|
Normatīvā akta nosaukums |
Komentārs/skaidrojums |
Pieņemšanas datums |
Spēkā stāšanās datums |
|---|---|---|---|
|
Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā |
Būtiskākie grozījumi likumā: - noteikts pārejas posma režīms kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri uzsākuši sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus pirms 2024. gada 30. decembra un kurus atbilstoši likuma 45. panta otrās daļas 6. punkta “e” apakšpunktam uzrauga Valsts ieņēmumu dienests (VID);. - noteikts VID kā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju uzraudzības un kontroles institūcijas pilnvaru darbības termiņš; - kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji iekļauti finanšu iestāžu kategorijā atbilstoši Regulas Nr. 2023/1113 prasībām; - precizēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu terminoloģija atbilstība Finanšu darījumu darba grupas 4. rekomendācijai; - veikti citi grozījumi. |
19.09.2024. |
22.10.2024. |
|
Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums |
Likuma mērķis ir: - nodrošināt publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju, lai izprastu konkrētā likuma subjekta darbības ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju par to, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē subjekta attīstību, darbības rezultātus un stāvokli; - ilgtspējas jautājumi ir vides tiesības, sociālās tiesības un cilvēktiesības, kā arī pārvaldības faktori – visi jautājumi, kas saistīti ar vidi, darbiniekiem, cilvēktiesību ievērošanu un cīņu pret korupciju un kukuļošanu, kas atklājami, sagatavojot ilgtspējas ziņojumu; - ilgtspējas ziņojumā iekļaujamā informācija noteikta likuma 4. pantā. Ilgtspējas ziņojums tiek iekļauts gada pārskata vadības ziņojuma atsevišķā sadaļā un iesniegts Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā normatīvajos aktos noteiktajā termiņā. Likums attiecas uz šādām Latvijā reģistrētām iestādēm: - komercsabiedrībām, kuras ir lielas sabiedrības; - liela koncerna mātes sabiedrībām; - vidējām sabiedrībām un mazām sabiedrībām (izņemot mikrosabiedrības), ja šo sabiedrību pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū; - meitas sabiedrībām, ja šo sabiedrību pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū un ja minēto sabiedrību galveno mātes sabiedrību reglamentē trešās valsts tiesību akti; - filiālēm, kas ir tādas sabiedrības filiāles, kuru reglamentē trešās valsts tiesību akti, ja šo filiāļu neto apgrozījums iepriekšējā pārskata gadā bilances datumā pārsniedz 40 000 000 euro un ja šīs trešās valsts sabiedrības neto apgrozījums grupas līmenī Eiropas Savienībā secīgi divus pārskata gadus pēc kārtas bilances datumā pārsniedz 150 000 000 euro). Plašāka informācija pieejama saitē https://www.vid.gov.lv/lv/media/26754/download?attachment |
26.09.2024. |
17.10.2024. |
|
Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā |
Būtiskākie grozījumi likumā: - vadības ziņojuma atsevišķā sadaļā iekļauj skaidri identificējamu ilgtspējas ziņojumu par sabiedrības darbības ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, kā arī ilgtspējas jautājumu ietekmi uz sabiedrības attīstību, darbības rezultātiem un stāvokli saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu; - mainīti sabiedrību kritēriji, kurus atbilstoši likuma pārejas noteikumu 13. punktam piemēro, sākot ar 2024. pārskata gadu (pārskata gadu, kurš sākas 2024. gada 1. janvārī vai 2024. kalendāra gada laikā): • palielinātas likuma 5. panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktās mikrosabiedrības, mazas sabiedrības un vidējas sabiedrības kritēriju – bilances kopsummas – un neto apgrozījuma robežvērtības; • palielināti likuma 58. panta otrajā daļā noteiktie kritēriji – bilances kopsumma un neto apgrozījums – atbrīvojuma no finanšu pārskata pielikuma sagatavošanas piemērošanai. - palielinātas likuma 6. panta otrajā un trešajā daļā noteiktās maza un vidēja koncerna kritēriju – bilances kopsummas un neto apgrozījuma – robežvērtības; - precizētas un noteiktas papildu prasības attiecībā uz vadības ziņojumā iekļaujamo informāciju, tostarp prasību vadības ziņojumā iekļaut skaidri identificējamu ilgtspējas ziņojumu: pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu (ja tāds jāsagatavo) stājas spēkā Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteiktajā kārtībā; - grozīti likuma 91. panta otrās daļas nosacījumi – bilances kopsumma un neto apgrozījums –, atbilstoši kuriem mazas sabiedrības gada pārskatu revidē zvērināts revidents un sniedz revidenta ziņojumu par pārbaudes rezultātiem; - grozīti likuma 92. panta otrās daļas nosacījumi – bilances kopsumma un neto apgrozījums –, atbilstoši kuriem mazas sabiedrības gada pārskata ierobežoto pārbaudi veic zvērināts revidents un sniedz revidenta ziņojumu par pārbaudes rezultātiem; - precizētas likuma 97. panta normas attiecībā uz gada pārskata iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā; - likums papildināts ar atsaucēm uz Eiropas Savienības direktīvām. |
26.09.2024. |
17.10.2024. |
|
Grozījumi Grāmatvedības likumā |
Būtiskākie grozījumi likumā: - ārvalstu komersantu filiāles, uz kurām attiecas Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteiktie pienākumi, sagatavo ilgtspējas ziņojumu, kā arī iesniedz un publisko to kopā ar apliecinājuma ziņojumu un attiecīgā gadījumā — ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma 14. panta sestajā daļā minēto paziņojumu. Minētā prasība piemērojama, ievērojot Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma pārejas noteikumu 15. punktā paredzēto kārtību; - likums papildināts ar normām, kuras atbilstoši likuma pārejas noteikumu 6. punktam ir piemērojamas ar 2025. gada 1. janvāri: 17. pants – nosakot slēguma inventarizācijas prasības attiecībā uz valsts budžeta iestādi un no budžeta nefinansētu iestādi; 31. pants – nosakot uzņēmuma vadītāja pienākumus grāmatvedības jomā attiecībā uz valsts budžeta iestādi un no budžeta nefinansētu iestādi; 36. pants – precizējot personu, kas nav uzskatāma par ārpakalpojuma grāmatvedi. Likumā veikti redakcionāli precizējumi — vārdus “finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbība” aizstājot ar vārdiem “finanšu tirgus dalībnieku darbība” (attiecīgajā locījumā). |
26.09.2024. |
17.10.2024. |
|
Ministru kabineta 2024.gada 1.oktobra noteikumi Nr. 625 “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumos Nr. 714 “Kārtība, kādā notiek preču iznīcināšana vai atteikšanās no precēm par labu valstij”” |
Grozījumi noteikumos veikti lai pilnveidotu un vienkāršotu muitas jomas tiesiskā regulējuma, procesa un administratīvā sloga samazināšanu gan komersantiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Tādejādi, noteikumi papildināti ar: - 2.1 punktu, nosakot, ka ārpussavienības preces, par kurām procesa virzītājs kriminālprocesā ir pieņēmis lēmumu par to iznīcināšanu vai par kuru iznīcināšanu lēmumu ir pieņēmusi Nodrošinājuma valsts aģentūra, iznīcina, pamatojoties uz minēto lēmumu, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem; - 4.1 punktu, nosakot, ka universālā pasta pakalpojuma sniedzējs, kurš saņēmis atzītā uzņēmēja atļauju, ārpussavienības preces, kas ir neizsniegti neidentificējami pasta sūtījumi, iznīcina bez muitas jomā noteikto formalitāšu nokārtošanas pasta jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Vismaz trīs darbdienas pirms minēto preču iznīcināšanas universālā pasta pakalpojuma sniedzējs VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) informē VID par plānoto iznīcināšanas laiku un vietu. Papildināts noteikumu 9.punkts, paredzot, ka gadījumā, ja VID lēmumā par preču iznīcināšanu preces atļauts iznīcināt patstāvīgi, persona iznīcināšanai pakļautās preces, iznīcināšanas procesu un tā rezultātu fiksē fotogrāfijās vai videoierakstos un par preču iznīcināšanu sastāda aktu. Aktu par preču iznīcināšanu un fotogrāfijas vai videoierakstus persona trīs darbdienu laikā pēc preču iznīcināšanas iesniedz VID EDS. Precizēts noteikumu 15.punkts, kā arī noteikumi papildināti ar jauniem 15.1 un 15.2 punktiem nosakot, ka pēc muitas deklarācijas noformēšanas, persona piecu darbdienu laikā VID EDS iesniedz informāciju par plānoto preču iznīcināšanas datumu un laiku, saskaņojot minēto datumu un laiku ar VID. VID trīs darbdienu laikā sniedz informāciju par to, vai piekrīt personas piedāvātajam preču iznīcināšanas datumam un laikam, vienlaikus informējot personu par to, vai iznīcināšanas procesā piedalīsies muitas amatpersona. Ja muitas amatpersona iznīcināšanas procesā nepiedalās, persona iznīcināšanas procesu fiksē fotogrāfijās vai videoierakstos, ko pēc tam kopā ar nepieciešamajiem dokumentiem 30 darbdienu laikā iesniedz VID. 16.punktā noteikts termiņš (30 darbdienu laikā) atkritumu pārstrādes uzņēmuma izziņas par preču iznīcināšanas pabeigšanu iesniegšanai VID EDS. Jaunā redakcijā izteikts pielikums “Akts Nr. ___ par preču iznīcināšanu”. Noteikumos veikti arī dažādi tehniska rakstura precizējumi, kas nepieciešami tiesiskās skaidrības nodrošināšanai. |
01.10.2024. |
05.10.2024. |
|
Ministru kabineta 2024. gada 10. oktobra noteikumi Nr. 638 “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”” |
Būtiskākie grozījumi: - darba devēja ziņojumā jāatzīmē algas saņēmēja ienākumu izmaksas veids, ja tas notiek skaidrā naudā. Tādejādi, ja darba devējs izmaksā darba samaksu skaidrā naudā, sākot ar 2025. gada 1. jūliju, darba devēja ziņojumā tam par katru darbinieku būs jāizdara atzīme jaunā darba devēja ziņojuma ailē “Darba ienākumi izmaksāti skaidrā naudā”. Ja darba samaksu izmaksā tikai bezskaidrā naudā, aizpildīšanas kārtība nemainās; - ziņas par darba ņēmējiem papildinātas ar jaunu kodu darba ņēmējiem, kuriem ir piešķirts aprūpētāja atvaļinājums. Turpmāk ar ziņu kodu “57” paziņo datumu, ar kuru darba ņēmējam ir piešķirts aprūpētāja atvaļinājums, savukārt ar ziņu kodu “58” – datumu, ar kuru darba ņēmējs sācis darbu pēc aprūpētāja atvaļinājuma. |
10.10.2024. |
12.10.2024. |
|
Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumi Nr. 641 “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumos Nr. 480 “Noteikumi par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem”” |
Ar grozījumiem noteiktas jaunas prasības ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas komersantam attiecībā uz plastmasas iepakojuma veidu uzskaiti un apsaimniekošanu atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 8. panta otrās daļas 13. punktā noteiktajam deleģējumam. Būtiskākie grozījumi: - ražotājam (dabas resursu nodokļa maksātājam) un ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas komersantam (apsaimniekotājam) noteiktas jaunas prasības attiecībā uz minēto iepakojumu, proti, nodrošināt šo iepakojuma veidu detalizētu uzskaiti, izvērtēšanu un apsaimniekošanu, sadalot tos pārstrādājamo un nepārstrādājamo iepakojuma veidu grupās. Noteikti kritēriji pārstrādājamo iepakojumu noteikšanai; - precizētas un papildinātas apsaimniekošanas plāna (noteikumu 6. pielikums) un pārskata (noteikumu 7. pielikums) veidlapas; - grozīts noteikumu 5. pielikums, nosakot, ka šis pārskats ir laika periodam no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim (šobrīd – līdz 2022. gada 31. decembrim).; - papildināta noteikumu 1. pielikuma 4. punkta tabula, nosakot pārstrādes mērķi dzērienu kompozīta (kartona) iepakojumam 20 % apmērā ar ikgadēju palielinājumu: 2025. gads – 20 %; 2026. gads – 25 %; 2027. gads – 30 %; 2028. gads – 40 %; 2029. gads – 50 %. |
15.10.2024. |
17.10.2024. |
|
Finanšu ministrijas 2024. gada 22. oktobra informācija “Par aktuālo zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu” |
Ar 2024. gada 1. novembri aktuālajā sarakstā iekļautas šādas zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas: Angiljas teritorija; ASV Guamas teritorija; ASV Samoa teritorija; ASV Virdžīnu salu teritorija; Fidži Republika; Krievijas Federācija; Palau Republika; Panamas Republika; Samoa Neatkarīgā Valsts; Trinidādas un Tobāgo Republika; Vanuatu. Sākot ar 2024. gada 1. novembri no aktuālā saraksta svītrotas: Antigva un Barbuda. |
22.10.2024. |
01.11.2024. |
|
Ministru kabineta 2024. gada 29. oktobra noteikumi Nr. 680 “Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”” |
Ar 2025. gada 1. janvāri minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 740 euro. |
29.10.2024. |
01.01.2025. |
