2024. gada 10.oktobrī amata pienākumus sāk pildīt jaunais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks Jānis Upmanis.
Publicēts: 10.10.2024.
J.Upmanis vairāk nekā 20 gadus ir strādājis informācijas tehnoloģiju (IT) jomā, pēdējie 10 gadi ir bijuši vadošos amatos, tajā skaitā IT direktora lomā uzņēmumā Volvo Truck HQ. Pēdējo gadu bija produktu portfeļa vadītājs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, nodrošinot IT sistēmas 2024.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām Latvijā.
VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe uzsver: “Spēcīga vadības komanda ir veiksmīgas organizācijas pamats. Ar patiesu prieku uzņemu VID vadības komandā jaunu ģenerāldirektora vietnieku IT jomā Jāni Upmani. Jāņa redzējums par digitālo transformāciju, ilggadējā pieredze lielā starptautiskā uzņēmumā un radošās idejas, ir tas, kas ļaus Valsts ieņēmumu dienestam kļūt vēl inovatīvākam, saprotamākam un pieejamākam mūsu klientiem”.
Konkursa komisijas darbu vadīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, un tās sastāvā strādāja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Finanšu ministrijas, Valsts kancelejas deleģētie pārstāvji, kā arī VID pārstāvji.
Atklātais konkurss noritēja trīs kārtās. Pirmajā atlases kārtā tika izvērtēti pretendentu iesniegtie dokumenti, otrajā kārtā komisija vērtēja pretendenta komunikācijas un prezentēšanas prasmes, pārrunāja ar pretendentiem viņu motivāciju ieņemt šo amatu, kā arī redzējumu par VID prioritātēm un attīstību atbilstoši VID stratēģiskajiem virzieniem, kā arī tika novērtētas pretendentu profesionālās zināšanas atbilstoši amata prasībām. Savukārt trešajā kārtā tika īpaši vērtētas vadības kompetences, kas saistītas ar lēmumu pieņemšanu un atbildības uzņemšanos, komandas vadīšanu, orientāciju uz rezultātu sasniegšanu, orientāciju uz attīstību un stratēģisko redzējumu.
Lai piedalītos konkursā, pretendentam bija jāatbilst likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 17.panta pirmās daļas un Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām, jābūt nevainojamai reputācijai un atbilstībai likuma “Par valsts noslēpumu” noteiktajām prasībām. Tika prasīta augstākā profesionālā vai akadēmiskā izglītība (maģistra grāds), vēlama informācijas tehnoloģijās vai inženierzinātnēs (komunikācijas tehnoloģiju) vai vadībā un administrēšanā vai finanšu vadībā vai sociālajās zinātnēs.
Tāpat pretendentam bija jābūt ar profesionālo pieredzi pēdējo 10 gadu laikā vadošā lomā IT vadības jomā vai biznesa vadības vai finanšu vadības jomā, pieredze lielu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) projektu vadībā pēdējo 5 gadu laikā, kā arī pieredze lielas struktūrvienības vadīšanā un teicamas angļu valodas zināšanas. Pretendentam nepieciešamas bija arī profesionālās zināšanas par IKT dzīves cikla organizēšanas un pārvaldības metodoloģijām, risinājumu arhitektūras principiem un elementiem, tajā skaitā zināšanas par informācijas tehnoloģiju tehnisko resursu plānošanu, uzbūvi un ekspluatāciju, kā arī izpratne par finanšu vadības jautājumiem. Kopumā konkursā pieteicās divdesmit trīs kandidāti, bet izvērtēšanai otrajā kārtā kvalificējās tikai trīs no tiem.