- Stājoties amatā, deklarāciju jāiesniedz mēneša laikā.
- Kārtējo gada deklarāciju jāiesniedz laikā no 15. februāra līdz 1. aprīlim.
- Beidzot pildīt amata pienākumus, deklarācija jāiesniedz divu mēnešu laikā no amata pienākumu pildīšanas pēdējās dienas.
- Ja amatā nostrādāts kopumā mazāk par trim mēnešiem, deklarāciju, beidzot pildīt amata pienākumus, nav jāsniedz.
Lai EDS varētu nodrošināt pilnu informāciju par gūtajiem ienākumiem, aicinām deklarāciju, beidzot pildīt pienākumus, iesniegt ne ātrāk kā pēc viena mēneša, taču ne vēlāk kā divu mēnešu laikā, kad beidzat pildīt valsts amatpersonas amata pienākumus.
- Deklarāciju uzreiz pēc amata atstāšanas un par diviem nākamajiem gadiem ir pienākums iesniegt tikai Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministriem, īpašu uzdevumu ministriem un parlamentārajiem sekretāriem, pašvaldību domju priekšsēdētājiem un pašvaldību izpilddirektoriem. Arī šīm amatpersonām deklarācija nav jāsniedz vispār, ja amatā kopumā nostrādāts mazāk par trim mēnešiem.
- Par pirmo gadu pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas deklarācija jāiesniedz ne vēlāk kā pēc viena gada un trim mēnešiem no dienas, kad amats atstāts.
- Par otro gadu pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas deklarācija jāiesniedz ne vēlāk kā pēc diviem gadiem un trim mēnešiem no dienas, kad amats atstāts.
- Deklarācija nav jāiesniedz, ja, beidzot pildīt amata pienākumus vienā amatā, ne vēlāk kā divu mēnešu laikā uzsāk pildīt amatpersonas pienākumus citā amatā.
- Šajā sadaļā jānorāda informācija par jebkuru citu amatu, kas ieņemts papildus amatpersonas amatam. Citi amati var būt:
- valsts amatpersonas amats, ja vienlaikus ieņem vairākus valsts amatpersonas amatus (piemēram, ir galvenais nodokļu inspektors un arī iepirkumu komisijas loceklis).
- saimnieciskās darbības veicēja (pašnodarbinātā) statuss, amats biedrībā, nodibinājumā, politiskā vai reliģiskā organizācijā vai arodbiedrībā. Ja kādā no šīm organizācijām ir tikai biedra statuss, bet nav amata (piemēram, amats valdē), tad šāda informācija nav jānorāda,
- darbi, par kuriem saņem honorārus, autoratlīdzības,
- visu veidu pilnvarojumi.
- Informācija jānorāda arī tad, ja ieņemtais amats vai veiktais darbs:
- bija īslaicīgs, pildīts tikai dažas dienas;
- arī ja netiek saņemta atlīdzība.
- Jānorāda informācija par nekustamajiem īpašumiem, kas ir:
- īpašumā, kopīpašumā,
- valdījumā,
- lietošanā vai nomā (faktiskā dzīvesvieta)
lietošanā, tas nozīmē, ka deklarācijā kā nekustamais īpašums jānorāda sava faktiskā dzīvesvietā arī tad, ja tā amatpersonai pašai nepieder un, piemēram, tiek nomāta vai amatpersona dzīvo, piemēram, radu vai draugu īpašumā bez atlīdzības.
- Sadaļā par nekustamajiem īpašumiem uzreiz nav iespējams norādīt informāciju par to, vai nekustamais īpašums ir īpašumā, kopīpašumā, valdījumā, lietošanā vai nomā.
Tāpēc vispirms jāievada dati par pašu īpašumu, tad jānospiež poga “Pārbaudīt un saglabāt” un tikai tad jānorāda šī informācija.
- Jānorāda informācija par piederošiem finanšu instrumentiem (vērtspapīri - akcijas, obligācijas, ieguldījumu apliecības u.c.).
- Ja tiek veikti darījumi ar finanšu instrumentiem (vērtspapīriem), ir jāsniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma, jo ienākums no kapitāla aktīvu pārdošanas (atsavināšanas) ir uzskatāms par ienākumu no kapitāla pieauguma.
Savukārt valsts amatpersonas deklarācijas sadaļā “Ienākumi” jānorāda summa, kura veidojas, no kapitāla aktīva pārdošanas (atsavināšanas) cenas atņemot iegādes vērtību.
- Jānorāda ziņas par skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumiem, ja to apmērs atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu apmēru (2023. gadā – 12 400 eiro, 2024. gadā 14 000 eiro):
- arī ja tiek veidota dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu;
- arī ja tiek veidots uzkrājums privātajos pensiju fondos.
- Jānorāda arī naudas līdzekļi, kas atrodas finanšu instrumentu kontā un ieguldījumu kontā, ja naudas uzkrājumi atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.
- Jāsniedz ziņas par naudas uzkrājumiem gan Latvijā, gan ārvalstīs.
- Jānorāda visi gūtie ienākumi, arī tādi, kas gūti no savas personīgās mantas pārdošanas.
- Informācija par ienākumiem, ko jau ir deklarējis darba devējs (saņemtais atalgojums) vai pati amatpersona (piemēram, ienākumi no saimnieciskās darbības), deklarācijā automātiski ielasās no VID rīcībā esošajiem datiem. Automātiski ielasīto datu pareizība jāpārbauda.
- Savukārt pašam deklarācijas iesniedzējam deklarācijā jāievada visi papildus gūtie ienākumi, tai skaitā:
- saņemtās autoratlīdzības;
- pabalsti;
- mantojumā vai dāvinājumā saņemtie naudas līdzekļi, neatkarīgi no summas;
- ienākumi no nekustamā īpašuma vai transportlīdzekļa pārdošanas, arī to, kas izmantots saimnieciskajā darbībā;
- laimesti, tostarp tie laimesti, kas gūti loterijās, azartspēlēs, izlozēs u.c., neatkarīgi no to lieluma un neatskaitot izdevumus vai zaudējumus.
- Jānorāda informācija par visiem veiktajiem darījumiem, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas (2023. gadā – 12 400 eiro, 2024. gadā 14 000 eiro).
- Jānorāda veiktie darījumi (tostarp maiņas darījumi) ar transportlīdzekļiem.
- Darījums ir:
- pirkums;
- pārdevums;
- kredīts;
- līzings;
- dāvinājums;
- mantojums;
- ziedojums;
- aizdevums;
- depozīts;
- drošības naudas iemaksa;
- dzīvības apdrošināšanas līgums;
- galvojums;
- īres līgums;
- rokasnaudas līgums u.tml.
- Ja nekustamais īpašums pirkts kredītā, jānorāda gan kredīta līgums, gan pirkuma līgums.
- Jānorāda parādsaistības, ja tās atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas (2023. gadā – 12 400 eiro, 2024. gadā – 14 000 eiro).
- Deklarācijā, kuru iesniedz, stājoties amatā, informācija jāsniedz par stāvokli amatā stāšanās dienā.
- Kārtējā gada deklarācijā jānorāda informācija, kas aktuāla 31.decembrī.
- Deklarācijā, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus, jāsniedz informācija par stāvokli amata pienākumu pildīšanas pēdējā dienā.
- Jānorāda informācija par izsniegtajiem aizdevumiem, ja tie atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas (2023. gadā – 12 400 eiro, 2024. gadā 14 000 eiro).
- Svarīgi nejaukt parādsaistības un aizdevumus:
- Parādsaistības – amatpersona aizņemas no kredītiestādes vai citas personas naudas līdzekļus.
- Aizdevums – amatpersona pati aizdod naudas līdzekļus uzņēmumam/iestādei vai citai personai.
- Jānorāda sava laulātā, vecāku, brāļu, māsu, pusbrāļu, pusmāsu un bērnu vārdu, uzvārdu un radniecību. Informācija no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas „Iedzīvotāju reģistrs“ deklarācijā ielasās automātiski, tāpēc, aizpildot deklarāciju, tikai jāpārliecinās, vai informācija ir pareiza un, ja nepieciešams, jāprecizē.
- Valsts amatpersonas pienākums ir pārbaudīt un, ja nepieciešams, arī precizēt un papildināt informāciju.
- Iesniedzot deklarāciju EDS, deklarācijas iesniedzējs apliecina, ka deklarācijā norādītās ziņas ir pilnīgas un patiesas.
- Deklarāciju var precizēt ne vēlāk kā mēneša laikā pēc deklarācijas publiskojamās daļas publiskošanas VID Publiskojamo datu bāzē.
(Publiskojamo datu bāzē pie katras deklarācijas ir atspoguļots deklarācijas publiskošanas datums).
- Deklarāciju ir pienākums precizēt viena mēneša laikā:
- ja administratīvā pārkāpuma procesā stājies spēkā nolēmums, ar kuru persona ir sodīta par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā;
- ja kriminālprocesā ir stājies spēkā nolēmums, ar kuru persona ir sodīta par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā;
- maznozīmīgu pārkāpumu gadījumos.
- Valsts prezidenta, Saeimas deputātu, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministru, īpašu uzdevumu ministru, parlamentāro sekretāru un valstspilsētu domju deputātu deklarācijās norādītos publiskojamos datus publisko ne vēlāk kā mēneša laikā pēc to iesniegšanas.
- Pārējo valsts amatpersonu deklarācijās norādītos publiskojamos datus publisko ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc to iesniegšanas.