaitā citas valsts alternatīvais ieguldījumu fonds, kas reģistrējis pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā) iesniedz šādu informāciju par ieguldītāju (Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumu Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 109.punkts):

            1) nosaukums vai vārds, uzvārds;

            2) nodokļa maksātāja reģistrācijas kods vai personas kods;

            3) rezidences valsts;

            4) adrese rezidences valstī (iela, numurs, pilsēta, apdzīvota vieta, pasta indekss);

            5) ieguldītājam izmaksātā maksājuma veids:

                        5.1. procentu ienākumi;

                        5.2. dividendes;

                        5.3. ienākumi no nekustamā īpašuma izīrēšanas un iznomāšanas;

                        5.4. pārējie maksājumi, tai skaitā ieguldījumu fonda apliecību atpirkšana;

                        5.5. izmaksas datums;

                        5.6. maksājuma summa (euro).

Minēto informāciju sniedz brīvā formā (EDS sistēmā izvēloties nestrukturēto dokumentu „Informācija Valsts ieņēmumu dienesta klientu apkalpošanas centriem”).